Latvijā
Sabiedrība

Shēma nenostrādāja un Kalnmeiers izsists no līdzsvara. “LA” nedēļas apskats 0

Foto – LETA, Publicitātes foto, kolāža – la.lv

Cilvēks. Ēriks Kalnmeiers izsists no līdzsvara

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Kas tie par cilvēkiem, kas ložņājuši pa ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera māju un slepus noklausījušies viņu? Tas bija viens no visvairāk  apspriestajiem jautājumiem aizvadītajā nedēļā, ko ģenerālprokurors bija nolēmis atklāt presei. Lai gan aizdomīgie notikumi bijuši jau pirms vairākiem gadiem un Kalnmeiers vērsies drošības iestādēs, tiklīdz radušās aizdomas, piesauktie pierādījumi pārliecību nevieš un arī lieta par to nav ierosināta. It kā sazāļots suns, kāds pamests “nieciņš” uz grīdas, pārrauti diedziņi…  Kalnmeiers neslēpj, ka sajūta esot riebīga un jau izdarījis secinājumus jautājumā par novērošanas kameru uzstādīšanu.

Taču sabiedrībā tēma tika aktīvi apspriesta. Dažs piekrīt bijušās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes teiktajam. Viņa notikušo raksturo kā paranoju, kas raksturīga tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem, kuru darbs ilgstoši saistīts ar noziedzīgo pasauli. Zobgalīgas replikas tika dzirdētas arī pēc tam, kad ģenerālprokurors savas aizdomas uzticējis žurnālistiem, kuru vienīgais uzdevums, šķiet, ir publikācijās attaisnot vienu smagos noziegumos apsūdzētu pilsētas domes priekšsēdētāju. Taču Kalnmeieram šis notikums nepavisam nešķiet komisks, jo nelūgtie viesi viņa namu apmeklējuši brīdī, kad ģenerālprokurora sieva atradusies ārpus Latvijas, arī bērni bijuši projām un māju sargājuši nevis divi suņi, kā parasti, bet viens, jo otrs bijis aizvests. Viņš nolēmis neslēpt notikušo, jo “šajā gadījumā atklātība ir labākais drošības līdzeklis manai ģimenei un man personīgi”. Tagad gan ģenerālprokurors neizskatās apmierināts par to, kā notikušais tiek komentēts. Bet te nu nevar vainot neko citu kā vien paša izvēlēto taktiku.

Noslēpums. Trīs no “Vienotības”…

Lorem ipsum
FOTO: Leta

“Es esmu pateicis daudz par daudz. Nevajadzēja tā darīt! Nedomāju, ka tas pievērsīs tik lielu uzmanību. Tādēļ nevēlos vairs par to runāt. Man jau tā ir neērti šo cilvēku priekšā,” Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes loceklis Edgars Tavars saglabā intrigu un neatklāj, kurus tieši “Vienotības” deputātus viņš domājis, intervijā laikrakstam “NRA” stāstot, ka viņiem atteikta pāriešana uz ZZS.

Tomēr izlieto vairs nesasmelsi. Tavara izrunāšanās ir viena no čukstus visvairāk apspriestajām tēmām Saeimas kuluāros, mēģinot izdibināt, kuri “Vienotības” pārstāvji alkst sekot Viktora Valaiņa un Ineša Boķa pēdās un pāriet uz ZZS. Neoficiālās sarunās parlamenta gaiteņos un smēķētavās minēti tik daudzi “Vienotības” iespējamie pametēji, ka jābrīnās par Hosama Abu Meri spējām saturēt šo frakciju kopā. Tomēr visbiežāk tika piesaukti tādi vārdi kā Jānis Upenieks un Anrijs Matīss. Viņi abi gan kategoriski noliedz plānus mainīt frakciju. “Man nekādas sarunas ar Tavaru, Brigmani vai citiem ZZS pārstāvjiem nav bijušas. Es plānoju arī nākamajās vēlēšanās startēt no “Vienotības” saraksta,” uzsvēra Upenieks, kurš savā salīdzinoši neilgajā politiskajā karjerā paguvis darboties Zatlera Reformu partijā, tā sauktajā Olšteina sešniekā, bet tagad ir “Vienotības” biedrs.

Savukārt Anrijs Matīss nav nevienas partijas biedrs, bet šajā Saeimā ievēlēts no “Vienotības” Latgales saraksta. “Man ir bijušas sarunas par nākotnes sadarbību ar dažādu partiju pārstāvjiem, bet nekad nav bijis pat jautājums par pāriešanu uz citu partiju. Vairāk runa ir par atbalstu Latgales reģionam,” teica Matīss.

“Vienotības” Saeimas frakcijas vadītājs Hosams Abu Meri Tavara paziņojumu sauc par uzmanības pievēršanas mēģinājumu un “viltus ziņu”. “Tas ir smieklīgs mēģinājums pievērst uzmanību savai maz pazīstamajai personībai. Jau palūdzu aiziet Valaini un Boķi un mūsu frakcija šobrīd ir saliedēta. Vēl vairāk – atsevišķi neatkarīgie deputāti interesējas par iespēju mums pievienoties. Un ne tikai neatkarīgie – arī vairāki ZZS pārstāvji, kas nav apmierināti ar šajā apvienībā notiekošo,” teica Abu Meri. Vienlaikus viņš gan pieļāva iespēju, ka kandidātu sarakstu tapšanas laikā var rasties jaunas domstarpības un ar sev piedāvāto vietu neapmierināti partijas biedri varētu meklēt laimi citos politiskajos spēkos.


Izgāšanās. Shēma nenostrādāja

Amatpersonas, kas nepakalpo augstāk stāvošajiem, nekad nav bijušas tīkamas. Īpaši medicīnā, kur vārna vārnai acīs neknābj. Valsts pārvaldē no šādām amatpersonām var tikt vaļā visai vienkārši – nav taču grūti izdomāt iemeslu, lai viņas aizrotētu uz citu amatu.

Taču, kā izrādās, šī shēma nenostrādāja pret Veselības inspekcijas (VI) direktori Aiju Mežsargu, kuru veselības ministre Anda Čakša gribēja ielikt rāmjos tāpēc, ka VI pieņēma lēmumu nodot prokuratūrai lietu par bērnu, kuram bija apendicīts, bet laikus netika sniegta medicīniskā palīdzība. Toreiz Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu vadīja Anda Čakša. Nedaudz vēlāk inspekcija pieņēma vēl divus negatīvus lēmumus – par bērnu slimnīcu, kas nepamatoti uzrēķinājusi 150 000 eiro un saņēmusi šo naudu par pakalpojumiem no valsts budžeta, un par P. Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu, kuras nepamatotie uzrēķini bijuši 350 000 eiro. Un arī tas noticis laikā, kad Čakša vadījusi abas slimnīcas. Nokļūstot ministres amatā, bija īstais laiks, lai aizvāktu “trako suņu” (tā publiskos pasākumos dažkārt saukti inspekcijas vadītājas vietnieki) priekšnieci uz amatu Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā, kuru bija nolemts likvidēt un līdz ar to Mežsargu “izkvēpināt” no medicīnas jomas.

Bet Mežsarga ir rūdīta, tāpēc meklēja taisnību tiesā un uzvarēja. Veselības ministrijai bijusī inspekcijas vadītāja ir jāatjauno pēc iespējas līdzvērtīgā amatā, publiski jāatvainojas, kā arī jāsamaksā 500 eiro par personisko kaitējumu un tikpat par morālo pāridarījumu.

Veselības ministre patlaban auklē mazuli, bet viņu aizstāj Ministru prezidents Māris Kučinskis, kuram būs jāaizlemj, vai nostāties Čakšas pusē, pieverot acis uz ministres patvaļu un pārsūdzot tiesas spriedumu, vai arī jāizdara būtiski publiski secinājumi, vērtējot ministres darbu.

Prieks. Latviešu kino konkurē ar Holivudu

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Nacionālais kino centrs (NKC) tradicionāli janvārī apkopo pagājušā gada statistikas datus filmu nozarē, un šogad novērotā kopējā tendence ir arvien iepriecinošāka – Latvijas spēlfilmas spēj kinoteātros veiksmīgi konkurēt ar Holivudas ģimenes filmām, bet trīs pirmās simtgades filmas ieņem vietu visvairāk apmeklēto Latvijas filmu avangardā. NKC dati liecina, ka 2017. gadā Latvijas kinoteātros bija 2 477 154 apmeklētāji, no tiem Latvijas filmas apmeklējuši 194 083 (par 8300 vairāk nekā 2016. gadā). Tātad apmeklētāju skaita ziņā Latvijas filmu tirgus daļa 2017. gadā ir 7,84% – par dažām procenta simtdaļām vairāk nekā 2016. gadā.

Pērn visvairāk skatītā filma bijusi Vara Braslas režisētā ģimenes komēdija un vienlaikus pirmā programmā “Latvijas filmas Latvijas simtgadei” uzņemtā kinolente “Vectēvs, kas bīstamāks par datoru” (attēlā) – ar 76 068 skatītājiem tā ir otrajā vietā starp visām Latvijas un ārvalstu filmām, kas izrādītas Latvijas kino 2017. gadā, piekāpjoties vienīgi pilnmetrāžas animācijas filmai “Nejaukais es 3”. Jāpiezīmē, tādējādi “Vectēvs” nedaudz apsteidzis arī 2016. gadā visvairāk skatīto latviešu filmu – Viestura Kairiša “Melānijas hroniku” ar 75 160 skatītājiem Latvijas kinoteātros. Arī TV3 “Vectēvs, kurš bīstamāks par datoru” kļuva par pieprasītāko raidījumu janvārī ar 208 700 skatītājiem, liecina pētījumu kompānijas “Kantar TNS” dati.

Taču interesanti, ka arvien pārliecinošāk sevi kinoteātros piesaka arī tādas latviešu filmas, kurām ir neliels vai pat nemaz nav valsts atbalsta. Tā vairāk nekā 100 000 skatītāju ieinteresēja Andreja Ēķa komēdija “Svingeri” – tā nav augstāk tikai tādēļ, ka uz ekrāniem nonāca pašā 2016. gada nogalē, tādējādi skaitļi sadalījās starp diviem gadiem. Turklāt “Svingerus” Ēķis pārdevis arī Igaunijas, Lietuvas un Ukrainas tirgum, tiesa, katram no tiem radot unikālu versiju. Bet šogad jau pirmajā nedēļā vairāk nekā 10 000 skatītāju kinoteātros bijuši Oskara Rupenheita kriminālkomēdijai “Kriminālās ekselences fonds”.

Kauns. Atkal ar izstieptu roku…

Lorem ipsum
FOTO: Leta

“Kas kauna neprot, tas badu nemirst,” teic vecs latviešu tautas sakāmvārds. Uz to droši vien atspērušies arī dārzeņu audzētāji, ar izstieptu roku vēršoties pie valdības pēc kārtējās palīdzības.

It kā jau saprotama sāpe, jo pērnruden nebeidzamo lietavu dēļ nopuvusi liela daļa burkānu, sīpolu un citu dārzeņu, bet atlikušo ražu bija jārok no dubļiem plikām rokām, jo tehnika uz lauka netika. Taču tā tas nebija visur, vien Latgales zemnieki cieta vairāk. Tikmēr tagad pēc atbalsta prasa visa nozare. Visādam gadījumam tiek pabiedēts arī ar saimniecību bankrotiem un pārorientēšanos uz citu biznesu. Te gan tiek piemirsts, ka nozare atšķirībā no citiem uzņēmējdarbības veidiem jau tiek subsidēta gan ar dažāda veida valsts, gan Eiropas maksājumiem, tāpat savu kapeiciņu ļauj ietaupīt arī, piemēram, bezakcīzes degviela un samazinātais sezonas strādnieku nodoklis. Turklāt īpaša pretimnākšana tieši dārzeņu un augļu audzētājiem ir nupat samazinātais PVN!

To, ka sengaidītais 5% PVN dārzeņiem un augļiem ir izdevies pasākums, kurš jau nes pirmos rezultātus, atzinuši paši zemnieki. Lai gan ir pagājis pusotrs mēnesis, jau šobrīd, izrakstot pavadzīmes, varot manīt, ka līdzekļi ir ietaupīti uz naudas aprites ātruma, turklāt arī vietējās preces noiets palielinās. Līdz ar to papildus atbalsta prasīšana apstākļos, kad tikai šai nozarei veikta pretimnākšana samazināta nodokļa veidā, tikai lieki tracina pārējos zemniekus un raisa nesaprašanos pašu lauksaimnieku vidū. Vai šāda rīvēšanās kādam vajadzīga?

Sagatavojuši: Linda Kusiņa-Šulce, Māra Libeka, Ingrīda Mičāne, Ģirts Zvirbulis

LA.lv