Dziesmu un deju svētku ilgtspējai nepieciešama izglītība 0
Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plānā 2014.-2018. gadam kā mērķis norādīta svētku tradīcijas ilgtspējas faktoru attīstīšana.
Viens no šādiem faktoriem ir formālās un neformālās izglītība loma svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā.
Plāna sagatavotāji – Kultūras ministrija (KM), Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC), Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), Valsts izglītības satura centrs (VISC), kā arī citas Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā iesaistītās puses – aicinās augstskolas prezentēt savu iespēju potenciālu attiecībā uz Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanu un attīstību.
Plānots pilnveidot esošās vai izveidot jaunas studiju un tālākizglītības programmas, kā arī profesionālās vidējās izglītības programmas un mācību priekšmetu programmas saistībā ar svētku tradīciju. Mācību programmās vēlas akcentēt vietējā nemateriālā kultūras mantojuma izpausmes, Dziesmu un deju svētku tradīcijai raksturīgās kopmuzicēšanas un kopdziedāšanas formas. Šī mērķa īstenošanā paredzēts sadarboties arī ar pašvaldībām.
Plānā atzīmēta vajadzība nostiprināt profesionālās izglītības kompetences centru metodiskā atbalsta lomu, kā arī nepieciešamība nodrošināt daudzveidīgas kultūrizglītības programmas interešu izglītībā, motivējot bērnus un jauniešus.
Izglītības līmeni paredzēts uzlabot, izstrādājot metodiskos līdzekļus, veidojot seminārus un apmācības. Metodiskais atbalsts paredzēts arī kolektīviem ārvalstīs un mazākumtautību kolektīviem Latvijā. Tas cieši saistīts ar Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā iesaistīto kultūras un izglītības darbinieku, tajā skaitā māksliniecisko kolektīvu vadītāju kapacitātes stiprināšanu.
Kā viens no uzdevumiem plānā iezīmēta arī pārvaldības, organizatorisko sistēmu pilnveidošana, sekmējot starpinstitūciju sadarbību. Plānots arī pilnveidot tiesību aktus, nodrošinot Dziesmu un dej svētku tradīcijas saglabāšanu un attīstību. Viens no šādiem tiesību aktiem ir svētku dienas statusa piešķiršana Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma dienai.
Kā svarīgs uzdevums atzīmēta arī Dziesmu un deju svētku starplaika pasākumu nodrošināšana, lai veidotu pāreju starp Dziesmu svētkiem. Plānā paredzēta virkne pasākumu dažādās kultūras nozarēs.
Plānā iezīmēta Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku 2018. gadā, kā arī Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku 2015. gadā sagatavošana un sarīkošana. Ieskicēta arī gatavošanās 2020. gada Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem.
Plāna uzdevumos iekļauta arī svētku tradīcijas dokumentēšana, pētniecība, informācijas pieejamība un vērtības izplatīšana. Paredzēts arī īstenot starptautisko sadarbību, sekmējot Dziesmu un deju svētku tradīcijas atpazīstamību Baltijā, Eiropā un pasaulē.
Plānā nozīmīgu vietu ieņem arī infrastruktūras nodrošināšana, lai gan Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem nepieciešamās infrastruktūras rekonstrukcijai finansējums plānā vēl nav iezīmēts. Par šī plāna apstiprināšanu vēl būs jālemj valdībai.
Jau ziņots, ka aizvadīto XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku izvērtēšanas semināros Latvijas reģionos 2013. gada rudenī un konferencē Rīgā 2013. gada oktobrī, kā arī no šī gada februāra līdz aprīlim notiekošajos semināros, kas veltīti Dziesmu un deju svētku saglabāšanas un attīstības plāna 2014.-2018. gadam izstrādei, LNKC saņēmis plašu viedokļu klāstu. Plānu komentējuši pašvaldību pārstāvji, Dziesmu un deju svētku koordinatori, kultūras centru vadītāji, virsvadītāji, virsdiriģenti, kolektīvu vadītāji, nevalstiskās organizācijas, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija, Latvijas Kultūras akadēmija, IZM, VISC un citi sadarbības partneri. Viedokļus par Dziesmu un deju svētkiem jau izteikuši to dalībnieki Latvijas Kultūras akadēmijas 2013. gada nogalē veiktajā pētījumā.
