Foto-Karīna Miezāja

Centrāltirgū – jaunā raža un īpaši produkti 0

Gailenes var iegādāties vairākās tirdzniecības vietās, un to cenu amplitūda ir no trīs līdz pieciem eiro par litru. Viens no gaileņu tirgotājiem, rīdzinieks Voldemārs, kurš pēc iecienītajām sēnēm dodas uz Ogres mežiem, secina, ka šis gads nav sēņu gads. “Gaileņu ir maz, jo ir sausa un vēsa vasara,” viņš stāsta. Iespējams, šā iemesla dēļ gailenes šogad ir labā cenā.

Reklāma
Reklāma
Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 85
Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 31
Veselam
Ēdieni, no kuriem labāk izvairīties pirms publiskiem pasākumiem… Tie pastiprināti veido gāzes vēderā
Lasīt citas ziņas

Melleņu tirgū ir daudz, tiesa – to cenas arī ir dažādas – sākot no 1,50 līdz četriem eiro par litru ogu. Aizvien vairāk tirgotāju sāk piedāvāt avenes – gan dārza, gan meža ogas. Vēl arvien piedāvājumā ir Latvijā audzētās zemenes. Auces novada saimnieks Guntis Klūga piedāvā vēlās šķirnes zemenes ‘Pandora’, ko varēšot iegādāties arī augustā. Kilogramu saldo ogu var iegādāties par 2,50 eiro, citviet ogas ir dārgākas.

Plašā klāstā pieejami arī pašu mājās audzētie dārzeņi – sīpoli, ziedkāposti, kabači, burkāni, gurķi, tomāti. Pāris tirgotāju jau piedāvā lauka pupas – to cena ir no viena līdz 1,50 eiro/kg. Joprojām var nopirkt vietējos brokoļus, lai gan tie drīz beigšoties, plašā klāstā pircēji var iegādāties zaļumus un garšaugus – dilles, lokus, baziliku, timiānu, rozmarīnu un citus maltītēm nepieciešamus augus.

Ikdienai 
un svētkiem

CITI ŠOBRĪD LASA

Ikdienas un svētku galdam ikviens Rīgas Centrāltirgus apmeklētājs atradīs visu nepieciešamo. Piena paviljona privātajā stendā tirdzniecība rit pilnā sparā. Ar savas vecmāmiņas Annas Varvariņecas mājās ražotajiem piena produktiem tirgū sastopam LU datorzinību studenti Valēriju Šahtjoru, kas tirgū strādā vasaras mēnešos. Viņa stāsta, ka īpaši labs noiets ir biezpienam un saldajam krējumam, bet Jāņos – sieram. Viņa pircējiem piedāvā arī jaunpiena sacepumu, ko labprāt izvēlas tie ļaudis, kas vēlas atsaukt atmiņā bērnības garšu. Vecmāmiņas saimniecībā esot 50 govis, līdz ar to saražoto pienu iespējams pārstrādāt gardos produktos. Turpat līdzās sastaptā mājražotāja Līga Jakuškina no Ķekavas novada piena produktus gatavo no vienas gotiņas dotā piena. Viņa neslēpj, ka prasmes apguvusi no vecmāmiņas un tirgū ierodas ik pārdienu, lai varētu tirgot mājās gatavoto sieru, biezpienu, sviestu. Abām jau izveidojies savs klientu loks un noiets precēm ir stabils.

Plašu piena produktu sortimentu – no piena līdz sviestam – piedāvā Vecsaules pagasta z/s “Vētras” saimniece Sarmīte Kumšte. Īpaši pieprasīti ir viņas gatavotie mājas sieri – ar amoliņu un dažādām sēkliņām. Viņas saimniecībā ir ap 30 govīm un visu saražoto pienu viņa izmanto piena produktu gatavošanai. Kādreiz pienu nodevusi piena kombinātiem, bet zemās iepirkumu cenas dēļ pievērsusies mājražošanai.

“Svētes maizes” stendā var iegādāties bioloģisko maizi, kas raudzēta ar abrkasi un cepta malkas krāsnī. Maize gatavota tikai no bioloģiskajām izejvielām. “Svētes maizes” pārdevēja Līga Kīna stāsta par jaunāko produktu – maizi, kas cepta bez miltiem: tās sastāvā ir dažādas sēklas, kā arī kartupeļu ciete un kviešu lipeklis. Vēl viens jaunums – bioloģiskais saldējums, ko svētenieki sākuši ražot tikai šogad. Arī tas sastāv no bioloģiskām izejvielām – piena, saldā krējuma, olām un medus. Līga Kīna lepojas, ka stendā pieejami arī bioloģiskie milti, putraimi, pilngraudu auzu pārslas. Tāpat pircēji var iegādāties sēklu cepumus, kas gatavoti bez miltiem, kā arī siera cepumus. Maizi un citus gardos izstrādājumus pircēji laprāt iegādājas līdzi vešanai uz citām valstīm, piemēram, rupjmaize aizceļojusi uz Indiju, Spāniju, Vāciju, Krieviju un citām valstīm.

Pie “Svētes maizes” stenda sastopam latviešu izcelsmes Preisa kungu no Vācijas, kurš tirgū ieradies ar mērķi iegādāties īstu latviešu rupjmaizi, ko vest līdzi ciemkukulī savām četrām māsām. Preiss atzīstas, ka par šo vietu uzzinājis Vācijā, noskatoties filmu par Rīgas Centrāltirgu. Septembra sākumā viņš gatavojas ierasties Rīgā, lai svinētu savu dzimšanas dienu un līdzi vedīšot pulka vācu draugu, lai viņus iepazīstinātu ar Rīgu un tās pievilcīgajām vietām. To, ka ārzemnieku Rīgas Centrāltirgū kļūst arvien vairāk, apliecina ne viens vien tirgotājs. Taču būtu nepieciešama vēl papildu reklāma, lai viesu pulks vēl augtu. To apliecina arī šopavasar atvērtās tavernas “Ķirbītis” darbinieks Sergejs Ravinskis. Ārzemnieki tavernā esot īpaši iecienījuši kūpināto zivju un Latvijā ražoto sieru plates, tāpat cieņā ir pašmāju suši – matje siļķe. “Ķirbītī” maltīti gatavo pēc pasūtījuma un, lai arī nedaudz ilgāk jāpagaida, zupas, pamatēdieni un deserti ir svaigi pagatavoti un gardi. Tavernas nosaukumā minētie ķirbju ēdieni gan būšot gaidāmi pēc jaunās ražas.

Reklāma
Reklāma

Pircēju iecienīti

Gaļas paviljonā aizvien straujāku popularitāti iemantojusi uzņēmēja Jāņa Saukas “Ādažu desas darbnīcas” tirdzniecības stendi. Pircēja Sarmīte Jeromane, kas iegādājusies gaļas produkciju tieši šajā vietā, atzīst, ka pati strādā Rīgas Centrāltirgū un labprāt izbrīvē laiku, lai iepirktos pie Saukas. “Vienmēr šeit iepērkos, jo prece ir svaiga un līdzīga tai, kādu senāk varēja nopirkt. Šeit ir tādas desas, kādu nekur citur nav,” viņa neslēpj. Viņa iecienījusi gaļas ruletes. Labi esot arī tas, ka malto gaļu samaļ uz vietas, pircējam klātesot.

Pircēji iecienījuši arī netālu esošo uzņēmumu “Baltijas gaļa”, kas tirgo tikai Latvijā ražotos gaļas izstrādājumus. Vecākā pārdevēja Ludmila Šehovceva atzīst, ka stendos ir ap 100 nosaukumu produktu no “Rēzeknes galas kombināta”, “Lēdurgas miesnieka”, gaļas pārstrādes uzņēmuma “Nākotne” un citiem ražotājiem. Tirgotājam jau izveidojies savs pastāvīgo klientu loks. Pircēji vasarā īpaši iecienījuši kūpinājumus, auksto gaļu un pastētes, bet ziemas sezonā viena no ejošākajām precēm ir desu izstrādājumi.

Nepārtraukts pircēju pieplūdums vērojams pie uzbeku maizes ceptuves. Desmitiem dažādu slavenās uzbeku maizes izstrādājumu vilina ar savu smaržu un izskatu – te ir gan samsa ar jēra gaļu, gan “NON” maize ar tītara gaļu un citi. Maizi meistari cep īpašās krāsnīs – tandiri. Tirdzniecības vietas vadītāja Vija Valtsone stāsta, ka īpaši iecienīta ir bezrauga maize, bet viens no pēdējiem jaunumiem – samsa ar lasi un spinātiem. Pircēji var iegādāties arī sausiņus un cepumus. Līdzās ceptuvei apmeklētājus gaida arī uzbeku kafejnīca, bet netālu ir uzbeku garšvielu, žāvēto ogu un augļu tirdzniecības vieta. Augusta beigās būšot jaunās ražas pievedums un tad gaidīts ikviens 
apmeklētājs.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.