Mobilā versija
-2.9°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
15. oktobris, 2013
Drukāt

Dabasgāzes lietotāji var prasīt no “Latvijas gāzes” netaisnīgi iekasēto naudu

Gazeskaititajs

Konkurences padome (KP) vakar paziņoja lēmumu, kas aizliedz AS “Latvijas gāze” atteikt dabasgāzes līgumu slēgšanu jauniem lietotājiem, pirms tie nav samaksājuši iepriekšējo lietotāju parādus.

 

AS “Latvijas gāze” par ļaunprātīgu monopolstāvokļa izmantošanu pēdējos četros gados jāmaksā arī 1,5 miljonu latu sods. Dabasgāzes lietotāji – mājsaimniecības un uzņēmumi –, kas cietuši no monopolista ļaunprātīgās rīcības, var vērsties AS “Latvijas gāze”, lūdzot atmaksāt nepamatoti veikto svešo parādu apmaksu. KP uzsver – ja “Latvijas gāze” atsaka atlīdzināt zaudējumus, cietušie lietotāji var vērsties ar prasību tiesā. Pārkāpumam nav noilguma.

“Pirms diviem gadiem no kādas Jelgavas kredītfirmas, kas īpašumu bija pārņēmusi par parādu nemaksāšanu, Krimuldas novadā nopirku trīsistabu dzīvokli. Gāze tam bija atslēgta. Neviens mani par vairāk nekā 60 latu lielo dabasgāzes parādu nebrīdināja. “Latvijas gāzes” Siguldas birojā teica, ka es varot tiesāties ar iepriekšējo īpašnieku, tomēr tas prasīšot ilgu laiku un man tiesāšanās laikā gāzi nepieslēgšot. Bijušā īpašnieka parādu samaksāju. Patlaban, pēc Konkurences padomes lēmuma, prasīšu man to atdot,” stāsta Krimuldas novada iedzīvotājs Oskars Briedis.

KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama vakar pastāstīja, ka pēc vairāk nekā 500 iedzīvotāju un uzņēmumu sūdzību izpētes secināts – notikusi netaisnīgu tirdzniecības noteikumu uzspiešana četros veidos. “Latvijas gāze” apmaksu prasījusi no jaunā telpu īpašnieka, bet parādu radījis iepriekšējais īpašnieks vai tā īrnieks.

Kāpēc “Latvijas gāze” varēja uzspiest netaisnīgus tirdzniecības nosacījumus? “”Latvijas gāze” ir monopoluzņēmums, vienīgais gāzes piegādātājs Latvijā. Parādnieki arī zināja, ka viņu īpašumu pārņems cits īpašnieks, apzināti nemaksāja par dabasgāzi, bet “Latvijas gāze” parādus laikus nepiedzina,” tā S. Ābrama.

Viņa uzsver – pēc KP lēmuma gāzes monopoluzņēmums nevarēs ļaunprātīgi izmantot savu varu. “Latvijas gāzei” patlaban ir jāmaina parādu atgūšanas prakse un turpmāk parādi par piegādāto dabasgāzi jāatgūst no lietotājiem, kas par šiem parādiem ir atbildīgi, nevis no jaunajiem lietotājiem.

AS “Latvijas gāze” pārstāvis Vinsents Makaris vakar uzsvēra – monopoluzņēmums nepiekrīt KP lēmumam, tāpēc to pārsūdzēs. V. Makaris par attaisnojumu teica, ka ikviens pircējs, pērkot jaunu īpašumu, var bez maksas pārliecināties, vai pārdevējam nav parādu par dabasgāzi. “Cilvēki izmanto likuma nepilnības un nostāda mūs sarežģītā situācijā. Mēs gāzi attālināti atslēgt nevaram, bet parādnieks ne vienmēr laiž mūs dzīvoklī,” tā AS “Latvijas gāze” pārstāvis.

Vai arī citu enerģijas veidu piegādātāji parādus uzliek nākamajiem īpašniekiem vai īrniekiem? AS “Latvenergo” preses sekretāre Ivita Bidere uzsvēra – uzņēmums “slēdz līgumu ar cilvēku, nevis ar objektu”, tāpēc gadījumu, par kādiem sodīja “Latvijas gāzi”, “Latvenergo” neesot.

Piebildīšu, ka valdība šā gada 20. augustā apstiprināja Ekonomikas ministrijas gatavotos labojumus Dzīvokļu īpašnieku likumā un tie nonākuši Saeimā. Lai nerastos strīdi par parāda lielumu, tā summu fiksētu pārņemšanas aktā, ko paraksta visas iesaistītās puses, tostarp iepriekšējais un jaunais dzīvokļa īpašnieks, mājas pārvaldnieks, pakalpojumu, kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu, sniedzējs vai zemes īpašnieks. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija labojumus konceptuāli atbalstīja 19. septembrī, tomēr deputātiem tie vēl jāvērtē trīs lasījumos.

KP uzsver – tās lēmums nevar kalpot par iemeslu dabasgāzes tarifa celšanai tāpēc, ka to neparedz esošā tarifu aprēķināšanas metodika, turklāt KP lietā aplūkotie gadījumi, kad parāds atgūts no jaunajiem īpašniekiem, skar aptuveni 5% no uzņēmuma parādu summas.

 

Uzziņa

Parādu “Latvijas gāze” prasījusi nepamatoti:

no telpu īpašnieka, bet parādu radījis uzņēmums, kas šīs telpas nomā saimnieciskās darbības veikšanai;

no jaunā telpu īrnieka, ja parādu radījis iepriekšējais īpašnieks vai šā iepriekšējā īpašnieka īrnieks;

no uzņēmuma, kas nomā telpas, bet parādu radījis iepriekšējais īpašnieks

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+