Egils Līcītis: Briseliešu izlase būs Latvijas reklāmas sejas 1
Latviešu tautai rīt izpildāms svarīgs uzdevums valsts nākotnei – noteikt, kuri mums ir Eiropas mēroga politiķi, to astoņu briseliešu izlase, kas par nacionālajām interesēm spēj stāvēt kā mūris Elvis Merzļikins Latvijas hokeja valstsvienības vārtos. Īpaši akcentēju “latviešu tautu”, jo krievvalodīgajiem šogad kritusi laimīgā loze un nav jāiet uz Eiroparlamenta vēlēšanām.
Uzņemoties tādu atbildības nastu, nevienam pilsonim nav iešāvies prātā pirmsvēlēšanu naktī nosapņot vēlamo listi, ar krustiņu atzīmējamo saraksta līderi. Apzinīgie iedzīvotāji savlaicīgi informējušies un izpētījuši Briseles kandidātu politiskos uzskatus.
Noslēgušās partiju sarīkotās pārrunas ar darbaļaudīm dažādos darba kolektīvos. Viss ir klārs, par ko balsot.
Vēlētāji uzzinājuši vēlamās domātspējīgu politisko spēku monumentālās prioritātes – atbalstīt tradicionālo eiropieša dzīvesveidu, sargāt latviešu dzīves telpu no iebraucējiem, neatstāt novārtā arī lauku lietas, pēc iespējas decentralizēt ES vadību un labklājību sadalīt vienmērīgāk.
Būtiski nošķirt un nelaist uz Berlaimonta namu tās eirokrātu karjerai saposušās partijas, par kuru frontmeniem skaidri redzams, ka tie ir Rīgas pilsētas korupcijas sejas vai ar mazu sajēgu un saprašanu par Eiropas saimniecībā veicamiem darbiem, vai mazattīstīti cilvēki, kam nevis jāstartē vēlēšanās, bet bez kavēšanās nepieciešami ārsta pakalpojumi. Vēlētājiem jāatceras, ka astoņi leģitīmi vēlētie pārstāvji Briselē būs mūsu valstij lielākā reklāma, tāpēc jāgādā, lai tur ar Latvijas zīmi neparādās Neandertāles vēlēšanu apgabala, kromaņoniešu vai Krievijas intereses aizstāvoši ļaudis.
Tāpēc svarīgi sestdien atcelt blakus pasākumus un koncentrēties pilsoniskā pienākuma izpildei.
Apātiskie, kam galīgi nav intereses un kaifa balsot, vismaz aizejiet līdz iecirkņiem paskatīties, vai jaunās CVK priekšnieces Bērziņas vadībā, “postCimdara periodā” nav notikušas pozitīvas pārmaiņas pasākuma organizēšanā, lai iepriecētu un paceltu vēlētāju garu. Proti, vai nav uzstādīti bezmaksas pārtikas galdiņi, vai nav atsākusies izbraukuma tirdzniecība ar deficīta precēm, vai balsotāju pievilināšanai kaut ko netirgo par palētinātām cenām.
Kā es parasti eju balsot? Noskuvis bārdu, sapucējies, iegriežos iecirknī, paņemu, iemetu urnā “Vienotības” listi, ar krustiņu atzīmējot patriotisko Vaideres kundzi.
Eju nākamajā, ņemu “Nacionālās apvienības” listi, kurā šogad jāvelk plusiņš deputātam Šnorem. Ja gribu atbalstīt Zaļo un Zemnieku savienību… – ā, atvainojiet, kurš tad mūsdienās vairs šos balstīs. Arī “Progresīvie” būs pārāk eksplozīvs alternatīvais saraksts, lai to sūtītu no Latvijas uz Eiropu.
Bet, tā kā sistēmas nedarbojas, ielūgumi nav izsūtīti, tādā veidā aktīvs cilvēks var apstaigāt puspilsētu un savēlēt visas vēlamās, kredibilitāti izpelnījušās personas, kas godam nesīs latviešu dzelzs krustu Eiropā.
Noteikti jābalso par ekonomiski spēcīgiem, nopelniem bagātiem vadītājiem kā Valdis Dombrovskis vai Roberts Zīle, par saules rita gājēju, elku kokam pieslējušos dzītara latvieti, kultūrcilvēku Daci Melbārdi, latviešu sabiedrībā dominējošā konservatīvā tendence paģērē ievēlēt JKP pirmo numuru Andi Kudoru. Kas zina, varbūt Eirosavienība novesta tik katastrofālā stāvoklī, ka turp jāaizsūta arī gudro zinātņu vīrs Ivars Ijabs, lai visu mīlētais jaunais politiķis iepazīst beļģu valsti un tās tradīcijas, kausiem patērējot lāgerīšus “Leffe” un “Stella Artois”.
Augšminētās priekšplāna personības ir ne tikai Eiropā atzītas autoritātes un Latvijā populāri cilvēki – viņiem Brisele neskaitās nez kāda Dieva auss, kur baudīt paaugstināta komforta dzīves apstākļus. Ievēlētajiem tautas deputātiem eirogravitācija nozīmēs strādāt tēvzemes labā, nodrošinot Latvijas piederību Rietumu brīvajai pasaulei.
