Cvetkovas izteicienus tomēr vērtēs 0
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šonedēļ izskatīs deputātes Irinas Cvetkovas (“SC”) publisko izteikumu atbilstību Saeimas deputātu ētikas kodeksam. Viņa pati gan tagad jau apgalvo, ka masu mediji viņas vārdus sagrozījuši.
Kā pastāstīja Saeimas Mandātu komisijas priekšsēdētājs Vitālijs Orlovs (“SC”), “Cvetkovas lietu” paredzēts izskatīt šo ceturtdien, jo deputāts Valdis Liepiņš (RP) vērsies ar iesniegumu par viņas izteikumu atbilstību deputātu ētikas kodeksam un citiem Saeimas deputātam saistošajiem tiesību aktiem. Liepiņš uzskata, ka deputātes izteikumi gan starptautiskajā konferencē Vašingtonā, gan pēc tam intervijā masu medijiem nav savienojami ar deputāta cieņu, turklāt tie esot vērsti uz sabiedrības šķelšanu.
Atgādināšu, ka Cvetkova savos izteikumos kritizēja Saeimas pieņemto Pilsonības likumu, saistot to ar neonacisma uzplaukšanu Latvijā. Liepiņš uzskata, ka tādējādi viņa grāvusi parlamenta prestižu un pārkāpusi Ētikas kodeksa 7. pantu (Deputāts publiskos izteikumos izvairās no vārdiem, žestiem un citādas rīcības, kas var būt aizskaroša, kā arī nelieto apvainojošus vai ar Saeimas cieņu nesavienojamus izteicienus; deputāts balstās uz faktiem, to godīgu interpretāciju un argumentāciju), kā arī 9. panta otro daļu, kas nosaka, ka deputāts izvairās no situācijas, kas var radīt Saeimas prestiža pazemināšanu.
Ceturtdien Cvetkova aicināta sniegt savu skaidrojumu Mandātu komisijas deputātiem. Uz sēdi aicināts arī iesnieguma autors Liepiņš, bet viņš, visticamāk, neieradīsies, jo atrodas komandējumā Turcijā. Sagaidāms, ka Cvetkova mēģinās atrunāties ar to, ka masu mediji sagrozījuši viņas teikto.
Deputāte stāstīja, ka esot jau vērsusies izdevniecībā “Rīgas Viļņi” ar oficiālu prasību atsaukt portāla “kasjauns.lv” 12. jūnija publikāciju “Saeimas deputāte Cvetkova: Latvijas pilsonības piešķiršana leģionāru pēctečiem ir neonacisms”, jo rakstā esot sagrozīts viņas teiktais un virsraksts esot tendenciozs. Tomēr, kā pastāstīja kolēģi no minētā portāla, šāda deputātes prasība neesot saņemta.
Deputāts Liepiņš sākotnēji vēlējās, lai Cvetkovas rīcība tiktu vērtēta arī Sabiedrības saliedētības komisijā, kurā strādā arī pretrunīgo izteikumu autore. “Šie deputātes izteikumi ir krasā pretrunā ar komisijas mērķi – sabiedrības saliedēšanas veicināšana – un pat traucē tam,” uzskata Liepiņš. Tomēr Saliedētības komisijā šī jautājuma skatīšana tika novilcināta. Viens no lielākajiem Cvetkovas aizstāvjiem Saliedētības komisijā bija Andrejs Judins (“Vienotība”): “Šeit jānošķir saturiskā un procedurālā daļa. Saturiski es nosodu Cvetkovas izteikumus, uzskatu tos par kaitīgiem, un šī lieta jāizmeklē. Bet procedurāli ar šādām lietām nodarbojas Mandātu komisija. Šis gadījums ir jāizvērtē tieši tai, nevis visām komisijām, kurās Cvetkova strādā. Ja mēs tagad Saliedētības komisijā sāksim vērtēt viens otra publiskos izteikumus, tad tas sabiedrības saliedētību neveicinās, bet tikai dublēs Mandātu komisijas darbu, kas nav pareizi.” Jautāts, vai Cvetkovas izteicieni nav pretrunā ar komisijas mērķi, Judins atteica, ka šādu pamatojumu varētu piemeklēt arī ikvienā citā komisijā.
Arī Ingmārs Līdaka (ZZS) Cvetkovas izteicienus nosoda, bet nepiekrīt, ka viņu tādēļ vajadzētu izslēgt no Saliedētības komisijas.
“Varbūt daudziem tas var nepatikt, bet es uzskatu, ka ir tieši labi, ka tāda Cvetkova strādā Saliedētības komisijā. Tai ir jābūt tikpat dažādai un atšķirīgai kā pārējā sabiedrība, jo tikai tā mēs varēsim pieņemt līdzsvarotus un abas puses uzrunājošus lēmumus.
Man, leģionāra dēlam, un sarkanarmieša pēctecei Cvetkovai skatījums uz lietām lielākoties ir ļoti atšķirīgs, bet šis formāts ļauj mums sarunāties un varbūt rast kādus kopsaucējus,” uzskata Līdaka.
