Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
30. jūlijs, 2014
Drukāt

Ceļojumā uz “Brakiem” un “Meņģeļiem” – latviešu kultūras dižgaru mājām

Foto no tematiskā izdevuma "45 tūrisma pērles Latvijā".Foto no tematiskā izdevuma "45 tūrisma pērles Latvijā".

"Braku" saimes istaba - nu gluži kā "Silmačos".

Ērgļu apkaime Vidzemes augstienē ir tā vērta, lai tās skaistumu baudītu vismaz vienu vasaras dienu. Šoreiz ie­sakām iegriezties pie latviešu kultūras dižgariem Rūdolfa Blaumaņa “Brakos” un brā­ļiem Jurjāniem “Meņģeļos”.

Pērn Latvija svinēja Rūdol­fa Blaumaņa (1863–1908) 150. dzimšanas dienu, tāpēc rakst­nieka memoriālais muzejs “Braki” tika no jauna saposts. Tur Blaumani var iepazīt perso­niskāk – ne velti, lai kādos tālos ceļos rakstnieks bija devies, viņš vienmēr domājis par “Brakiem” un atgriezies tajos, kad vien va­rējis, jo: “Te ir varen jauki, un te es arī vislabāk varu rakstīt…”

Blaumaņa dzīves laikā “Bra­kos” bija 8 koka ēkas: dzīvoja­mā māja ar namiņu, divas klē­tis, rija ar piedarbu un maltuvi, lielā kūts, zirgu stallis, sīklopu kūts un pirtiņa. Pašlaik tās visas ir atjaunotas. Tikai, ieejot tajās, jāpieliecas, lai pret stenderi nesa­sistu pieri, jo Blaumaņa jaunības laikos cilvēki bija īsāka auguma. Bet tam ir arī cits skaidrojums: ienākot mājā, pieliec galvu, saimniekus godinot; ja piemirsī­si, dabūsi punu pierē!

Ja vēlaties, klausieties gidu interesantajā stāstījumā, ja ne – apskatiet sētu, aizstaigājiet pāri pļavai līdz avo­tiņam, paklīstiet pa rakstnieka stādīto liepu aleju, gar vītoliem apaugušo pirts dīķi, papriecājie­ties par balto mežrozīšu krūmu sētsvidū, kurš, rakstnieka paša stādīts, ziedot te katru jūniju, ik gadu kļūdams jo kuplāks. No­teikti noklausieties stāstu par cepuri, kas karājas uz vadža un ko katrs rakstnieka ciemiņš licis galvā, dodoties uz sirdsmājiņu: ja cepure karājas, ķemertiņš ir brīvs, ja pie sienas tās nav, jā­gaida sava kārta. Tagad līdzīga cepure joprojām atrodas pie durvīm un ir muzeja inventārs, bet tūristiem paredzētas citas tu­aletes, kur var iet arī bez cepures.

Vēl viens mīļš stāsts ir par Blaumaņa māti Karlīnu, kād­reizējo Ērgļu muižas istabeni. Rūdolfs centies mātei nolasīt priekšā savus gara darbus – ga­tavus vai pusgatavus. Reizēm viņa izteikusi kādus ierosināju­mus, ko rakstnieks ņēmis vērā.

Uz “Brakiem” var braukt ar visu ģimeni gan ikdienā, gan svētkos. Te notiek jautras talkas un Muzeju nakts pasākumi, te svin Līgo svētkus un rīko brīvdabas teātra izrādes. Īpaši piesakoties, te var lustēties kāzinieki, kristīt bērnus latviskā garā, vakarēt saimes istabā pie skalu uguns, iejusties velniņu tēlos, cienāties ar slavenajām Silmaču pankūkām, “Braku” putru vai pat iedzert no saldenās pudeles. Tikai atcerieties, ka Blaumanis bija atturībnieks un nicināja tos, kuri meklēja “cūcisku sajūsmu” alkoholā!

Pirts gravā līdzās muzejam nesen uzbūvēta piedzīvojumu trase “Braku takas”, kur bērni un pusaudži var padraiskoties, kā Tarzāni pārvietojoties pa trošu ceļu. Ir arī tematiskas atrakcijas, piemēram, “Pindacīšas nošļūciens”, “Ābrama spēriens”, “Ieviņas šūpoles”, “Dūdara rokdarbi”, “Velniņu tilts” un citas. “Brakos” interesanti būs visiem.

Atceļā var apstāties Ērgļos pie Blaumaņa kapiem un pa 45 granīta pakāpieniem (rakstniekam šajā saulē bija atvēlēti tikai 45 gadi) uzkāpt kapu kalniņā pie rakstnieka pieminekļa. 1923. g. tēlnieks Burkards Dzenis to veidojis no Somijas granīta un Latvijas laukakmens. Nodziediet tur Blaumaņa “Tālavas taurētāju” – skanēs tālu un vareni! Netālu atrodas arī rakstnieka Jāņa Grota (1901–1968) kaps ar piemiņas skulptūru “Solveigai”.

Pirms stūrēt prom no Piebalgas, iegriezieties brāļu Jurjānu memoriālajā muzejmājā “Meņģeļi”, kas, braucot no Rīgas puses, atrodas tikai dažus kilometrus no “Brakiem”. Latviskās ainavas cienītāji šai vietai ar senu ēku puduri ceļa malā Pulgožņa ezera krastā garām nepabrauks. Turpat līdzās ir Dziesmu kalns ar XXII Vispārējo latviešu dziesmusvētku simbolu – “Gaismas riteni” – kalna galā.

Jurjānu Andrejs (1856–1922), kā viņu dēvēja līdzpilsoņi, nav tik populārs kā Blaumanis, taču vai gan kāds nezina viņa “Nevis slinkojot un pūstot”, kas kļuvusi gandrīz par otro Latvijas himnu, un tautasdziesmu “Pūt, vējiņi!”, kas vispazīstamākā ir Jurjāna apdarē? Savākt apmēram 3000 latviešu tautas melodiju un to variantu nav joka lieta! Kopā ar Andreju, slavenāko no Jurjānu muzikālās ģimenes, bija arī trīs viņa brāļi, visi mūziķi – mežraga spēles skolas pamatlicējs Latvijā, komponists, pedagogs un latviešu simfoniskās mūzikas koncertu organizētājs Juris, mūzikas pedagogs, komponists, Latviešu operas dibinātājs Pāvuls un vienkārši muzikālais vecākais brālis Pēteris.

Atelpai der pasēdēt ezera krastā un papriecāties par Jurjānu tēva 1856. g. celtajām ēkām – māju, stalli–gubeni ar 19. gs. etnogrāfiskiem lauksaimniecības rīkiem, klēti, kuras galā tagad ierīkota steļļu darbnīca. Ja ir luste, varat iedegt ugunskuru, iekurt Jurjānu melno pirtiņu un pat iznomāt pirtsslotas. Maz Latvijā ir tik skaistu un labi sakoptu vietiņu, turklāt pie ūdeņiem un bez biedējošā uzraksta “Uzmanību, privātīpašums!”.

“Meņģeļus” kā skaistu un sakoptu vietu ir iemīļojuši jaunie pāri. Muzejnieki piedāvā kāzu ekskursijas ar mūziķu – brāļu Jurjānu “māsiņu” – Mildas un Līzes piedalīšanos.

Uzziņām
Tālr.: 64871569; 26498099, 26388629.
www.braki.lv

Tālr. 29431659.
www.muzeji.lv/lv/museums/brother-jurjani-historic-house-menjgjelji/

Ko vēl apskatīt tuvumā
• Skanstes kalnu – vēlā dzelzs laikmeta 9.–12. gs. nocietinājumu Ērgļu centrā, Ogres upes kreisajā krastā; līdzās kalnam 1924. g. atra­dās Ērgļu ūdens spēkstacija – viena no pirmajām Latvijā.
• Ērgļu pilskalnu augstienē starp Riebiņu un Eiķēnu ezeru.

Materiāls no tematiskā izdevuma “45 tūrisma pērles Latvijā”.

Pievienot komentāru

Līgavas kā ziedi jaunā kāzu kleitu kolekcijā2017. gada pavasara-vasaras sezonu gaidot, kāzu modes zīmols "Ingrida Bridal" ir nācis klajā ar jaunāko kāzu kleitu kolekciju "Blooming Flowers".
Pieci sejas kopšanas rituāli pārejai uz "ziemas laiku"Mainoties gadalaikiem, jāmaina sejas kopšanas paradumi.
LEGO Duplo - Konstruktori pašiem mazākajiem!Mazuļa dzīves periods ir īpašs, un to apzinās katra jaunā māmiņa. Viņas mazais iemācās pasauli, kuru mēs pazīstam un zinām, pilnīgi no
Draugiem Facebook Twitter Google+