Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
29. jūlijs, 2015
Drukāt

Ceturtdien Doma dārzā – trīs filmas par Raini

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Nacionālā Kino centra (NKC) un sabiedriskās kustības “Mans Doms” organizētajā programmā “Divi dzejnieki Doma dārzā” šonedēļ jau piektais seanss – ceturtdien, 30. jūlijā plkst. 22:30 trīs dokumentālās filmas, kas pierāda, ka pēc viena un tā paša cilvēka biogrāfijas var uzņemt pilnīgi atšķirīgas filmas, radot pavisam atšķirīgu Raini, stāsta NKC speciāliste Kristīne Matīsa.

Programmas pirmā filma “Lielums” uzņemta 1964. gadā, dziļos padomju laikos, kad ideoloģiskajā uzstādījumā dominēja vienkāršs princips – viss vērtīgais Latvijā nācis no Krievijas. Tāpēc filmas scenārija autori Fricis Rokpelnis un Voldemārs Kalpiņš (50. gadu beigās – LPSR kultūras ministrs) Raiņa biogrāfijā īpaši izcēluši tās epizodes un detaļas, kas dzejnieku saista ar krievu kultūru. Filmas režisors – viens no Rīgas poētiskā dokumentālisma stila pamatlicējiem Ivars Kraulītis, operators Jānis Celms, otrais operators – šobrīd klasiķis Ivars Seleckis.

Savukārt 1987. gadā, kad tapa režisora Andreja Apsīša un scenārista Agra Redoviča filma “Tautas dzejnieks Rainis”, bija drosmīgais Atmodas laiks, tāpēc autori uzdrīkstējušies Raini viņa dzīves pēdējā desmitgadē rādīt pavisam citādu, nekā tas bija pieņemts padomju laikos – ne revolūcijas tribūnu, bet nogurušu un dzīvē vīlušos sirmgalvi. Filmā Raiņa tekstus lasa Oļģerts Kroders.

Programmas trešā filma, operatora un režisora Rodrigo Rikarda “Aspazija” (2001) ir poētisks stāsts par dzejnieci, kas nebija tikai “ģēnija sieva”, bet gan patstāvīga un līdzvērtīgi talantīga personība; filmā Aspazijas darbu fragmentus lasa aktrise Dita Lūriņa, par dzejnieci stāsta Saulcerīte Viese, Roalds Dobrovenskis un citi.

Ievadvārdus seansam teiks kinozinātniece Inga Pērkone, ieeja bez maksas.

Pievienot komentāru

Jaunajā "Oņeginā" nav "fašistu" un "mūsējo". Pilnā saruna ar Rubiķi un Kalniņu (2)Diriģents Ainārs Rubiķis un režisore Rēzija Kalniņa operā "Jevgeņijs Oņegins" aicinās uz "romantikas, ilūziju un realitātes cīņu". Kā viņu redzējums atšķirsies no Andreja Žagara iestudējuma 2010. gadā?
Draugiem Facebook Twitter Google+