Biržas vadītāja: Algas jāpalielina, izvērtējot padarīto 0
Normālos apstākļos algas palielina, izvērtējot padarīto. Tā šorīt, komentējot vairāku valsts uzņēmumu vadītāju algu būtisku palielināšanu, intervijā Latvijas Radio uzsvēra biržas “NASDAQ OMX Riga” valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne, norādot, ka privātajā sektorā algas veido fiksētā daļa un mainīgā daļa, kas atkarīga no darba rezultātiem.
“Rodas jautājums, vai kāds ir izvērtējis uzņēmuma sasniegto,” sacīja biržas vadītāja. Viņa norāda, ka algas palielinātas decembra beigās, kaut gan nav pieejami uzņēmumu pārskati un, visticamāk, nav noticis arī formāls izvirzīto mērķu izvērtējums.
Līdz ar to no formas viedokļa algas palielinātas pāragri, uzskata Auziņa-Melalksne.
Vienlaikus viņa atzīst, ka patlaban atalgojums valsts uzņēmumu augstākajiem vadītājiem nav atbilstošs starptautiskajai praksei, kā arī tam, cik nozīmīgi šie uzņēmumi ir Latvijas ekonomikai.
Tāpat biržas vadītāja norāda, ka nav skaidrs, kāpēc valdība iepriekš atbalstīja Ministru kabineta grozījumus, kas atļāva atalgojuma palielināšanu un ko lēmuma pieņēmēji no tā sagaidījuši. “Paust pārsteigumu tikai par to, ka tas tā ir noticis, tādā augstā politiskā līmenī arī īsti nav pareizi,” sacīja Auziņa-Melalksne.
Viņa uzsver, ka komunikācija šādos jautājumos ir svarīga un šajā gadījumā komunikācija nav bijusi nekāda, un neviens nav sniedzis skaidrojumu, kāpēc tā ir noticis. Pēc Auziņas-Melalksnes domām, ažiotāža ap algu jautājumu grauj uzņēmumu tēlu, kā arī grauj personīgo motivāciju cilvēkiem, kuriem paaugstinātas algas, demotivējot gan šos cilvēkus, gan arī tos, kuri varētu šos amatus ieņemt nākotnē.
Kā ziņots, valsts uzņēmumi ar apgrozījumu, kas pārsniedz 40 miljonus latu, izmanto iespēju no šā gada paaugstināt valdes locekļu atalgojumu. Šo iespēju izmantojušas kapitālsabiedrības “Latvijas Dzelzceļš”, “Latvenergo” un “Latvijas Valsts meži” (LVM).
Sākot ar šo gadu, ievērojami pieaudzis AS “Latvijas Dzelzceļš” vadības atalgojums. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājam Uģim Magonim, kurš līdz šim saņēma aptuveni 2600 latu mēnesī, apstiprināts atalgojums 8500 latu – arī par prezidenta pienākumu pildīšanu. Trim valdes locekļiem – Aivaram Strakšam, Edvīnam Bērziņam un Ērikam Šmukstam -, kuriem valdē alga ir ap 2400 latu, apstiprināts atalgojums par viceprezidenta pienākumiem – 6800 latu mēnesī.
Savukārt “Latvenergo” izpilddirektoriem alga noteikta 5000 latu apmērā, bet galvenajam izpilddirektoram – 6000 latu. Kā iepriekš skaidroja uzņēmumā, uzņēmumā ir jauns funkcionālās vadības modelis, kurā ir izpilddirektoru amati, līdz ar to pēc Ministru kabineta noteikumiem un akcionāru lēmuma ir slēgti jauni līgumi.
Latvijas Radio iepriekš ziņoja, ka LVM akcionāru sapulce 2012.gada 21.decembrī piekrita, ka valdes priekšsēdētājs un valdes locekļi saņem mēnešalgu par amata pienākumu izpildi LVM. Akcionāru sapulce nolēma noteikt mēnešalgu valdes priekšsēdētājam Robertam Strīpniekam par prezidenta amata pienākumu izpildi atbilstoši amata aprakstam 6000 latu apmērā, valdes loceklim Gintam Bumbierim par finanšu viceprezidenta amata pienākumu izpildi – 3983 latu apmērā, valdes loceklim Arnim Melnim par direktora amata pienākumu izpildi – 4569 latu apmērā un valdes loceklis Edvīns Zakovics pilda direktora vietnieka amata pienākumus, saņemot mēnešalgu 3461 lata apmērā.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) šonedēļ uzdeva Satiksmes ministrijai un Ekonomikas ministrijai izvērtēt, cik pamatota bijusi to kapitālsabiedrību “Latvijas Dzelzceļš” un “Latvenergo” valdes locekļu atalgojuma palielināšana. Viņš aicināja ministrijas šo jautājumu izvērtēt un nākt klajā ar sabalansētāku un piezemētāku risinājumu.
Premjers šodien intervijā LNT raidījumā “900 sekundes” uzsvēra, ka Ministru kabineta noteikumu grozījumi, kas deva iespēju palielināt algas, pieņemti balstoties uz ministriju argumentiem, ka kapitālsabiedrības zaudē speciālistus konkurencē ar privāto sektoru. Tomēr tik radikāli algu palielinājumu apmēri bijuši nepatīkams pārsteigums.
Kā apgalvoja Dombrovskis, viņš neesot paredzējis, ka algas varētu tikt trīskāršotas. “Gaidīju, ka cilvēki paši sapratīs, ka ir jāievēro kaut kāds samērības princips un jāņem vērā ne tikai konkrētās kapitālsabiedrības problēmas, bet arī plašāks konteksts,” sacīja premjers.
Dombrovskis neuzskata, ka Ministru kabineta noteikumos vajadzētu reglamentēt valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojumu maksimālo apmēru. Viņš norādīja, ka jautājums par kapitālsabiedrību vadītāju atalgojumu lielumu tiek lemts Saeimā pirmajā lasījumā un saskaņā ar esošo projektu plānotie sliekšņi ir zemāki nekā jaunie valsts uzņēmumu vadītāju atalgojumi. “Lēmumi jākoriģē vismaz līdz šiem sliekšņiem, ja ne zemāk,” sacīja Dombrovskis.
