Uz kādu atbalstu jaunajā plānošanas periodā cer mazie novadi? 0
Piektdien lūdzu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) īsi atbildēt, uz kādu atbalstu 2014. – 2020. gada periodā var cerēt mazie novadi, ņemot vērā modeli 21 + 9. Pirmdien VARAM sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā referente Linda Tilta atbildēja, ka “šobrīd kolēģi vēl strādā pie šī jautājuma”, bet vakar pēcpusdienā sacīja, ka “vēl pāragri komentēt, ierēdņiem ir darba versija”. Mazo novadu vadītājiem jautāju, kādas ir viņu domas.
Lauris Karlsons, Mērsraga novada domes priekšsēdētājs: “Joprojām netiekam vaļā no sajūtas, ka galvenie Eiropas fondu līdzekļi ir paredzēti deviņām lielajām pilsētām un divdesmit vienam lielajam attīstības centram, bet mums, mazajiem novadiem, jāsamierinās ar pārpalikumiem. Šāda plāna īstenotājiem man ir jautājums: varbūt lielākais ir nevis tas, kam lielāka platība un vairāk iedzīvotāju, bet gan tas, kas godīgas konkurences apstākļos spēj vairāk izdarīt? Kad beidzot tiks saprasts, ka mēs paši visu varam izdarīt? Tikai viens nosacījums – lūdzu, radiet tādus apstākļus, lai mēs varam piekļūt reģionu attīstībai paredzētajam finansējumam. Galvenais, lai varam godīgi konkurēt. Netaisāmies staigāt ar nokārtu galvu, mēs visu laiku mērķtiecīgi strādājam un lēnām attīstāmies. Mūsu novads ir starp tām pašvaldībām, kas nesaņem dotācijas no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda. Ne jau no pašvaldības lieluma atkarīga tās spēja tikt galā ar problēmām un veiksmīgi attīstīties. Es saprotu, ka ir lielo pilsētu un lielo novadu lobijs. Bet ar ko vairāk iegūs valsts, ja, piemēram, rūpnīcu uzcels lielajā novadā, nevis mazajā? Viss taču atkarīgs no konkrētās pašvaldības spējas strādāt.”
Māris Justs, Varakļānu novada domes priekšsēdētājs: “Iepriekšējā plānošanas periodā bija lielāka skaidrība, tagad diemžēl rodas iespaids, ka plānotā finansējuma sadalījumā galvenais lēmējspēks ir koalīcijas padome. Lietas nav izskaidrojamas ar racionāliem pieņēmumiem, vienkārši tā ir, un viss. Ir modelis 21 + 9. Izskatās, ka tagad Latvija sastāv no deviņām lielajām pilsētām un 21 lielā attīstības centra. Bet mēs tur neiekļaujamies, vēl arvien nezinām, cik naudas saņemsim, piemēram, no Eiropas finansējuma pilsētvides attīstībai. Uzskatu, ka nav pareiza formula – lielākos līdzekļus tikai lielajām pilsētām un lielajiem attīstības centriem. Mērauklai jābūt citai – cik efektīvi katra pašvaldība prot strādāt. Mēs daudz ko esam izdarījuši saviem spēkiem, taču lauku ceļu un ielu sakārtošanai līdzekļu ir pārāk maz. Bet ceļi un ielas taču ir uzņēmējdarbības asinsrite!”
Irēna Sproģe, Salas novada domes priekšsēdētāja: “Varu teikt kā daudzi citi – mēs ļoti ceram uz veselo saprātu, to, ka ņems vērā arī mazo novadu vajadzības. Kas valstij nodrošina pienu, gaļu, olas, dārzeņus, kokmateriālus? Vai tikai lielie novadi? Mūsu mazajā novadā strādā Miķelānu cūku komplekss, kas ir viens no lielākajiem visā Latvijā, arī dārzeņu audzēšanas firma “Rītausma” ir plaši pazīstama. Tajā pašā laikā uz Miķelāniem vedošo ceļu nespējam sakārtot, viņi paši liek ielāpu uz ielāpa. Daudzos lielajos novados žēlojas, ka iedzīvotāju skaits sarūk. Bet mūsu mazā novada divos ciemos – Gabrānos un Sēlijā – tas palielinājies. Tad cik saprātīgi ir dalīt naudu, galvenokārt vadoties tikai pēc lielo pašvaldību vajadzībām?”
Dagnis Straubergs, Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs: “Klāt aprīlis, diemžēl vēl nekas nav īsti skaidrs. Mums ir divas ostas, 55 kilometru gara jūras robeža, daudzi uzņēmumi, kas savu produkciju eksportē. Tiem novadiem, kuri tuvāk Rīgai un no kuriem cilvēki brauc strādāt uz galvaspilsētu, protams, svarīgāk ir sakārtot dzīves vidi. Bet mums jāsakārto gan dzīves vide, gan uzņēmējdarbības vide. Vispirms jau ceļi un ielas. Tiem, kas nosaka Eiropas fondu līdzekļu sadalījumu, vispirms vajadzētu ņemt vērā katras pašvaldības sparīgumu.”
