Francijas jaunā valdība samazinās prezidenta un ministru algu 0

Šodien darbu sāk Francijas jaunā valdība, un kā pirmo uzdevumu tā izvirzījusi prezidenta un ministru atalgojuma apmēra samazināšanu par 30 procentiem.

Reklāma
Reklāma
Veselam
Ēdieni, no kuriem labāk izvairīties pirms publiskiem pasākumiem… Tie pastiprināti veido gāzes vēderā
Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 31
Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 85
Lasīt citas ziņas

Samazināt valsts augstāko amatpersonu atalgojuma lielumu jaunievēlētais prezidents Fransuā Olands solīja jau priekšvēlēšanu kampaņā. Šādi Olands acīmredzot vēlas novilkt skaidru robežu starp sevi un savu priekšgājēju Nikolā Sarkozī, kura atalgojuma apmērs pēc stāšanās amatā 2007. gadā pieauga par 170 procentiem līdz 19 tūkstošiem eiro (13 353 latiem) mēnesī. Tikmēr ministri uzsver, ka valdības galvenā prioritāte būs Eiropas parādsaistību krīzes risināšana un iestāšanās par Olanda solījumu nodrošināt, ka Eiropas Savienības ekonomika atgriežas uz izaugsmes ceļa. “Mūsu prioritāte ir atšķetināt krīzi Eiropā,” telekanālam BFMTV skaidroja ārlietu ministrs Lorāns Fabiuss. “Es esmu dziļi eiropeisks, bet mums ir vajadzīga citāda Eiropa, Eiropa, kas ir daudz vairāk koncentrējusies uz darbavietām.”

Tikmēr Francijas jaunais finanšu ministrs Pjērs Moskovisī atkārtoti uzsvēra, ka Parīze neratificēs ES fiskālās disciplīnas līgumu, ja tajā netiks iekļautas normas ekonomikas izaugsmes stimulēšanai. “Jau skaidri pateikts, ka līgums netiks ratificēts tāds, kāds tas ir, un tas jāpapildina ar sadaļu par izaugsmi, ar izaugsmes stratēģiju,” intervijā telekanālam BFMTV paziņoja jaunais finanšu ministrs. “Mums jāpārorientē Eiropas atjaunošana, bet nepagriežot muguru budžeta disciplīnai,” viņš piebilda. “Es vēlos izteikties ļoti skaidri, Fransuā Olands ir teicis to atkārtoti, mums jāķeras pie valsts parāda, jāsamazina budžeta deficīts un jānodrošina Francijas pozīcijas. Tas ir būtiskākais, valsts, kas uzkrāj parādus, ir valsts, kas kļūst vājāka.”

CITI ŠOBRĪD LASA

ES fiskālās disciplīnas līgumu pēc smagām pārrunām martā parakstīja 25 no 27 ES dalībvalstīm, šādi cerot risināt eirozonas hronisko parādsaistību krīzi. Tomēr smagie taupības pasākumi daudzās valstīs izsaukuši asu pretestību jaunajam ES līgumam. Jaunievēlētais Francijas prezidents Olands solījis panākt grozījumus tajā, iekļaujot normas, kas priekšroku dotu ekonomikas izaugsmes stimulēšanai, nevis deficīta samazināšanai.

Otrdien Olands ieradās vizītē Vācijā, kur apsprieda šo jautājumu ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli. Tā bija pirmā Merkeles un Francijas jaunā prezidenta tikšanās. Jau pirms tās bija zināms, ka abiem politiķiem būtiski atšķiras uzskati par piemērotākajām metodēm cīņā pret eirozonas parādsaistību krīzi. Taču tikšanās laikā Merkele un Olands atzina, ka noteiktos jautājumos attiecībā uz ekonomikas izaugsmes veicināšanu viņu domas ir līdzīgas.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.