Sports
Ziemas sports

Pēc 24 gadu pārtraukuma Phjončhanā daiļslidošanā startēs divi latvieši 16

Deniss Vasiļjevs un viņa slavenais treneris Stefans Lambjēls. REUTERS/LETA

Ledus kurpju karaļi. Tā varam dēvēt tos, kuri dzīvo un elpo daiļslidošanai. Pēc 24 gadu pārtraukuma Phjončhanā daiļslidošanā startēs divi latvieši – daugavpilietis Deniss Vasiļjevs un jelgavniece Diāna Ņikitina.

Laikā, kad ziemas olimpiskās spēles Dienvidkorejā vien rokas stiepiena attālumā, jāpārskata Latvijas daiļslidošanas olimpiskā vēsture. Cik daiļi mūsējie slidojuši citos gados?

Lielais meistars izērmojas

Slidošanu par mākslu padarīja baletdejotājs Džeksons Heinss (1840 – 1875), kuru uzskata par pasaules daiļslidošanas pamatlicēju. Amerikānis skatītājus pārsteidza ar netradicionālām kustībām uz ledus, saskaņojot tās ar mūziku, ritmu un tempu. Heinsa ierosinājumi slidošanas mākslā lika elpai aizrauties visā pasaulē. Latvijas Sporta muzeja speciālistes Ritas Apines pētījumā par daiļslidošanu teikts, ka šā slidu pazinēja atradumi slidošanas mākslā vispirms rada atbalsi Eiropā. Heinsa izstrādātā slidošanas maniere dzimtajā ASV populāra kļuva tikai daudzus gadus pēc viņa nāves. Pateicoties amerikānim, dedzīgi daiļslidošanas entuziasti, Heinsa iedvesmoti, Eiropas lielākajās pilsētās dibināja slidošanas biedrības. Mākslinieks savulaik viesojies arī Latvijā, savus priekšnesumus demonstrējot gan Rīgā, gan Jelgavā. 1866. gada 13. februārī uz pirmo Heinsa izrādi esot ieradies daudz vairāk skatītāju nekā bijušas biļetes. Viņš slidoja militārā orķestra mūzikas pavadībā, saņemot jūsmīgus aplausus no skatītāju tribīņu puses. Laikraksts “Latviešu Avīzes” rakstīja: “Rīgā arī atnācis tas lielais meistars, kas ar ledus kurpēm tik skunstīgi māk pa ledu skriet un visādi izērmoties.”

Pirmās dāmas ziemas olimpiādē

Latvija olimpiskajā daiļslidošanā nav pārstāvēta kopš 1994. gada, kad Jeļena Berežnaja no Krievijas pilsētas Stavropoles un rīdzinieks Oļegs Šļahovs pāru slidojumā Lillehammerē izcīnīja astoto vietu. Vīriešu daiļslidošanā piedalījās mazāk spožais Andrejs Vlaščenko, kura olimpisko debiju pavadīja nervozitāte un vairāki kritieni, kas neļāva tikt augstāk par 21. vietu. Par to, lai uz 2018. gada Balto olimpiādi dotos arī latvieši, parūpējās Deniss Vasiļjevs un Angelīna Kučvaļska no Saldus. Tomēr traumu un fiziskās nesagatavotības dēļ Kučvaļskas vietā uz Phjon­čhanu, kopā ar Vasiļjevu, dosies Diāna Ņikitina. Abi jaunieši trenējas pie Turīnas ziemas olimpisko spēļu vicečempiona, šveicieša Stefana Lambjēla.

Olimpiskajā daiļslidošanā Latvijas sportisti debitēja 1936. gadā. 20. gadsimta trīsdesmitajos gados ziemas sporta veidi – slidskriešana, slēpošana un hokejs – Latvijā kļuva aizvien populārāki. Tomēr latviešiem tajos trūka starptautisko panākumu. Ceturtajās ziemas olimpiskajās spēlēs Garmišpartenkirhenē, Vācijas dienvidos Bavārijā, Latviju pārstāvēja kup­la delegācija – 26 sportisti. Ar daiļslidošanas pārstāvju startu lielas cerības netika saistītas, un patīkami pārsteigumi nesekoja. Dāmu sacensībās Alise Dzeguze apsteidza tikai trīs konkurentes un ierindojās 23. vietā. Hildegarde Švarce un Eduards Gešels pāru slidojumā pārspēja tikai igauņus, iegūstot 17. vietu. Savukārt uz savu roku atbraukušais Verners Auls palika pēdējā, 25. vietā. Dzeguze, Švarce un kalnu slēpotāja Mirdza Martinsone bija pirmās latviešu sportistes, kuras piedalījās ziemas olimpiskajās spēlēs.

Uz Albērvilu jau neatkarīgi

Sešpadsmitās ziemas olimpiskās spēles 1992. gadā Albērvilā, Francijā, pulcēja jaunu dalībnieku rekordskaitu – tajās piedalījās 64 delegācijas. Neatkarību bija atguvušas Baltijas valstis, no Dienvidslāvijas važām izrāvusies Slovēnija un Horvātija, bet bijušo Padomju Savienību pārstāvēja Neatkarīgo valstu sadraudzības (NVS) komanda. No Latvijas uz Franciju devās 23 sportisti, pašā pēdējā mirklī komandai pievienojoties daiļslidotājam Konstantīnam Kostinam. 19 gadus vecais rīdzinieks ar Ļeņingradas (mūsdienās Sanktpēterburga) un Maskavas daiļslidošanas speciālistu palīdzību bija kļuvis par pasaules junioru vicečempionu un īsi pirms spēlēm janvāra nogalē ieguvis devīto vietu Eiropas meistarsacīkstēs. Albērvilā obligāto programmu Kostins veica visai pārliecinoši, tomēr tiesneši viņam piešķīra tikai 18. vietu 31 dalībnieka konkurencē. Izvēles slidojumā satraukums rīdzinieku divreiz nogāza uz ledus. Iznākumā – 20. vieta. Savukārt mūsu delegācijas jaunākā dalībniece daiļslidotāja Alma Lepina pirms Albērvilas bija kļuvusi par divkārtēju PSRS junioru čempioni. Obligāto programmu viņa pabeidza ar 22. rezultātu 29 dāmu konkurencē. Izvēles slidojumu Lepina sāka pārliecinoši, bet nespēja atgūties pēc neveiksmīgi izpildītā trešā trīs apgriezienu lēciena. Bez kritieniem gan neiztika ne olimpiskā čempione Kristi Jamaguči (ASV), ne pārējās medaļnieces Midori Ito (Japāna) un Nensija Kerigena (ASV). Lepina ieņēma 20. vietu.

Atmiņas pēc 26 gadiem

“Vai! Tas bija tik sen. Liels pārdzīvojums, protams, jo šīs bija pirmās olimpiskās spēles pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Jāteic, ka olimpiāde pilnībā atšķiras no pasaules un Eiropas čempionātiem, jo spēlēs pulcējas visu sporta veidu pārstāvji, ne tikai daiļslidotāji vien. Es biju pati jaunākā mūsu delegācijas pārstāve, septiņpadsmit gadus veca. Vai biju ļoti uztraukusies? Ne mazāk un ne vairāk kā citās nozīmīgās sacensībās,” ar šodienas atmiņām par Albērvilā piedzīvoto dalās Alma Lepina-Lāce. Karjeru beidzot, šis sporta veids sirdī palicis joprojām. Jau vairākus gadus olimpiete trenē jaunos daiļslidotājus, tādēļ lūdzu komentēt mūsdienu paaudzi.

“Vasiļjevs ir ļoti spēcīgs daiļslidotājs. Tomēr jāteic, ka tehniskajā ziņā viņš vēl netiek līdzi augstas klases sportistiem. Vajadzīgs četrkāršais lēciens, bez kura augstu vietu olimpiādē nevar gūt. Ņikitina šobrīd gūst pirmo pieredzi pieaugušo sportā. Žēl, ka viņnedēļ Eiropas čempionātā Diāna uzrādīja sliktāko rezultātu savā karjerā un nekvalificējās izvēles slidojumam. Uzskatu, ka meitene to varēja izdarīt. Kādēļ tā notika? Grūti pateikt, varbūt to ietekmē lielās pārmaiņas, sadarbība ar jauno treneri.”

Augstākā vieta Latvijai

Nolemjot turpmāk vasaras un ziemas olimpiskās spēles rīkot pamīšus pārskaitļa gados, atlētu ceļš no Albērvilas līdz Lillehammerei tika padarīts divreiz īsāks nekā parasti. Spēles Norvēģijā notika 1994. gadā. Lillehammerē Latviju pārstāvēja 29 atlēti sešos sporta veidos. Divus gadus pirms spēlēm izveidotais daiļslidotāju pāris – Krievijas sportiste Jeļena Berežnaja un rīdzinieks Oļegs Šļahovs – Norvēģijā ieradās ar iepriekšējā pasaules čempionātā gūto 14. vietu, kas Eiropas meistarsacīkstēs bija papildināta ar daudzsološo astoto rezultātu. Uz olimpiskā ledus izpildīto mūsu pāra obligāto programmu tiesneši novērtēja ar devīto vietu. Izvēles slidojumā rīdzinieki izpelnījās pat vētrainus aplausus, un, kaut gan 16 gadus vecā Berežnaja krita, izpildot vienu no sarežģītākajiem lēcieniem, abi šajās spēlēs izcīnīja Latvijai augstāko vietu – astoto. “Daži pāri, kas guva augstākas vietas, nekādā ziņā nebija pārāki, bet subjektivitāte ir šā sporta veida īpatnība,” tā Berežnajas un Šļahova slidojumu tolaik vērtēja Latvijas olimpiskās delegācijas vadītājs Žoržs Tikmers un turpināja: “Sportisti ir ļoti jauni. Mums jāskatās nākotnē.”

Diemžēl nākotne nebija mums labvēlīga. Berežnaja 1996. gadā guva nopietnu galvas traumu un pārtrauca sadarbību ar Šļahovu. Sešus gadus vēlāk kopā ar jauno partneri Antonu Siharulidzi viņa izcīnīja olimpisko zeltu dzimtajai Krievijai.

LA.lv