Foto: LETA

Gaismas pilī izstādīs Lancmaņa un Bikšes darbus 1

Sestdien, 10. janvārī, plkst. 16 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Mākslas un mūzikas centrā atklās izstāžu cikla “Patība. Latvijas laikmetīgās mākslas vēsture” ceturto ekspozīciju, portālam LA.lv pastāstīja LNB komunikāciju speciālists Augusts Zilberts.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

Izstāde veltīta Imanta Lancmaņa gleznām no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) un ABLV Bank Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja krājuma kolekcijām, kā arī Aigara Bikšes mākslas darbiem. Izstāžu cikls “Patība. Latvijas laikmetīgās mākslas vēsture” norit kā LNB un Borisa un Ināras Teterevu fonda sadarbības projekts, paplašinot LNB Mākslas un mūzikas centra piedāvātās iespējas.

Imants Lancmanis (1941) ir viens no laikmetīgās mākslas līnijas aizsācējiem Latvijā. Plašākai Latvijas un ārvalstu sabiedrībai viņš pazīstams kā erudīts mākslas vēsturnieks un Rundāles pils muzeja direktors, un faktiskais pils atjaunošanas vadītājs pēc tās pirmā direktora Laimoņa Liepas pāragrās aiziešanas mūžībā. Lancmanis ilgus gadu desmitus īstenojās kā “dzīves mākslinieks”, radīdams, iespējams, grandiozāko postmodernās mākslas instalāciju un vienlaikus performanci visā Eiropā. Rundāles pils atjaunošana ir savijusies ar I. Lancmaņa 21. gadsimtā radītajās gleznās iekodēto vēstījumu. Šķiet, ka mākslas vēsturnieks un mākslinieks nav šī viena cilvēka divas dažādas darbības jomas – tās abas ir vienota, pilnīga pasaulskatījuma vizuāls iemiesojums un reizē tā komentārs.

CITI ŠOBRĪD LASA

Aigars Bikše (1969) ir vidējās paaudzes mākslinieks, kurš gan Latvijā, gan ārvalstīs radījis vienlīdz pārliecinošas skulptūras, instalācijas un performances. Viņa veidoto Franča Trasuna skulptūru un tās ansambli Rēzeknē iespējams uzskatīt par izcilāko pieminekli, kas mūsu zemē tapis pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. A. Bikšes publiskās mākslas darbi allaž ietver kādu sociālu vēstījumu, kas nereti savijies ar kādu vēsturisku faktu vai personāžu.

Laikā, kad LNB norit galvenie Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē pasākumi, ir vērts atcerēties A. Bikšes 20. gadsimta nogales mākslas darbu “Eiropas kāja Rīgā.” Tolaik mēs vēl nebijām ES dalībvalsts, toties bijām asprātīgu mākslinieku lielvalsts. A. Bikše toreiz “spalvainā” mājiņā ievietoja dzīvu cilvēku, kurš visu izstādes laiku demonstrēja skatītājiem tikai savu nosalušo kāju. Tagad, kad uz brīdi esam kļuvuši par metaforisku ES galvu, jāpatur prātā, ka šī galva ir domāta arī mākslas radīšanai, uztverei un tās ierakstīšanai plašākā vēsturiskā kontekstā.

Izstāžu cikla ietvaros tiks demonstrētas studijā “Platforma Film” nesen tapušas filmas par latviešu laikmetīgās mākslas klasiķiem (režisore Ilze Šņore, režisore inscenētāja Ilona Bērziņa, operatori Artūrs Lapinskis un Inese Tīkmane, montāžas inženieris Jānis Ērglis, producents Pāvils Raudonis), kā arī kinolentes par laikmetīgās mākslas klasiķiem.