Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
24. septembris, 2013
Drukāt

Grāmatu apskats


Aija Taimiņa, Kaspars Kļaviņš, “Ticība un neticība Livonijā: Mārtiņš Luters un Matiass Knutsens”. Maketētāja Arta Muceniece. “Verlag Kaspars Kļaviņš, Salzburg”. 144 lpp.

Piemērs tam, kā pat diezgan sena vēsture var tapt interesanta un mūsdienīga. Vēsturniece Aija Taimiņa izseko Mārtiņa Lutera vēstulēm ar adresātu un atrašanās vietu Rīgā, kamēr Kaspars Kļaviņš apraksta pirmā Eiropas ateista – Matiasa Knutsena personību. Citastarp vēstures materiāli vēlreiz apliecina arī to, ka Latvija – vismaz Rīga – ar Eiropu bijusi ciešām garīgām saiknēm saistīta ilgi pirms Eiropas Savienības idejas dzimšanas.

Artis Ostups, “Fotogrāfija un šķēres”. Māksliniece Zane Ernštreite. “Mansards”, 45 lpp.

Arta Ostupa (1988) otrajā dzejas krājumā ievietotie dzejoļi piesaka nobriedušu, nopietnu un ar savu nesajaucamu balsi un tēlainību apveltītu personību, kura vēlas reflektēt dzejas valodā gan autora personisko laiku, tagadni estētiskā pastarpinājumā, skaudru pagātni un nervus kutinošu nākotni, gan citu, iepriekšējo literatūras balsu veidoto Latvijas un pasaules dzejas telpu. Artis Ostups attīstījies ļoti strauji un atklājis to lasītājam saistošā un dzīvā tekstā.

Franciska Ermlere, “Rīgas zīmoga alķīmija”. Mākslinieks Artūrs Bērziņš. “Zvaigzne ABC”, 160 lpp.

Juridisko zinību studentu Andreju viņa tante – mākslas kritiķe – uzaicina uz izstādes atklāšanu, kurā plānots pirmoreiz pasniegt aptieku tīkla īpašnieka Erglera iedibināto prēmiju. Taču kuratore uz izstādi neierodas, bet, krītot pa kāpnēm, iet bojā viens no septiņiem nominantiem. Nākamajā rītā kuratori atrod mirušu… Turklāt pazudis prēmijas nolikums, un tagad nav zināms arī paredzētais laureāts. Slepkava, visticamāk, ir viens no nominantiem. Kurš? Un – galvenais – kāpēc?

Inga Lindstrēma, “Noslēpumu vasara”. Tulkojusi Brigita Kabuce, māksliniece Nataļja Kugajevska. “Jumava”, 191 lpp.

Veiksmīga liela Stokholmas advokātu biroja juriste Valērija, vēlēdamās pavadīt vairāk laika kopā ar pusaugu dēlu Lassi, izlemj pārcelties uz mazpilsētu Boksenbergu. Viņa pat nenojauš, ka te uzjundīs senas kaislības, atradīs savas dzīves mīlestību – un arī nocirsto dzimtas sakņu pusi. Romantisks stāsts rudens vakaram.

Kimberlija Frīmena, “Kaisle zem Tasmānijas debesīm”. No angļu valodas tulkojusi Gunita Mežule. Vāka dizains Dairis Hofmanis. “Kontinents”, 448 lpp.

Bītlijai Blakslendai ir lieli sapņi, ar kuriem nepavisam nesaderas tas, ka īsi pirms deviņpadsmitās dzimšanas dienas meitene paliek stāvoklī no precēta mīļākā un tiek izdzīta no mājām. Astoņdesmit gadus vēlāk lieli sapņi ir arī viņas mazmeitai, baletdejotājai Emmai Blakslendai-Hanterei. Abām nāksies atrast spēku pārveidot savu dzīvi. Paralēlais vēstījums divos laikos, negaidīti, bet reālistiski sarežģījumi neļauj romantiskajam galavārdam pārtapt sīrupsaldā.

Pievienot komentāru

Objektu Dobelē saista ar 11. septembri; dome aicina nedramatizēt (5)Sociālajos tīklos izraisījusies diskusija par Dobeles pilsētas domes fasādeis piestiprināto lidaparāta astes daļas mulāžu, kas daļai vērotāju likusi atcerēties 11. septembra notikumus ASV. Domes pārstāve Dzintra Matisone aicina šo instalāciju skatīties kontekstā ar ikgadējo Lielo sniegavīru saietu un nesaistīt ar traģēdijām.
Draugiem Facebook Twitter Google+