Dārzs pavasara plaukumā 0
Druviņu ģimenes dārzā Iecavā allaž zied puķes. Lai iegūtu plašākus zālienus, pirms dažiem gadiem dārzs pārveidots, apvienojot puķu dobes lielākos laukumos. Braucam skatīties, kā tur izskatās tagad – ziedonī.
Starp Iecavas diždārziem
Iecavnieki Skaidrīte un Andris Druviņi visu darba mūžu nostrādājuši kopsaimniecībā “Progress”. Skaidrītes specialitāte ir agronome dārzniece, viņas ziņā bijuši dārzeņi, kas tolaik aizņēma milzu platības. Andris ir mehāniķis, vadījis mehāniskās darbnīcas. Par ilggadīgu darbu 1985. gadā Druviņiem piešķīra Līvānu mājiņu, pie kuras viņi pakāpeniski iekopuši skaistu dārzu.
Pie mājas fasādes piestiprinātās plāksnītes vēsta, ka 2000. gadā šis īpašums atzīts par Iecavas skaistāko sētu, bet 2001. un 2002. gadā tam piešķirts goda nosaukums “Iecavas diždārzs”. Veiksmīgo dārza pārveidošanu pērnvasar novērtējusi arī Latvijas daiļdārzu konkursa žūrija, piešķirot trešo vietu. Ainavu arhitekte Gundega Lināre atzīst, ka pēc dārza rekonstrukcijas tas kļuvis gleznaināks, atklājušās jaunas skatu līnijas.
Pēc neatkarības atgūšanas Druviņi izveidoja savu zemnieku saimniecību “Liepziedi”. Tagad tajā strādā dēls Egils – segtajās platībās apmēram 3 hektāru platībā audzē gurķus – nevis siltumnīcās ierastos garos, bet īsos, kas der arī konservēšanai. Egila ģimenē aug trīs bērni, turpat Iecavā, Upes ielā, uzcelta māja, ir izveidots arī skaists dārzs.
Meita Diāna apguvusi uzņēmējdarbību un tagad strādā farmācijas firmā Vācijā. Diānai ir arī fotogrāfa talants – albumā skatāmie puķu portretējumi, tāpat sarmas klātie zāles stiebri ir īsti mākslas darbi!
Ābeļu ielas meitenes
Kas var būt skaistāks par Ābeļu ielu ābeļu ziedēšanas laikā? Šo ielu rotā ne vien puķu, bet arī cilvēcisko attiecību skaistums.
– Mēs visi esam savējie, svešu te nemaz nav! – lepojas Skaidrīte. Visi kaimiņi ir ļoti draudzīgi. Droši var doties ciemos vai izbraukumā, zinot, ka vajadzības reizē kaimiņi pieskatīs dārzu. Nesen, Skaidrītei esot ārpus mājas, laiks pēkšņi mainījās uz slikto pusi. Saimniece uztraucās par vaļā atstāto siltumnīcu, bet, mājās pārradusies, secināja, ka viss kārtībā – kaimiņš bez teikšanas aizvēris siltumnīcas logus, ienesis iekšā kastītes ar puķu dēstiem…
Sēta nav jānorobežo ar ciešu dzīvžogu, jo kaimiņos paveras tikpat skaista ainava. Sakopta ir visa Ābeļu iela, tādēļ tajā mēdz iegriezties arī tūristu autobusi. – Mēs te esam kādas septiņas Ābeļu ielas meitenes, – saka Skaidrīte. Un pastāsta, ka ik pavasari maija beigās Ābeļu ielas skaisto dārzu kopēji sanāk uz kopīgu pasēdēšanu kādā no tiem.
Puķu noslēpumi
Vasarā dārzā viss ir skaidri redzams, turpretī pavasarī noder gids, kurš pastāsta, par ko drīz pārvērtīsies kāds pagaidām vēl kails krūms vai tikko no zemes izspraukušies lapu gali.
Budlejas mostas vēlu, arī šopavasar maija sākumā tās vēl bija gluži plikas. Toties vasarā krūmiņus klāj rozā, balti un violeti ziedu ķekari, kas jauki smaržo un pievilina tauriņus, tādēļ budleju dēvē arī par tauriņu krūmu. Katru pavasari krūmiņi jāapgriež. Ja zari cietuši no sala, nav liela bēda, jo no saknēm augs dzen jaunas atvases.
Ievu ziedēšanas skurbumu šajā dārzā apliecina parastās ievas sarkanlapu forma – vēl mazulīte sarkanām lapām un rozā ziediem. Aug lēnāk, taču smaržo tikpat saldi.
Skaidrītei mīļš ir baltraibais lakacis. Pavasarī tam ir divu krāsu ziedi – gaiši zili un rozā, bet vasarā dižojas ar lielām, punktainām lapas.
Šogad visos dārzos labi pārziemojušas un krāšņi zied hiacintes. Tās smaržo arī pie Druviņiem. Tulpes dobēs veido raibu klājienu. Saimniece gan cenšas tās sašķirot pa šķirnēm, taču mūždien pa kādam sīpolam noklīst.
Tiklīdz noziedējušas vēlās tulpes, uzplaukst peonijas. Pirmā brangus ziedpumpurus ieriesusi viena no agrākajām, ko tautā sauc par diļļu peoniju. Smalklapu peonijai patiesi ir sakars ar garšaugiem – vecās saimnieces šīs peonijas saknes liekot klāt pie šmorgaļas.
Skaidrītei patīk vienkāršās Latvijas lauku sētas puķes, tāpēc līdz ar pujenēm dārzā aug flokši, ir arī dienziedes, bet no vasaras puķēm – asteres, samtenes, kosmejas. Siltumnīcā kastītēs izaug visdažādāko vasaras puķu dēsti.
Pavasaris un vasaras sākums ir īrisu laiks – bārdaino vien ir kādas 30 šķirnes, bet pie baseina ideāli iederas Sibīrijas īrisi – ar šaurākām lapām un augstākiem kātiem. Ideāli izskatās, ja blakus stādīti Sibīrijas īrisi ar ziliem un baltiem ziediem. Pie baseina teicami jūtas arī grīšļi raibām lapām un dekoratīvās graudzāles. Vasarā dārzu grezno dažādu šķirņu hortenzijas.
Arī Andris ir draugos ar puķēm – vakarā no darba pārnācis, vienmēr pamanīs, kura puķe uzziedējusi vai pārstādīta. Visus smagos rakšanas un stādīšanas darbus parasti veic viņš. Andrim ļoti patīk lauztā sirds – gan tradicionāli sārtā, gan jaunmodīgā baltā.
Krāsu palete
Veidojot puķu dobes, koši izskatās kontrastkrāsu salikumi – piemēram, dzeltens ar violetu vai balts ar sarkanu. Taču interesantas ir arī monohromas augu grupas, kurās var spēlēties ar augu faktūrām un krāsu niansēm. Vienmēr interesanti redzēt labi pazīstamus augus neparastos krāsu toņos.
Oriģināli izskatās muskares ar baltām ziedu vālītēm (īpaši, ja fonu veido baltās dzejnieku narcises). Skaidrīte stāsta, ka baltās muskares ir atturīgākas un nevairojas tik strauji kā visiem labi zināmās tumši zilās. Druviņu dārzā ir arī muskaru šķirne ziliem, pildītiem ziediem.
Tumši violetais šķiet nedaudz mistisks. Druviņu dārzā aug mazās kapmirtes ar tumši violetiem (pierasts redzēt ar ziliem), rūtainās fritilārijas ar brūni violetiem ziediem. Tām pieskaņojas heiheru tumšās lapas un violetās tulpes. Oriģinālas ir arī prīmulas maigiem dūmakainiem, ceriņvioletiem ziediem.
Saules pusē aig dažādu sugu laimiņi ar spilgti dzeltenām lapiņām. Tiem līdzās – ausainās prīmulas dzeltenoranžiem ziediem. Īsts saulainais stūrītis!
Spēka receptes
Dārza saimnieciskajā daļā un siltumnīcā izaug viss ģimenes galdam nepieciešamais – ķiploki, sīpoli, tomāti, zemenes, agrās un vēlās avenes un daudzas citas gardas lietas. Saldajam ķirsim nesen nācies nozāģēt galotni, lai neizaug par milzeni.
Skaidrītei ir arī sava recepte, kas pasargā no visādām kaitēm: sablendē puslitru medus, litru dzērveņu un četras galviņas ziemas ķiploku, sapilda burciņās un liek ledusskapī. Ēd kopā ar biezpienu, smērē uz maizes rikas, labi garšo arī kopā ar gaļu. Tā būtu spēka noslēpuma fiziskā puse. Pastāv arī garīgā. Druviņiem tie esot vasaras dārza konservi jeb albums, kur attēlos dokumentēts ziedēšanas krāšņums.
– Ziemas vakaros abi ar vīru apsēžamies lielajā istabā, palutinām sevi ar kafiju un atgriežamies skaistajos vasaras mirkļos, – stāsta saimniece.
