Mobilā versija
+5.5°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
24. marts, 2015
Drukāt

Monika Zīle: Dzīves garšas dienas

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Monika Zīle

No 27. līdz 29. martam jau septīto reizi kopīgo Eiropas amatu prasmju dienu ietvaros notiks Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) projekta pasākumi “Satiec savu meistaru 2015”.

Deviņdesmito gadu sākumā kopā ar nevalstiskas organizācijas sieviešu grupu nokļuvu ASV Ziemeļkarolīnas štata pilsētā Vinstonseilemā. Tur veselu nedēļu dzīvojām vietējo ģimenēs. Jāteic, tie bija turīgi cilvēki – juristi, būvuzņēmēji, ārsti. Viņi varēja atļauties greznus mitekļus, dārgas izklaides un eksotiskus ceļojumus, bet visiem atvaļinājumu plānos ietilpa nedēļa amatnieku centrā Apalaču kalnu apvidū. Saklausījušās šīs prasminieku citadeles apjūsmojumus, piedzīvojām vilšanos, kad advokāte Terija turp aizveda: pieticīgi aprīkotas keramiķu, stiklinieku, audēju, rotkaļu darbnīcas un mācekļu kopmītne ar labierīcībām gaitenī… “Jā,” piekrita pavadone, “ērtības minimālas, toties milzīgs garīgais komforts, kuru dod iespēja šeit iztīrīt smadzenes no maizes darba sārņiem un enerģētiski uzlādēties, mācoties stikla masas pikuci pārvērst traukā.” Pēc tam dzīvei esot jauna garša.

Terijas sacītais man ienāca prātā, pirmajās LNKC organizētajās “prasmju dienās” vērojot lielo rosību improvizētajā keramiķu darbnīcā Talsos. Tur savu kārtu pie podnieku ripām kopā ar bērniem pacietīgi gaidīja diezgan daudzi pieaugušie. Gribot pārliecināties, ka pirksti māk vēl kaut ko, izņemot datora burtenes dienišķo klikstināšanu, teica nopietns pusmūžnieks. Ceru, pieredze viņam toreiz bija gana iedvesmojoša, lai skubinātu ielūkoties arī kādā no “Satiec savu meistaru 2015” vietnē uzskaitītajām darbnīcām. Šogad izvēle liela un daudzveidīga – 186 adresēs var piedalīties, mācīties, vērot, diskutēt. “Meistaru atsaucība ir apbrīnojama,” saka LNKC tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena. “Būtībā visi amatnieki ziedo savu laiku un līdzekļus projekta attīstībai. Pateicību bez izņēmumiem pelna arī tajā iesaistījušās pašvaldības.”

Dažādu amatu meistarus būs iespējams satikt gan viņu dzīves vietās, gan bibliotēkās, muzejos un kultūras centros. Gandrīz visus prasmes mācīt pieteikušos L. Rubena pazīst no iepriekšējo gadu projektiem. Šajā par jaunpienācējiem uzskatāmi restauratori, sniega kurpju meistars Edgars Andersons Safronovs no Beļavas un akmeņkalis Guntis Celitāns Pūrē.

Visu piedāvājumu vietnē “Satiec savu meistaru 2015” caurlūkojot, pārsteidz tā krāšņā daudzveidība. Protams, plaši pārstāvēta Rīga. Bet saistošas dienas sola arī Liepāja – starp citu, tur muzejā projekta ietvaros jau otro reizi notiks profesionālās pilnveidošanās seminārs skolotājiem. Kārdina Ventspils Amatu māja, kas līdztekus novada meistariem piesaistījusi mauču adīšanas entuziasti Daci Nasteviču no Gudeniekiem. Ar bagātīgu programmu vilina Ciblas novada kultūras centrs. Intriģē A. Paulāna Tautas lietišķās mākslas studija: iepazīstināšot ar māla apstrādi… pienā! Iztēli rosina Baltinavas novada muzeja apsolījums ierādīt “čošno deču”* darināšanas stiķus. Tiesa, vienā paņēmienā tos neielāgosi. Vispirms stellēs jānoauž melns pamats, lai varētu izšūt puķes – citu novadu rokdarbos neredzētas, milzīgas un izaicinoši krāšņas, tās ir kā no sirmas senatnes saglabājies ciltsmāšu mudinājums neaizliegt sev kaislības, bez kurām dzīvība izčākst…

Tehnoloģijām attīstoties, kļuvušas neaktuālas daudzas iemaņas, bez kurām senču izdzīvošana bija neiedomājama. Šodien rūpnieciski ražo visas iespējamās plaša patēriņa preces. Ar tām pilna mūsu ikdiena, bet svētkos no skapja izvelkam omītes austo galdautu, un mielastam uzreiz goda garša!… Par maltītēm runājot – to meistarklases šāgada projektā ļoti plaši pārstāvētas. Ir pieprasījums. Jo mājās gatavots labs ēdiens būtībā ir tāds pats meistardarbs kā rakstaini cimdi vai Olgas Jokstes vadībā darinātās segas Krāslavas novada amatu biedrībā “In­dras pūralāde” pie austrumu robežas. Nebūs par ļaunu atgādināt, ka mūsu valsts robežu kopā ar formās tērptajiem ļaudīm ik dienas rūpīgi un pacietīgi sargā visi latvisko prasmju uzturētāji un izplatītāji.

* (Skaistās segas – latg.)

Pievienot komentāru

Objektu Dobelē saista ar 11. septembri; dome aicina nedramatizēt (5)Sociālajos tīklos izraisījusies diskusija par Dobeles pilsētas domes fasādeis piestiprināto lidaparāta astes daļas mulāžu, kas daļai vērotāju likusi atcerēties 11. septembra notikumus ASV. Domes pārstāve Dzintra Matisone aicina šo instalāciju skatīties kontekstā ar ikgadējo Lielo sniegavīru saietu un nesaistīt ar traģēdijām.
Draugiem Facebook Twitter Google+