Mobilā versija
+8.4°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
4. janvāris, 2013
Drukāt

Gremdē lielsaimniecību


Foto - Līga VasiļūnaFoto - Līga Vasiļūna

Viena no Latvijas lielākajām un labākajām graudkopības saimniecībām SIA “PS Līdums”, kas pirms 5 – 7 gadiem bijušā saimnieka nepareizu lēmumu un tam sekojošās traģēdijas dēļ 2008. gadā mainīja īpašnieku, patlaban darbojas bez nodokļu parādiem un regulāri kārto saistības ar “Swedbank”.

 

Taču, iespējams, ar apšaubāmiem līdzekļiem tā nonāks kāda ārzemju vai vietējā “investora” īpašumā – šādas rūpes pauž ietekmīgā Latvijas lauksaimnieku organizācija biedrība “Zemnieku saeima”.

Latvija līdz ar to var zaudēt spēcīgu vietējo uzņēmumu, kas, piemēram, pērn nodokļos vien samaksāja aptuveni pusmiljonu latu. Vakar Bauskas rajona tiesā bija paredzēts skatīt administratora pieteikumu par “PS Līdums” maksātnespēju. Tiesas sēdē “PS Līdums” valdes locekle Inese Karlova pieteica noraidījumu Bauskas rajona tiesas tiesnesim Aigaram Sniedzītim, jo viņai bija radušās šaubas par tiesneša objektivitāti.

 

Meklē iespējas gremdēt

Pēc “Swedbank” uzstājīga pieprasījuma SIA “PS Līdums” 2010. gada 19. martā iesniedza Bauskas rajona tiesai ārpustiesas aizsardzības procesa pieteikumu (ĀTAP), tiesa to apstiprināja tā paša gada 13. aprīlī, ieceļot par administratoru Aigaru Lūsi. Paskaidrošu, ka ĀTAP uzņēmumi īsteno īslaicīgu naudas grūtību gadījumā, lai saglabātu maksātspēju. Tālāk tiek sagatavots ĀTAP plāns un tā izpildes gadījumā uzņēmumam atjaunojas maksātspēja.

Ar “PS Līdums” no uzņēmuma neatkarīgu iemeslu dēļ notika pavisam citādi. Gan 2010., gan arī 2011. gadā SIA “PS Līdums” ražoja un kārtoja saistības pēc ĀTAP plāna. Šā gada 13. aprīlī “PS Līdums” Bauskas tiesai iesniedza pieteikumu par ĀTAP plāna īstermiņa (seši mēneši) pagarināšanu, tāpēc ka 2010. gadā iesētie ziemāji izsala par 90% (no 2264 ha ziemas kviešu pārziemoja 268 ha, no 916 ha rapša – 55 ha).

AS “Swedbank” izmantoja situāciju un apmaiņā pret piekrišanu ĀTAP termiņa pagarinājumam pieprasīja ne vien papildu hipotēkas, bet arī Ls 3,8 milj. pirmstermiņa atmaksu. Minēto summu bija paredzēts samaksāt no “PS Līdums” piesaistīta investora līdzekļiem.

Šā gada 17. maijā Bauskas rajona tiesa ĀTAP plāna grozījumus apstiprināja un pagarināja ĀTAP termiņu līdz šā gada 13. oktobrim. “PS Līdums” pildīja ĀTAP plānu un maksāja kreditoriem un “Swedbank” ĀTAP plānā noteiktās summas. “PS Līdums” pat izdevās noteiktā termiņā atrast vairākus investorus. Tā kā “Swedbank” vēlējās piesaistīt arī citus interesentus, “Swedbank” un “PS Līdums” vienojās, ka Ls 3,8 milj. atmaksas termiņš tiek atlikts. Līdz ar to visas ieinteresētās puses bija vienojušās un atlika vien formāli grozīt ĀTAP plānu, tomēr tālāk notika tiesiskā valstī nesaprotamais.

“Kaut arī 95% “PS Līdums” kreditoru, tostarp a/s “Swedbank”, rakstiski piekrita SIA “PS Līdums” ĀTAP plāna labojumiem, Bauskas rajona tiesa noraidīja pieteikumu par ĀTAP plāna grozījumu apstiprināšanu. Kā vienu no argumentiem tiesnesis A. Sniedzītis minējis iespējamību, ka ĀTAP plāna grozījumi varētu būt pretrunā ar “Swedbank” interesēm,” stāsta “PS Līdums” pārstāve tiesā, zvērināta advokāte Anete Bergmane. Minēto Bauskas rajona tiesas lēmumu advokāte uzskata par nelikumīgu un nepamatotu, tāpēc Augstākās tiesas senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājam ir nosūtīts “PS Līdums” lūgums iesniegt protestu par šo lēmumu.

“Izpildot “Swedbank” prasību un iekļaujot Ls 3,8 milj. pirmstermiņa atmaksu ĀTAP plānā, “PS Līdums” tika pakļauta pārāk lielam un nevajadzīgam riskam,” uzskata advokāte. Minēto apliecina apstāklis, ka, pirms tiek lemts par Bauskas rajona tiesas lēmuma likumību, šī pati tiesa skata administratora iesniegto “PS Līdums” maksātnespējas pieteikumu.

Tātad, kaut gan “PS Līdums” ir izpildījis ĀTAP plānu, samaksājis visiem kreditoriem paredzētās summas un varētu veiksmīgi turpināt darboties, formāli ĀTAP plāns nav izpildīts un tas var būt iemesls “PS Līdums” atzīšanai par maksātnespējīgu.

 

Aizdomas 
par negodīgu rīcību

Biedrības “Zemnieku saeima” valdes locekle Maira Dzelzkalēja teic, ka ir pārsteigta par tiesneša Aigara Sniedzīša lēmumu noraidīt pieteikumu par ĀTAP plāna grozījumiem, kas nozīmēja “PS Līdums” nodošanu maksātnespējai. “Mēs uzskatām, ka konkrētais gadījums ir signāls par negodprātīgu tiesneša attieksmi pret SIA “PS Līdums”. Kā lauksaimnieku nevalstiskā organizācija šādus gadījumus uzraudzīsim, darīsim visu iespējamo, lai Latvijas uzņēmumi nenonāk ārzemju uzņēmēju rokās.

Konkrētajā gadījumā izskatās, ka aiz bankas izkārtnes atrodas spēks, kas vēlas par mazu naudu pārņemt “PS Līdums”,” tā M. Dzelzkalēja. Viņa uzsver – konkrētais gadījums uzskatāmai parāda – Latvijas tiesu sistēma prasa reformas.

“Mūsu biedrība kopā ar uzņēmuma saimnieci Inesi Karlovu un “Swedbank” pārstāvjiem pie viena galda vienojās par uzņēmuma atveseļošanu. Mēs aizvien ceram uz saprātīgu risinājumu. Šis nav pirmais gadījums, kad kāds ar apšaubāmiem līdzekļiem cenšas tikt pie laba un strādājoša uzņēmuma,” piebilst M. Dzelzkalēja.

“Swedbank”, kas ir “PS Līdums” nodrošinātais kreditors (bankas aizdevumi ir nodrošināti ar ķīlu), pārstāvji nesen neoficiālās sarunās skaidroja, ka ir ieinteresēti mierizlīguma panākšanā ar “PS Līdums” saimnieci Inesi Karlovu. Vaicāju bankai, kāpēc ražojošu vietējo uzņēmumu bez nodokļu parādiem un kavētiem maksājumiem kreditoriem mēģina padarīt par maksātnespējīgu. Oficiālo atbildi redakcijai sniedza “Swedbank” preses sekretāre Kristīne Jakubovska: “”Swedbank” nav pieaicinātā puse tiesas sēdēs, tāpēc nevaram komentēt procesu. Esam vairāku gadu garumā ar uzņēmuma īpašniekiem konstruktīvi risinājuši krīzes radītās problēmas. Pērn novembrī Bauskas rajona tiesa noraidīja “PS Līdums” sagatavotos ĀTAP plāna labojumus, kas bija saskaņoti ar “Swedbank”. Ja tiesa lems, ka “PS Līdums” ir maksātnespējīgs, “Swedbank” cer sadarbībā ar uzņēmumu un tā citiem kreditoriem rast risinājumu “PS Līdums” restrukturizācijai.”

 

Arī Zviedrijā 
apsūdz “Swedbank”

Skaudri patiesi ar SIA “PS Līdums” notikušais, pirms šo saimniecību 2008. gadā pārņēma I. Karlova, aprakstīts zviedru žurnālista Knuta Kainca Rogneruda pirms vairākiem gadiem izdotajā grāmatā “Lielā bankas laupīšana” (“Det Stora Bankrånet”). Žurnālists šajā grāmatā stāsta arī par citām Latvijas zemnieku saimniecībām, kas, viņaprāt, nepamatoti cietušas “Swedbank” alkatīgās un bezatbildīgās darbības dēļ. Arī grāmatā neminētie, tomēr vēl pavisam nesen plašu publicitāti Latvijā guvušie skandalozie notikumi ar vietējiem ražotājiem piederošo SIA “Iecavnieks” un DK “Daugava” maksātspējas grūtībām ir saistīti ar “Swedbank”.

K. K. Rogneruds ir intervējis daudzus finanšu iestāžu pārstāvjus, un tikai retais no intervētajiem atzinis savu vainu finanšu burbuļa izveidē un vieglprātīgā aizdevumu izsniegšanā. Zviedrijā gan vairāki finanšu nozares pārstāvji savas bezatbildīgās rīcības dēļ cietuši no vardarbības.

Žurnālists arī pamanījis saistību starp “Swedbank” izsniegtajiem aizdevumiem un bankas vadītāju saņemtajām prēmijām. Piemēram, 2007. gadā bankas vadība Baltijas valstīs prēmijās saņēmusi divus miljonus kronu (aptuveni Ls 150 000).

“Swedbank” izpilddirektors Karls Eriks Stolbergs intervijā žurnālistam noraidīja Baltijas valstu politiķu pret banku vērsto aso kritiku, nevēlas komentēt “Swedbank” uzstājību aizdevumu ņemšanā un uzņemties līdzatbildību par Gata Karlova pašnāvību. K. E. Stolbergs arī nerunā ar žurnālistu par bonusu sistēmu, kas rosināja bankas darbiniekus aizdot iespējami vairāk naudas.

K. K. Rogneruds grāmatā stāsta arī par kādu Zviedrijas Skones ciema zemnieku Hansu Sandalu, kuram “Swedbank” atsaka aizdevumu un īpašums nesamaksāto parādu dēļ tiek virzīts pārdošanai vairāksolīšanā. Vien pēdējā dienā pirms izsoles no kādas mazas bankas saņemtais aizdevums ļauj glābt saimniecību, bet vēlāk kādam zemniekam pārdotā tehnika – dzēst bankas aizdevumu. Vai līdzīgs notikumu pavērsiens būs arī ar SIA “PS Līdums”?

 

Fakti

SIA “PS Līdums”

* Izveidota 1999. gadā, īpašnieks Gatis Karlovs.

* 2008. gadā pēc īpašnieka nāves uzņēmumu pārņem Inese Karlova.

* Viens no Latvijas lielākajiem vietējiem graudu ražošanas uzņēmumiem, apsaimnieko aptuveni 3500 ha zemes, tostarp 2420 ha zemes atrodas īpašumā.

* Saimniecībā ir arī graudu pirmapstrādes komplekss – 40 000 tonnu graudu glabāšanai, divas graudu pieņemšanas līnijas.

* 2011. gadā bija Latvijas 33. lielākais zemes īpašnieks juridisko personu grupā (avots “Baltic Screen”).

* Patlaban nodarbina 28 darbiniekus, sezonas laikā viņu skaits pieaug līdz 70.

* Naudas apgrozījums 2012. gadā Ls 2,8 milj. (operatīvā informācija).

* Pērn valsts budžetā nodokļos samaksāja aptuveni Ls 480 000.

* Nodokļu parādu un kavēto maksājumu bankām nav.

 

 

Viedoklis

Zemkopības ministre Laimdota Straujuma: “Lai arī situācija ir pretrunīga, par to, vai šajā gadījumā saimniecībai “PS Līdums” ir vai nav jāpagarina ĀTAP, ir jālemj tiesai. Protams, īsti nav skaidrs, kāpēc tiesnesis nepagarināja ĀTAP, ja ir panākta pat vienošanās ar banku par pagarinājuma nepieciešamību investoru piesaistei. Uzskatu, ka likuma ietvaros tiesai ir jābūt ražotāju pusē.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+