Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
18. decembris, 2014
Drukāt

Gaist mīti par klusinātājiem (5)

Foto-Ilze PētersoneFoto-Ilze Pētersone

Medību ieroču trokšņa slāpētāju paraugdemonstrējums liecina, ka šāviena skaņa tiek samazināta par trešdaļu.

Pagājušās nedēļas nogalē veiktais paraugdemonstrējums Rīgas šaušanas centrā gaisināja pēdējās šaubas, ka trokšņa slāpētājs, saukts arī par klusinātāju, noslāpē pilnīgi visu medību ieroča šāviena skaņu. Pasākuma iniciatori, Iekšlietu ministrijas pārstāvji gan paši savām ausīm, gan ar mēraparātu varēja pārliecināties, ka ierīce skaņu slāpē tikai daļēji – apmēram par 30%. Arī pats nepielaidīgākais klusinātāju pretinieks Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja priekšnieks Andris­ Sudārs bija spiests atzīt, ka demonstrējums pārliecinājis par labu trokšņa slāpētāju atbalstam.

Nupat pie Latvijas Mednieku asociācijas priekšlikuma veikt grozījumus Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā par šāviena trokšņa slāpētāju izmantošanu medībās, lai samazinātu šāviena trokšņa radīto kaitējumu cilvēkiem un dzīvniekiem, ķērusies jaunās Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. “LA” jau rakstīja, ka mednieku ierosinājums bija guvis 11. Saeimas atbalstu pirmajā lasījumā, tomēr jaunievēlētajiem deputātiem tas jāvētī atkal no jauna.

Somijā šauj ar klusinātājiem 35 gadus

Paraugdemonstrējuma rīkotājiem – Latvijas Mednieku asociācijai (LATMA) – ar pārsteigumu nācās konstatēt, ka Latvijā līdz šim nav oficiāli reģistrēts neviens trokšņa slāpētājs, lai gan Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likums tos jau atļauj lietot briežu un citu savvaļas dzīvnieku dārzu saimniekiem. Tāpēc medību ieroča klusinātāja darbības demonstrācijai ar visai iespaidīgu arsenālu tika uzaicināts instruktors eksperts Kari Lehtovirta no Somijas.

Pieredzējušais mednieks pastāstīja, ka viņa zemē trokšņa slāpētājus, kas šāviena radīto skaņu samazina par 30 līdz 40%, bez garām likumdevēja un tiesībsargājošo institūciju diskusijām atļauts lietot kopš 1979. gada, turklāt bez jebkādas reģistrēšanas procedūras. “Tas bija dabiski – aizsargāt cilvēku un suņu veselību,” viņš piebilda. Šo iespēju izmantojot lielākā daļa – 
apmēram 70% – somu mednieku. Ļaunprātīgos nolūkos klusinātāji Somijas mežos netiekot lietoti. Pats Kari ierīci mēdz arī nelikt uz ieroča, jo bieži dodas uz medībām Igaunijā, kur trokšņa slāpētāji nav atļauti. Austiņas kā alternatīva klusinātājam nederot, jo garākās medībās kļūst par apgrūtinājumu, un dienas beigās jau pārņem vēlēšanās tās izmest krūmos. Nesen viņš savam bagātīgajam apbruņojumam pievienojis jaunākā modeļa trokšņa slāpētāju, kurš krietni samazina arī ieroča atsitienu.

Kari demonstrēja vairākus medību un mazkalibra ieročus ar un bez trokšņa slāpētāja, tostarp arī jaudīgo “.300-38 Lapua Magnum”, kura bliezienu klusinātājs spēja samazināt tikai nedaudz.

Policisti un mednieki atraduši kopsaucēju

“Mums bija strīda avots, pie kādiem kalibriem trokšņa slāpētājus varētu atļaut, pie kādiem – ne, tāpēc gribējām pārliecināties, cik daudz šie trokšņa slāpētāji klusina skaņu atkarībā no ieroča kalibra,” Iekšlietu ministrijas prasību sarīkot klusinātāju paraugdemonstrāciju pamato Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja priekšnieks Andris Sudārs.

Pasākums šautuvē izkliedējis arī lielākās bažas, ka varētu tikt noslāpēta pilnīgi visa skaņa, un tas radītu risku cilvēku drošībai. “Klusos” ieročus varētu sākt izmantot treniņiem ārpus šautuvēm un, kas vēl bīstamāk, nelikumīgām medībām, spriež Valsts policijas pārstāvis, uzsverot, ka viņš pauž tikai savu personisko viedokli. “Šāviena troksnis ir viens no rādītājiem, pēc kuriem medību platību apsaimniekotājs var konstatēt, ka notiek neatļautas medības,” nosaka A. Sudārs.

Pēc pasākuma Iekšlietu ministrijas pārstāvji ar medniekiem jau vienojušies, ka trokšņa slāpētājus nedrīkstēs lietot tikai mazkalibra ieročiem, jo to radītā šāviena skaņas līmenis arī bez klusinātāja ir zemāks par dzirdei kaitīgo 110 decibelu robežu. Tiesībsargi izvirza prasību, lai trokšņa slāpētāji būtu izgatavoti rūpnieciski, taču uz ierīces reģistrāciju vairs tik stingri nepastāv. “Mēs šobrīd neesam kategoriski, ka reģistrācija ir nepieciešama, bet tas ir vēl apspriežams jautājums,” jau pieļāvīgāk atzīst A. Sudārs un piebilst, ka vēl nepieciešams noteikt, ka reizē ar trokšņa slāpētāju drīkst izmantot tikai “klasisko munīciju, nevis tā saucamās klusinātās patronas”.

Par atrasto kopsaucēju ir gandarīts LATMA izpilddirektors un viens no galvenajiem klusinātāju demonstrācijas rīkotājiem Haralds Barviks: “Patlaban izskatās diezgan cerīgi, ka priekšlikums virzās uz priekšu.”

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. tas pats ir ar karabīņu kontrolšāvieniem,ja paprasa,cik noziegumi atklāti to datus izmantojot i nezina ko teikt,bet naudu par bāzes uzturēšanu tērē lielu

  2. Kā VP vadība var nezināt ko un ka slapē klusinātājs. Pilnīgs murgs.

  3. Jau atkal prettiesiski argumenti skan. Ja būtu klusi šāvieni uzreiz visi kļūtu pa malumedniekiem un šautu kur pagadās? Katrs jau pēc sevis spriež par citiem!!!
    Tādēļ jau ar lokiem un arbaletiem arī neļauj medīt, jo dažiem ir paranoja ka tas ir pa klusu. Tas nekas ka lai piekļūtu tik tuvu lai ar loku nošautu dzīvnieku ir jābūt daudz lielākai pieredzei un zināšanām nekā medījot ar klasiskajiem šaujamieročiem.

  4. Rodas iespaids, ka Valsts policijas pārvaldes pārstāvis par lietām spriež nevis, balstoties uz faktiem un pārbaudītām ziņām, bet gan uz savām iedomām un aizspriedumiem.

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga +4.7
Alūksne +1.2
Daugavpils +4
Saldus +3
Liepāja +5.7
Jelgava +5
Ventspils +4.1
Limbaži +3
Madona +3
Rēzekne +3
Draugiem Facebook Twitter Google+