Egle: Bērziņa darba kārtībā nav ekonomikas problēmu risināšana 0
Bijusī Valsts prezidenta padomniece ekonomikas, uzņēmējdarbības un nodarbinātības jautājumos Elīna Egle aiziešanu no Rīgas pils uztvērusi ar atvieglojumu, jo radies priekšstats, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš vēlas būt nevis “prezidents – tautsaimnieks”, bet gan “tautas prezidents”, par ko liecinot arī viņa darba kārtība, kurā nav ekonomikas problēmu risināšana.
Intervijā žurnālam “Ir” Egle stāsta, ka visu pavasari jutusies kā pils cietumniece un noliegusi izskanējušās baumas, ka iemesls Rīgas pils pamešanai bija aizdomas par spiegošanu Krievijas labā. Viņa skaidro, ka pagājušā gada sākumā, vēl strādājot Latvijas Darba devēju konfederācijā, piedalījusies atlasē uz vakanto amatu ANO Maskavas reģionālajā birojā un sīvā konkursā uzvarējusi.
“Kopš pagājušā gada maija, kad bija tas trādirīdis ar jaunām partijām, premjera amata kandidātiem, man jau bija uz rokas ANO darba līgums par darba vietu Maskavā,” atklāj Egle. Kaut arī jūlijā pieņēmusi piedāvājumu strādāt prezidenta kancelejā, viņa piedāvājumu strādāt Maskavā tobrīd neesot noraidījusi, jo pašai vēl neesot bijis skaidrs, kā sastrādāsies ar prezidentu Bērziņu.
“Mans uzstādījums bija tāds – es trīs mēnešus strādāju, un, ja redzu, ka manas idejas neiet uz priekšu vai mums ir kādas nesaskaņas ar prezidentu, es novembrī godīgi, kārtīgi braucu uz Maskavu, veidoju tālāk savu dzīvi un aizmirstu visu savu ideālismu par labiem darbiem, par Latvijas ekonomiku.”
Tiesa, pēc trīs nostrādātiem mēnešiem Valsts prezidenta kancelejā Egle esot paņēmusi mēnesi ilgu bezalgas atvaļinājumu un devusies uz Maskavu, kur visu mēnesi nostrādājusi ANO reģionālajā birojā. Pati uzskata, ka nekādu pretrunu te nav, jo no darba brīvajā laikā varējusi to darīt.
Viņu sarūgtina, ka pārmaiņas prezidenta kancelejā notikušas tikai šovasar. Pagājušā gada nogalē pēc Maskavā nostrādātā mēneša viņai beidzot bijis jāpieņem lēmums, kurā darbā palikt, un Egle izšķīrusies par Latviju. Ja būtu zinājusi, ka pēc pusgada viņas pakalpojumi prezidenta kancelejā vairs nebūs vajadzīgi, būtu palikusi Krievijā.
Egle pa punktiem noraida arī pārmetumus par Rīgas Vagonbūves rūpnīcas interešu lobēšanu vērienīgajā pasažieru vilcienu iepirkumā, kas arī kuluāros minēts starp iemesliem, kāpēc viņai nācies pamest Rīgas pili.
“Ko gan prezidents lemj pasažieru vilcienu iepirkumā? [Tas ir] pirmais punkts. Otrais punkts – ja ir runa par pasažieru vilcienu un tālāk skatās uz kādiem ieinteresētiem uzņēmējiem, tad es uzreiz varu teikt, ka šie ieinteresētie uzņēmēji ar pašu prezidentu ir pazīstami jau kopš 1993.gada. Es tad vēl vidusskolā gāju. Viņi paši var pieteikties uz vizīti un runāt, es viņiem absolūti neesmu vajadzīga, lai savstarpēji komunicētu.” Vienlaikus Egle uzsver, ka valstij jāatbalsta vietējie ražotāji un par šo vilcienu darījumu viņa ir iestājusies jau kopš 2008.gada. “Neuzskatu, ka mūsu latvju bāleliņi nevar saražot labu, kvalitatīvu produkciju.”
Egle arī saskata kopsakarības visos šajos minējumos, skaidrojot – acīmredzot viņa kādam nav bijusi ērta darbiniece. “Ja ir tāds cilvēks, kurš nav īpaši regulējams, nu, ko ar viņu varētu izdarīt. Krievijas spiegs – baigi labi, lobē uzņēmējus – es uzskatu, ka tas ir vislabākais, ko šai pasaulē var darīt, bet, kamēr par to nemaksā, to neviens nedara. Otrkārt, ja darba pienākumos ietilpst saiknes uzturēšana ar uzņēmējiem, kā es to varu nedarīt? Vai tad man būtu prezidentam jāstāsta tikai safrizētā versija par to, kas notiek Latvijā?”
