Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
5. septembris, 2012
Drukāt

Bez naivas labdarības pret ārzemju ieguldītājiem. Saruna ar Juri Gulbi

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

“Latvijas Avīzē” viesojās uzņēmuma “Lattelecom” valdes priekšsēdētājs JURIS GULBIS. Ar viņu sarunājās Guntars Kļavinskis, Ivars Bušmanis un Egils Līcītis. 


 

E. Līcītis: – Gulbja kungs, esat pieteicis mūsu sarunas tematu – nacionālās informatīvās telpas aizsardzība.

J. Gulbis: – Gan kā televīzijas tirgus dalībnieks, gan kā pilsonis patiešām esmu satraukts par notiekošo. Šajā gadā MTG grupa, līdzšinējie TV3 kanāla īpašnieki, pārņēma arī LNT televīziju. Bija diskusijas, cik tas labi vai slikti un kā tas ietekmēs nacionālo informatīvo telpu. Apvienošanos atļāva – ar it kā bargiem, taču, pēc juristu domām, diezgan vienkārši apejamiem nosacījumiem.

Tas novedis pie situācijas, ka viens spēlētājs kontrolē līdz 80% reklāmas tirgus un auditorijas – nevienā citā nozarē un Eiropas valstī tādas koncentrācijas nav. Mēs jau tad paredzējām virkni risku, no kuriem daži jau sāk piepildīties.

Viens no solījumiem, ar ko startēja MTG grupa, bija nacionālā satura ražošana, lūk, divas televīzijas apvienošoties, ietaupīšot naudu un uz šī rēķina spēšot palaist vairāk oriģinālraidījumu. Trīs mēnešos nav dzirdēts, ka būtu ieguldīti līdzekļi satura bagātināšanā ar augstvērtīgiem produktiem – teātra izrāžu filmēšanā, nacionālo TV filmu producēšanā, bērnu pārraidēs. Sola palētus šovus, un par vairāk nekā miljonu eiro nopirktas tiesības rādīt “Dinamo” hokeju. Mums zināms, ka viņi samaksājuši par visai īpatnējā Krievijas CTC kanāla izplatīšanu, 1. formulas un citām sporta pārraidēm.

 

Nu ir skaidrs – par velti hokejs vairs nebūs, ieguldījuma nacionālajā saturā nav, pērk sportu, izklaidi, kārtējos Krievijas seriālus. Konkurences padomes noteikumos LNT un TV3 uzdots nodrošināt 21% uz vietas saražoto pārraižu, bet šāds ierobežojums faktiski neizvirza jaunas prasības. Respektīvi, sauklis par nacionālā satura dominanti nepiepildās.

 

Kas notiek tālāk? Saeimā tiek lobēta t. s. “must carry” regulējuma atcelšana. Tas paredzēja, ka esošajā kārtībā kabeļu operatoriem jānodrošina bezmaksas apraides kanālu translēšana, t. i., visā Latvijā četriem nacionālajiem TV kanāliem jābūt skatāmiem par brīvu – diviem sabiedriskās televīzijas un diviem MTG piederošiem TV kanāliem. Tur ir latvisks saturs, to redz visur – līdz Daugavpilij, Ludzai, Rēzeknei. MTG grib panākt ko citu – galarezultātā kļūt par maksas televīziju, ar Saeimas balsojumu atcelt līdzšinējo kārtību un turpmāk iekasēt naudu no iedzīvotājiem kabeļu operatoru abonentiem par savu kanālu pārraidi.

Kolīdz atcels esošo regulējumu, operatoriem vairs nebūs pienākuma šos kanālus rādīt savos tīklos. “Lattelecom” strādā visā Latvijā, un mēs panāksim vienošanos par programmu rādīšanu, bet, piemēram, Daugavpilī ir vietējais operators, kurš jau paziņojis, ka netaisās maksāt nekādu naudu, jo tur neviens neskatoties ne TV3, ne LNT. Kāpēc lai viņi Ls 2,50 paketes vietā divu papildu kanālu dēļ mēnesī maksātu Ls 3,50? Tā varētu notikt arī citviet, kur ir krievvalodīgā auditorija.

 

Ja MTG panāks savu, tas viņiem dos iespēju iekasēt naudu, kamēr sabiedriskajai televīzijai gan tas nebūs ļauts. Tāpēc man veidojas priekšstats, ka pašreizējie iecerētie likumdošanas grozījumi tiek veikti viena komersanta interešu labā, tie ierobežos nacionālā satura pieejamību viscaur Latvijā, plus vājinās sabiedrisko televīziju.

 

– Kas jums rada bažas? Dimanta kungs arvien runā par nacionālās informatīvās telpas paplašināšanu un televīziju satura bagātināšanu, Saeimas deputāti stāsta, cik svarīgi sasniegt Latvijas tālākās malas un cittautiešu skatītājus.

– Redziet, 2009. gadā asu debašu un kompromisu veidā sasniedza to, ka Latvijas teritorijā skatītāji var skatīties četrus bezmaksas kanālus. MTG izdevīgais variants Saeimā ir atbalstīts jau otrajā lasījumā. Manuprāt, jādara pretējais – jāsaglabā panāktais balansējums, lai arī Daugavpils kabeļtīklā ir bezmaksas TV programmas latviešu valodā.

– Kad MTG grupa pirka LNT, jūs arī toreiz iebildāt. Kā bija pareizi darīt – Ēķa televīzija cieta zaudējumus, teica, ka izputēšot?

– Bija vēl viens pircējs, kas piedāvāja zemāku cenu, kas ir loģiski, jo tam nebija sinerģijas, kas ir MTG grupai. LNT pārdevējus toreiz vajadzēja piespiest pārdot kanālu otriem pretendentiem.

– Kāpēc Ēķa kungam jātaisa aplams bizness – jāpārdod tam, kas sola mazāk?

– Mediju bizness nav gluži parasts kurpju vai desu bizness. Konkurences padomei šeit notiekošie procesi ir ciešāk jāpieskata, un 80% tirgus daļa nav nekur – ne lielveikalos un bankās, ne degvielas tirgotājiem. MTG kontrolē ir 21 TV stacija – krievu un sporta kanāli, LNT, TV3, kas ietilpst standarta paketē un nodrošina auditorijas lauvas tiesu.

 

Nav noslēpums, ka darba grupai, kas projektē jauno apvienoto sabiedrisko mediju, viena no plāna sadaļām ir mēģināt šo mediju kaut kādā veidā dabūt ārā no reklāmas tirgus. Veido modeļus, ar kuru brīdi vai pēc kurām vēlēšanām ieviest abonentmaksu no katras mājsaimniecības par sabiedriskās TV skatīšanos.

 

Tas būs nākamais solis, pēc kā vēl vairāk nostiprinās viena komersanta jau tā ievērojamās pozīcijas reklāmas tirgū.

– Vai valdība par LTV vajadzībām negādā politisku apsvērumu dēļ vai jūsu minētā ārzemju lobija iespaidā?

– Ar Rietumu biznesmeņiem strādāju ilgāku laiku un varu teikt – ja aiz muguras nestāv juristu brigāde, kas uzrakstījusi neapejamu dokumentu, tad otra puse meklēs kaut mazāko iespēju to ar līkumu apiet. Tas tāds biznesa peļņas gūšanas princips. Pie tā esam pieraduši un tā ar viņiem cieti strādājam – ārzemnieki pat ir pārsteigti, ka Latvijā atrodas “Lattelecom” uzņēmums, kas runā kā līdzīgs ar līdzīgu.

Politiķi savukārt naivi noticējuši un paļāvušies solījumiem, ka MTG no tiesas ražos nacionālo saturu. Dokumentu, kuros tas apstiprināts kā viņu pienākums, nav. Kā jau teicu, trīs mēnešos viņi investējuši pavisam citā saturā.

– Viņi ir iegādājušies tiesības rādīt hokeju, un “Dinamo” spēļu skatītājs tikpat kā automātiski ir Latvijas patriots.

– Bet nauda samaksāta Krievijas KHL līgai, un hokejs, manuprāt, nav ne latviešu teātris, ne latviešu filma. Tas nav pat šovs par lauku sētu un latviešu zemniekiem, ko rāda LTV.

– Ievērojami sporta žurnālisti to atbalsta – jāmaksā ir! Ja esi komandas patriots, ver vaļā maku.

 

– Kā uzņēmuma vadītājam man nav iebildumu pret šo principu, jo mēs pat nopelnīsim, pārraidot hokeju. Kā pilsonim man ir iebildumi, ka nu spēles ne visiem būs skatāmas, turklāt MTG laikus iegādājusies ekskluzīvas tiesības pārraidīt hokeju no Soču olimpiskajām spēlēm 2014. gadā un arī translēt 2016. gada vasaras olimpiskās spēles.

 

– Gulbja kungs, tā sanāk, ka jūs vienatnē pastāvat par Latvijas iedzīvotāju, televīzijas skatītāju interesēm, bet kur tad paliek jaunā, demokrātiski ievēlētā NEPLP?

– Jāatzīmē, ka šoreiz demokrātisko diskusiju rezultāts precīzi saskanēja ar iepriekš apspriesto NEPLP kandidātu sarakstu kuluāros.

– Vai apšaubāt, piemēram, prof. Dimanta kompetenci?

– Kā žurnālista ne, bet NEPLP ir neatkarīgs nozares regulators un tās komandā svarīga loma ir televīzijas tirgus ekspertiem un šajā jomā specializētajiem juristiem. NEPLP jāatbild par nozīmīgu jomu, kur ir asa konkurence, kur tirgus dalībnieki piesaista labākos ekspertus, lai spētu sasniegt savus biznesa mērķus – līdz ar to valsts uzraugošajai institūcijai, kas pieņem nozīmīgus nozares lēmumus, jābūt ļoti profesionālai un neatkarīgai. Ceru, ka NEPLP nav tikai paļāvušies MTG solījumiem, tad gan tas būtu vienkārši naivi.

– Piedodiet, tur strādā arī juristi, tur raksta un sastāda koncepcijas.

– Rezultāta nav.

– Ir dots uzdevums – gādāt par sabiedriskā radio un televīzijas apvienošanu vienā medijā, tādējādi ekonomējot līdzekļus, saliedējot spēkus.

 

– Esmu pieradis, ka uzņēmumus apvieno, lai izmaksas samazinātu, bet šeit priekšā ir aplēse mājas izbūvei par daudziem miljoniem. Pirmais jautājums – kad viņi taisās apvienot? Ja šādā garā paies divi gadi, tajā laikā pametot novārtā sabiedrisko radio un TV, tā būs brīnišķīga iespēja zviedru MTG monopolam tikmēr vēl plašāk izplesties.

 

Šai biznesā ir jāstrādā 24 stundas diennaktī. Valsts institūcijas tā nav radušas. Tur rakstīs koncepcijas, tad kārtosies uz vēlēšanām, tad skatīsies, kādi tām rezultāti un kādas būs pārmaiņas. Tad, iespējams, koncepciju izlidinās miskastē – tādā garā viss notiek. Pa to laiku cilvēki, kas saprot, kā pelnīt naudu, atspiež LTV un radio vēl tālākās pozīcijās. Un varbūt pēc pāris gadiem vairs nemaz nebūs ko apvienot.

G. Kļavinskis: – Kādi ir jūsu priekšlikumi?

– Ja kāds grib kaut ko darīt un stiprināt, visvienkāršākais ir stiprināt sabiedrisko TV un radio ar naudu. Diezgan naivi domāt, ka tirgus pats saražos TV skatītājiem nepieciešamo vietējo produkciju, ja neviens ar to lāgā nepelna. Jādod nauda LTV un radio – satura uzlabošanai, ja gribas atbalstīt komercstacijas, tad tas jādara ar sabiedrisko pasūtījumu. Pašas tās neražos ne par santīmu vairāk, kā tām liek.

E. Līcītis: – Objektivitātes labad man jāturpina aizstāvēt klātneesošos LNT un TV3. Viņi teiks – ar sezonas atsākšanos būs gan dziesmu un deju šovi…

– … tie jā, un par to kanāli jau vēsta pašreklāmā, bet lielākoties tās ir gaumi degradējošas izrādes, kas taisītas reitingu celšanai, lai uz šī pamata atkal taisītu naudu.

 

Viņi nepārslēgsies no mērķa nopelnīt uz mērķi taisīt labdarību, taisīt vairāk nacionālā satura raidījumus, nekā ir. Te viss ir pārdots citā, spožā iepakojumā, bet, kad to atplēš, – iekšā tukšs.

 

Viņi tā centušies pārliecināt deputātus, lai ļauj brīvāk pelnīt, un tad, lūk, būšot derīgas un vērtīgas pārraides. Diemžēl itin nekas neliecina, ka tā notiks, tā vietā ir tīra komercija.

I. Bušmanis: – Vairākkārt uzsvērāt, ka, pārejot uz maksas televīziju, MTG grupa iekasēs vairāk, bet vai “Lattelecom” kā translētājs arī nenopelnīs vairāk?

– Baidos, ka ne. Ir pīrāgs, ir kopējā naudas summa, ko var ievākt no tirgus, un monopola dēļ mūsu pusē tā visdrīzāk samazināsies, kamēr MTG pusē palielināsies. Man pretī ir spēlētājs, kurš kontrolē 80% satura, kas “Lattelecom” jārāda.

– Bet vai “Lattelecom” arī nav lielākais spēlētājs tirgū – vismaz attiecībā uz vadiem? Jūs karā uz zemes esat vinnējuši, var teikt, ka notiek cīņa par debesīm.

– Mums nav 80% ietekmes – maksas televīziju tirgū tie ir tikai 30%. Tas nedod nekāda veida priekšrocības. Taču, runājot par vadiem, esam pēdējo gadu laikā būtiski investējuši, lai nodrošinātu vairāk nekā 56 pilsētās visā Latvijā ātru un mūsdienīgu optisko internetu.

– Taču jūsu intereses ar MTG debesīs saduras. “Viasat” kā pirmreizīgu reklamē televīzijas piedāvājumu kopā ar internetu, ko jūs piedāvājat jau sen.

– Pastāstīšu, kas notiks tālāk.

 

2014. gadā apritē parādīsies pēdējās paaudzes G4 mobilās tehnoloģijas. “Tele 2” akcionāri arī ir MTG grupā, un, lūk, ar jaunākās paaudzes internetsakariem viņiem būs iespēja nodrošināt tādu interneta ātrumu, ar ko pietiek kvalitatīvai televīzijas pārraidei mobilajā telefonā un datorā.

 

Līdz ar to “Tele 2”, protams, kļūs arī par televīzijas operatoru, un pašlaik viņiem ir pieslēgts miljons klientu, kamēr mums – 240 tūkstoši. Viņiem būs 80% satura, un pilnīgi iespējams, ka ap 2014. gadu pārējie tiks izstumti no tirgus ārā.

– Un lielākā daļa TV raidījumus skatīsies planšetdatoros?

– Ātruma iespējas ļaus iespraust mobilā telefona “dakšiņu” televizorā un skatīties pārraides uz lielā ekrāna. Diemžēl neviens politiķis nedomā perspektīvā, bet fakts būs tāds, ka nākamajās Saeimas vēlēšanās rezultātus ietekmēs augstāko TV reitingu īpašnieki, nevis vēlētāji, vērojot politisko partiju sacensību. Mediji ir nozīmīgs spēks, būtiski, lai šī ietekme nedeformē demokrātiju ar to, ko un kuru politiķi rādīt televīzijā, kuru nerādīt.

E. Līcītis: – Vai tas nav pārspīlējums?

– Esmu pilnīgi pārliecināts, ka tā notiks. Mēs taču pieredzējām atklājumus, cik cieši valdošie politiķi ir saistīti un pakļaujas mediju magnāta Mērdoka impērijai Anglijā – un tā jau gadus divdesmit. Ceturtā vara un politiskā vara bieži vien iet rokrokā.

I. Bušmanis: – KNAB uzskaitīs katru minūti, skaudīs slēpto reklāmu.

– Jā, bet ne ziņās, kur izšķirs, par kuru notikumu pavēstīt un par kuru paklusēt. Kuru politiķi ievest TV ekrānā un kuru atstāt malā.

G. Kļavinskis: – Pēc jūsu uzzīmētā scenārija, monopola veidošana nav apturama, runa ir tikai par šī procesa ātrumu?

– Valstij vienmēr ir iespējas ar dažādiem paņēmieniem ietekmēt uzņēmumu, kas atrodas tās teritorijā. Konkurences padomei jāseko līdzi, kas notiek televīzijas tirgū. Politiķiem šajā ziņā jāizvēlas prātīga un nosvērta pozīcija, kaut gan, zinot politiskās vides profesionālo līmeni, eksistējošo naivumu, grūti iedomāties, kā tas notiks.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+