Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
18. janvāris, 2013
Drukāt

Britu referendums biedē Eiropu


Foto - ImageForumFoto - ImageForum

Šodien Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons Nīderlandē, Hāgā, uzstāsies ar ilgi gaidīto un dažādi vērtēto runu par Apvienotās Karalistes turpmākajām attiecībām ar Eiropas Savienību (ES).

 

Līdz šim D. Kamerona uzrunas detaļas izklāstītas netiek, taču neoficiāli zināms, ka Lielbritānijas premjers pieprasīs noteiktu Lielbritānijas pilnvaru atgūšanu no ES un rosinās rīkot referendumu par ES un Lielbritānijas attiecībām, kas, pēc neoficiālām ziņām, varētu notikt 2018. gadā.

 

Pakļaujas eiroskeptiķu spiedienam

Lai gan D. Kamerons līdz galam pats nav pārliecināts par referenduma nepieciešamību, uz viņu tiek izdarīts milzīgs spiediens no eiroskeptiķu puses paša pārstāvētajā Konservatīvajā partijā, tā politikas analītiķi. Kritiķu argumenti – Lielbritāniju neapmierina pašreizējais attiecību modelis ar ES un tas, ka, cīnoties ar krīzes sekām, eirozonas valstis ir mainījušas situāciju, veidojot jaunus mehānismus, piemēram, banku uzraudzību vai fiskālās disciplīnas līgumu, kam Lielbritānija nevēlas piekrist, jo tas nav valsts interesēs.

D. Kamerons pats gan iepriekš ir izteicies, ka Lielbritānijas ekonomikas interesēs ir palikt ES, lai valstij būtu iespējas ietekmēt vienotā tirgus virzību, jo tad, ja Lielbritānija būtu ārpus organizācijas, tā tik un tā tirgotos ar ES dalībvalstīm, taču tai nebūtu iespējas ietekmēt šo kopējo tirgu.

D. Kamerona un viņa partijas biedru aktivitātēm ir daudz kritiķu pašmājās. Nekādas Lielbritānijas statusa maiņas neatbalsta koalīcijas partneri, liberāldemokrāti. Arī valdības opozicionāri leiboristi līdz šim atteikušies atbalstīt referendumu. Opozīcijas līderis Eds Milibands D. Kamerona stratēģiju nosaucis par neiedomājamu spēli ar Lielbritānijas nākotni un vainojis premjeru valsts kā tāda mēnessērdzīgā vešanā ārā no ES.

Arī sabiedrībā politisko ķīviņu dēļ spēkā pieņemas eiroskepticisma vilnis. Jaunākās sabiedriskās domas aptaujas joprojām rāda augstu ES virzienā vērstu negatīvisma līmeni. Gandrīz puse britu vēlētos valsts izstāšanos no bloka.

 

Brīdina 
par negatīvām sekām

Citas ES valstis jau iepriekš ir norādījušas, ka Lielbritānijas izstāšanās no ES būtu milzīgs trieciens un nāktu par sliktu ne tikai visai organizācijai kopumā, bet arī pašai Apvienotajai Karalistei. Turklāt ciestu ne tikai Lielbritānijas ekonomika, bet arī tās prestižs pasaules acīs. No Vācijas Lielbritānija saņēmusi pārmetumus par ES šantažēšanu, ko D. Kamerons centies enerģiski atspēkot. Arī ES prezidējošā Īrija diplomātiski paudusi bažas par Apvienotās Karalistes soļiem, norādot, ka var izteikt savu viedokli, taču ne ietekmēt britu vēlmi.

Lielbritānija ir Īrijas tuvākais kaimiņš, ciešākais eksporta partneris, un patlaban abu valstu starpā valda ļoti ciešas un draudzīgas attiecības, tā apgalvo Īrijas valdības pārstāvji, un tas arī ir viens no iemesliem, kādēļ Dublinai būtu svarīgi, lai Londona nepieņemtu pārsteidzīgus lēmumus.

Bažas nav slēpušas arī ASV. Par Eiropas un Eirāzijas attiecībām atbildīgā valsts sekretāra vietnieks Fils Gordons paudis, ka ASV ir aizvien ciešākas attiecības ar ES kā institūciju, kurai ir arvien spēcīgāka balss pasaulē, un ASV tajā vēlas saklausīt arī Lielbritāniju. “To, es zinu, vēlas daudzi Lielbritānijas cilvēki, un ASV to ļoti atbalsta,” uzskata Fils Gordons.

 

Vēlēšanu spiediens

“Deivids Kamerons paša partijas populistu spiediena dēļ ir nokļuvis strupceļā,” savā jaunākajā ES un Lielbritānijas attiecību apskatā vērtē Robēra Šūmaņa fonda vadītājs Parīzē Žans Dominiks Džuliāni. “Lai arī viņš ir deklarējis, ka Lielbritānijas interesēs ir palikt ES, kā, visticamāk, domā arī britu sabiedrības valdošā klase, D. Kamerons tomēr gatavojas paziņot par referendumu. Lūk, kas notiek, kad politiķi noniecina Eiropas politiku, iestāstot cilvēkiem, ka visu izlemj nacionālā līmenī, un kad tiek pieņemti ātri solījumi, domājot tikai un vienīgi par gaidāmajām vēlēšanām.”

Parlamenta vēlēšanas Lielbritānijā būs 2015. gadā. Vēl nesen britu medijiem D. Kamerons apstiprināja, ka nevairītos palikt premjerministra krēslā arī otro sasaukumu. Ja veiksmīga vēlēšanu iznākuma gadījumā D. Kameronam būtu iespējas palikt premjerministra amatā, tad teorētiski valdības vadītāja darbu viņš varētu turpināt līdz pat 2020. gadam.

 

Viedokļi

Deivids Kamerons, Lielbritānijas premjerministrs: “Es esmu jau ļoti skaidri pateicis un paudīšu to arī savā uzrunā. Cilvēkiem nevajadzētu šaubīties, ka konservatīvie nākamajās vēlēšanās piedāvās reālu izvēli un reālu iespēju šai izvēlei piekrist.”

 

Džordžs Osborns, Lielbritānijas finanšu ministrs: “Lai mēs paliktu Eiropas Savienībā, tai ir jāmainās. Lielbritānija atbalsta eiro valūtas stiprināšanu, taču tā arī vēlas, lai eirozonā neietilpstošajām valstīm būtu iespējas būt pasargātām no šādām pārmaiņām.”

 

Īmons Gilmors, Īrijas ārlietu ministrs: “Mums kā valstij ir ļoti būtiski, lai Lielbritānija ne tikai vienkārši paliktu Eiropas Savienībā, bet arī turpinātu būt Eiropas Savienības pašā sirdī un pilnīgi iesaistīta Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesos. Ar Lielbritāniju mums ir kopīgas ne tikai sauszemes un jūras robežas, bet arī atbildība. Lielbritānijā dzīvo ļoti daudz īru, un arī tādēļ mēs esam ļoti ieinteresēti, lai Lielbritānija saglabātu Eiropas Savienības dalībvalsts statusu.”

 

Žaks Delors, bijušais Eiropas Komisijas prezidents: “Briti rūpējas tikai par savām ekonomiskajām interesēm un ne par ko citu. Viņiem varētu tikt piedāvāts cits sadarbības veids. Ja briti nevar atbalstīt lielākas integrācijas tendenci Eiropā, mēs tomēr varam palikt par draugiem, taču uz citiem pamatiem. Varu iedomāties zināma veida Eiropas ekonomisko telpu vai brīvās tirdzniecības līgumu.”

 

Hermans van Rompejs, Eiropadomes prezidents: “Visām dalībvalstīm var būt un ir īpašas prasības un vajadzības, kas vienmēr tiek ņemtas vērā mūsu apsvērumos, tomēr es ceru, ka neviena no dalībvalstīm necentīsies apdraudēt mūsu Eiropas sadarbības sistēmas pamatus. Deivida Kamerona ierosinātās izmaiņas ES līgumā, kas Londonai nodrošinātu viņa pieprasītās izņēmuma tiesības, prasītu ilgstošas un mokošas procedūras un vienbalsīgu visu ES dalībvalstu piekrišanu.”

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+