Mobilā versija
Brīdinājums +22.0°C
Melānija, Imanta
Sestdiena, 19. augusts, 2017
30. janvāris, 2017
Drukāt

Esam vai neesam izglītota nācija? SSE Riga absolventi iestājas par savu rektoru (11)

Rīgas Ekonomikas augstskolas Absolventu asociācijas vadītājs Māris Simanovičs dodas iesniegt protesta vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijā pret ieceri neapstiprināt augstskolas rekotra amatā Andersu Pālzovu. Foto - LETARīgas Ekonomikas augstskolas Absolventu asociācijas vadītājs Māris Simanovičs dodas iesniegt protesta vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijā pret ieceri neapstiprināt augstskolas rekotra amatā Andersu Pālzovu. Foto - LETA

Rīgas Ekonomikas augstskolas Absolventu asociācija prasa valsts valodas zināšanu prasības atcelšanu šīs augstskolas rektoram.

Asociācijas priekšsēdētājs Māris Simanovičs Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS), izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim (“Vienotība”), Saeimas frakcijām, kā arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai iesniedza protesta vēstuli par situāciju, kas radusies ar augstskolas rektora iespējamo neapstiprināšanu amatā valsts valodas nezināšanas amatam atbilstošā līmenī dēļ.

Simanovičs aģentūrai LETA uzsvēra, ka izglītība nevar būt politiskas dabas jautājums, jo izglītība ir vērtība, kas raksturo nāciju un ir viena no identitātes pazīmēm. “Vai nu mēs esam izglītota nācija, kas ir atvērta starptautiskajām zināšanām, vai arī tādi neesam,” sacīja Simanovičs.

Simanovičs ministram iesniedza vēstuli, kurā pausta ideja par to, ka izglītībai Latvijā jābūt starptautiski konkurētspējīgai. Vēstulē pausta pārliecība, ka ir jānodrošina mehānismi, lai Latvijā varētu pasniegt starptautiski atzīti akadēmiķi, turklāt lai viņi varētu arī vadīt augstskolas, esot ieinteresētiem to darīt.

Ņemot vērā Šadurska solījumu augstskolas rektora amatā apstiprināt to kandidātu, kas augstskolai būtu vispiemērotākais, ļaujot noprast, ka, ja augstskola šim amatam virza līdzšinējo rektoru Andersu Pālsovu, Izglītības un zinātnes ministrija viņu arī varētu virzīt, Simanovičs pauda, ka viņš novērtē ministra norādi. Taču Simanovičs vienlaikus uzsvēra, ka ir vēlēšanās diskusijās nonākt pie vienota kopsaucēja, neraugoties uz kādām nacionālistiski noskaņotām interesēm.

Simanovičs skaidroja, ka Rīgas Ekonomikas augstskolai būtu jāatceļ valsts valodas zināšanas prasības tās vadītājam.

“Ja ir uz starptautiska līguma pamata dibināta augstskola, tad kāds pamats tai ir uzlikt šādas nacionālas prasības? Protams, ir diskusija par to, vai ļaut augstskolas vadīt krievvalodīgajiem, taču es uzskatu, ka, ja ir kāda izglītības reforma, tajā mūs interesē viens punkts – Rīgas Ekonomikas augstskolas ilgtermiņa, stabilitāte, neatkarība un konkurētspēja starptautiskā mērogā,” sacīja Simanovičs.

Rīgas Ekonomikas augstskola tika izveidota kā starptautisks sadarbības projekts ar domu, ka tajā mācīsies studenti no Baltijas valstīm, skaidroja augstskolas Absolventu asociācijas valdes loceklis Jānis Teteris. “Ja sākotnēji bija tādi noteikumi, tad kāpēc tagad tie būtu jāmaina? ” jautāja Teteris.

SSE Riga darbības laikā to ir absolvējuši vairāk nekā 2000 studentu, kuri darbojas 463 Latvijas uzņēmumu valdēs vai tie pieder SSE Riga absolventiem, šie uzņēmumi nodarbina 20 000 cilvēku, to apgrozījums ir 5,2 miljardi eiro. SSE Riga kopā ar Stokholmas Ekonomikas augstskolu ir novērtēta prestižajā Financial Times biznesa augstskolu reitingā, ierindojot to augstajā 28. vietā Eiropas biznesa augstskolu topā, uzsver absolventi.

Lasi augstskolas absolventu vēstuli augstākajām amatpersonām:

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. Es piekrītu Druvietei: rektors ir administrators un latviešu valodas zināšanas tam ir nepieciešamas.

  2. Mūsu provinciāļi sašūmējušies , katrs jūtas gudrāks par šo rektoru ,jo prot latviešu valodu ! Tas jau nekas ,ka izbraucot ārpus Latvijas, bez gida iztikt grūti, sazināšanās ābečnieku līmenī.
    Bet vairums pāķu nekur arī nebrauc, Tālāk par Rīgu retais ir pabijis.

  3. Zviedru kungam grūta galva? Cik gadus viņš jau ir Latvijā? – Daudzus! Cik gadus, piemēram, vācietis Fliks te bija (dažus!), vadīja aviosabiedrību – un runāja latviski bez akcenta par jebkuru tēmu?

    Jā, un incanti, ko attiecīgā amatā zviedru kungs darītu Francijā bez franču valodas? Un ko Itālijā – bez itāļu valodas? Skaidrs – tur no viņa laipni atvadītos. Te var valodu ignorēt, jo atbraucis taču, zviedraprāt, viņš uz Krieviju…

  4. Vai to izcilo uzņēmumu darbiniekiem vecumdienas nodrošinātas? Cik pensiju fondus latviešu pensionāriem dibinājušie tie absolventi?

  5. Nācija ir izglītota, bet redzams viens otrs Rīgas Ekonomikas augstskolas absolvents tāds gan nav.

  6. Kopš kura laika LR Satversme un likumi ir dunči mugurā… Laikam jau studenti audzināti likumus neievērot.

  7. VAIRS NEGRIBAM BŪT IZGLĪTOTA NĀCIJA! GRIBAM BŪT IZTAPOŅU NĀCIJA! MŪSU STUDENTI NECIENA SAVU VALSTI UN VALSTS VALODU! KURĀ PASAULES VALSTĪ REKTORS VAR ATĻAUTIES NEPRAST VALSTS VALODU???????? KĀPĒC MAN KĀ STUDENTAM JĀKLAUSĀS ANGĻU MĒLE LATVIJĀ??? TAD VAJADZĒTU RUNĀT ARĪ VĀCU VALODĀ!!!!!!!!!! TAD GALU GALĀ ATSAKĀMIES NO SAVAS VALSTS UN LATVIEŠU VALODAS!? KO GAIDĀM??? AR “KAD” LIETOŠANU VISPĀR NAV SAJĒGAS 90% CILVĒKU! OTRS VĀRDS ” JUST”, KO ARĪ LIETO KUR UN KĀ PAGADĀS! ŠAUSMINĀS PAR KRIEVU VĀRDU DAUDZUMU LATVIEŠU VALODAS KONTEKSTĀ, BET “NEJAUŠI” PIEMIRST ANGĻU VALODAS INVĀZIJU VALSTS VALODĀ!!! NEKO CITU NEDZIRD RADIO RAIDĪJUMU STARPLAIKOS KĀ VIENĪGI DZIESMAS ANGĻU VALODĀ BEZ SATURA TULKOJUMA! MANA SVEŠVALODA IR VĀCU UN NEGATAVOJOS VĒL BEZ VĀCU UN KRIEVU SVEŠVALODĀM APGŪT ANGĻU VALODU! KAS NOTIEK PAR PATVAĻU ŠAJĀ VALSTĪ??? KĀPĒC NESKAN ARĪ DZIESMAS CITĀS VALODĀS??? DZIESMA IR TIKAI VĀVUĻOJUMS, JA TAI NESAPROT TEKSTU! CITA NOZĪME IR INSTRUMENTĀLAI MŪZIKAI, TĀ IR SAPROTAMA. TĀ KĀ NENODARBOSIMIES AR CITĀM LIETĀM, PIRMS NAV SAKĀRTOTA VALODAS PIELIETOJAMĪBAS SFĒRA! UN REKTORU NEVAJAG AIZSTĀVĒT NEVIETĀ! VIŅŠ IR ŠOVINISTS, KURŠ NECIENA NE VALSTI, NE VALSTS VALODU, NE LATVIEŠU TAUTU!!! TĀDS TIPS NEVAR BŪT REKTORS!

  8. Ir daudz piemēru, ka neesam izglītota nācija Atbildēt

    Izglītota nācija ciena savu valodu un “ka” vietā nelieto “kad”.

    • Jā, vienīgā kļūda latviešu valodā, kādas šausmas!!! Starp citu, “kad” ir vienkārši vecāka forma par “ka”, tāpat kā draugs un draugas.

Katrs pats sava darba stāža detektīvs (7)Pieprasot vecuma pensiju, laikus jāsavāc dokumenti par darba mūžu līdz 1996. gadam
Valsts apmaksāto studiju vietu sadale tradīciju varā (1)Darba tirgus prognozes valsts apmaksāto studiju vietu sadali ietekmē tikai daļēji
Draugiem Facebook Twitter Google+