Mobilā versija
-2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
4. jūnijs, 2014
Drukāt

Cilvēka tiesības – dārgs prieks (3)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Šonedēļ Saeimas sēdē ar ziņojumu par 2013. gadā paveikto uzstāsies tiesībsargs Juris Jansons, bet internetā šis dokuments jau pieejams.

Ziņojumā tiesībsargs atskaitās par savu veikumu dažādās cilvēktiesību jomās, bet visas šīs sadaļas pēc uzbūves ir līdzīgas: 1) tiesībsargs konstatējis pārkāpumu vai nepilnību; 2) tiesībsargs nācis ar ieteikumiem, kā to novērst; 3) atbildīgā institūcija atrunājas ar finansējuma trūkumu. Tādēļ jau savos ievadvārdos J. Jansons atgādina: “Cilvēktiesības nav ekskluzīva lieta, bet gan pamats cilvēka labklājībai, attīstībai un iespējai būt laimīgiem, tādējādi sekmējot ne vien savu, bet arī valsts attīstību.” Ar skarbu ironiju tiesībsargs atgādina, ka Satversmē ne ar vienu vārdu nav teikts, ka “šī valsts dibināta budžeta ietvaros”.

Pērn Tiesībsarga birojs īpašu uzmanību pievērsis bērnu tiesībām uz bezmaksas izglītību un aicinājis visas pašvaldības piešķirt mācību iestādēm finansējumu tādā apmērā, lai tās varētu nodrošināt visus mācību programmai nepieciešamos mācību līdzekļus. Tam atsaukusies vien daļa pašvaldību. “Lielā daļā Latvijas pašvaldību, sākoties 2013./2014. mācību gadam, izglītības iestādēm nebija pietiekama finansējuma, lai iegādātos mācību līdzekļus. Izglītības iestādes bija nonākušas tādā situācijā, ka valsts un pašvaldības piešķirtais finansējums nesedza programmas izmaksas, bet prasīt finansējumu vecākiem neļauj normatīvie akti,” teikts ziņojumā.

Arī bērna veselības aprūpes jomā konstatēti vairāki būtiski trūkumi, piemēram, nepietiekams līgumu skaits ar ārstniecības personām, kuras nodrošina valsts apmaksātās programmas veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī valsts noteiktā finansējuma apmērs. Kopumā pērn Tiesībsarga birojā saņemts 1131 iesniegums par dažādiem bērna tiesību jautājumiem.

Pērn tiesībsargs informējis Saeimu un Labklājības ministriju par trūkumiem valsts sociālās aprūpes centros. Galvenās problēmas – joprojām nav ieviests finansēšanas princips “nauda seko klientam” un alternatīvie aprūpes pakalpojumi ir pieejami ļoti mazam lokam cilvēku. Atsevišķus tiesībsarga konstatētos trūkumus Labklājības ministrija esot novērsusi, tomēr būtiskākiem uzlabojumiem esot nepieciešams ilgāks laiks un finanšu ieguldījumi.

Ja bērnu un aprūpes centru klientu tiesības tiesībsargam lielākoties jāaizstāv pēc savas iniciatīvas, tad cietumnieki tradicionāli ir tā grupa kas visaktīvāk vēršas birojā ar saviem iesniegumiem. Arī pagājušais gads nav bijis izņēmums. Ieslodzītie visvairāk sūdzas par cilvēktiesībām neatbilstošiem sadzīves apstākļiem, tostarp nepietiekamu dabisko apgaismojumu un nehigēniskiem apstākļiem labierīcībās. Daži jūtīgāki likumpārkāpēji sūdzējušies arī par to, ka cietumsargi lieto necenzētus vārdus un nakts apgaitā skaļi uzvedas. Tiesībsarga birojs arī konstatējis, ka daudzviet ieslodzījuma vietās joprojām valda pilnīga krievu valodas “pašpietiekamība”, jo lielākā daļa ieslodzīto un darbinieku ir krievvalodīgie, kas nereti nemaz nepārvalda valsts valodu. Pērn biroja darbinieki veikuši 10 vizītes cietumos un informējuši atbildīgās institūcijas par konstatētajiem pārkāpumiem.

2013. gada laikā tiesībsargs saņēmis 253 iesniegumus par dažādiem tiesvedības pārkāpumiem. Viena no akūtākajām problēmām joprojām ir personas tiesības uz lietu virzību saprātīgā termiņā. Septembrī pieņemtie grozījumi Tiesu varas likumā vismaz daļēji šo problēmu risina, paredzot plašākas pilnvaras tiesu priekšsēdētājiem organizēt lietu virzību.

Saistībā ar 2013. gada 16. martā piedzīvoto leģionāru atbalstītāju un pretinieku sadursmi pie Brīvības pieminekļa Tiesībsarga birojs ierosinājis pārbaudes lietu. Tajā konstatēts, ka likums piešķir pašvaldībai un policijai pietiekami plašas pilnvaras novērst šādus konfliktus.

Pērn tiesībsargs atkārtoti vērsies Saeimā ar aicinājumu grozīt Pensiju likumu, nosakot, ka I un II grupas invalīdiem apdrošināšanas stāžā tiktu ieskaitīts arī laikā no 1998. līdz 2002. gada beigām nostrādātais laiks. Ne Labklājības ministrija, ne Saeima šo priekšlikumu nav atbalstījušas, tādēļ tiesībsargs izskata iespēju vērsties Satversmes tiesā.

Starp ievērojamākajiem darbiem jāmin arī pašā 2013. gada nogalē veiktais tiesībsarga pētījums mazākumtautību skolās, kurā novērota cēloņsakarība starp skolotāju nostāju pret izglītības kvalitāti, valsts valodas nepieciešamību un bērnu zināšanu līmeni. Aptauju laikā biroja darbinieki konstatēja, ka vairāki skolotāji nespēj atbildēt uz jautājumiem valsts valodā. Tāpat novērots, ka mācību priekšmeti, kuri pēc programmas būtu jāvada bilingvāli, faktiski notiek tikai krievu valodā. Šo tiesībsarga pētījumu un ieteikumu palielināt valsts valodas lietojumu izglītības iestādēs nesaudzīgi kritizēja gan atsevišķi politiķi, gan nevalstiskās organizācijas.

tiesibsargs_tab

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Tiesībsargs Jansons ar sava biroja darbiniekiem cenšas palīdzēt cilvēkiem. Ir cerība, ka birojs īstenos atbilstošu stratēģiju cilvēka cienīgas dzīves īstenošanai.

  2. un šai LAIMES ZEMĒ ,nekādus likumus neievēro !

  3. Saskare ar tiesībsargu nācās secināt ka šī iestāde nodarbojas ar darbības simulāciju.Atbilde uz problēmu ir pilnīgi analfebetiska.Principā nesakarīgs vārdu savārstījums.Citreiz griezties pie tās nevēlos.

Draugiem Facebook Twitter Google+