×
Mobilā versija
Brīdinājums +10.7°C
Līga
Sestdiena, 23. jūnijs, 2018
14. marts, 2018
Drukāt

Skolām būs jāpierāda, ka padziļinātās programmas ceļ skolēnu sekmes (5)

Foto - Ieva Makare/LETAFoto - Ieva Makare/LETA

To skolu statuss, kuras piedāvā padziļinātās progammas kādā noteiktā jomā, nav strikti noteikts.

Vairākas skolas, kurās padziļināti var apgūt svešvalodas, nobažījušās, vai arī turpmāk tās varēs saņemt papildfinansējumu, lai nodrošinātu papildu svešvalodu stundas un varētu dalīt skolēnus grupās. Šobrīd gan tā sauktās valodu skolas, gan vēl aptuveni 30 citas skolas Latvijā, kas īsteno arī cita veida padziļinātās mācību programmas – matemātikā, mūzikā un mākslā – saņem nedaudz lielāku finansējumu. Proti, citām skolām finansējumu par izglītības programmas īstenošanu aprēķina, izmantojot koeficientu 1, bet par padziļinātajām programmām piemēro koeficientu 1,2.

Skolās nonākusi informācija, ka līdz ar jaunā izglītības satura ieviešanu šāda papildkoeficienta vairs nebūs. Toties izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis apgalvo, ka papild­finansējums būs pieejams, taču skolām būs jāpierāda, ka padziļinātās programmas ceļ skolēnu sekmes. Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) secināts, ka ne visās dāsnāk finansētajās skolās skolēnu sekmes ir augstākas nekā citviet. Turklāt daļā skolu skolēni sasniedz tikpat augstus vai pat augstākus rezultātus bez papildfinansējuma. No 20 skolām, kurās iepriekšējā mācību gada beigās bija visaugstākie sasniegumi svešvalodas centralizētajā eksāmenā, tikai piecas bija tādas, kurās tiek īstenotas padziļinātās svešvalodu programmas. Vislabākie rezultāti, kā ierasts, arī angļu valodā, bija Rīgas Valsts 1. ğimnāzijai, kura par padziļinātām programmām papildfinansējumu nesaņem.

Kopumā Latvijā padziļināti valodas māca 16 skolās, taču jāņem vērā, ka daļā padziļināti tiek apgūta dzimtā latviešu valoda, bet vēl daļa no tām nav vidusskolas, tāpēc centralizēto eksāmenu izcilnieku tabulā nemaz nevar parādīties. Piemēram, padziļināta valodu apguve ir arī sākumskolā “Taurenītis”, kur pirmajās divās klasēs nedēļā ir astoņas latviešu valodas stundas, nevis piecas, kā ierasts. Turklāt latviešu valodas stundās skolēni tiek dalīti grupās. Savukārt no 3. klases ir padziļinātas angļu valodas stundas, bet 6. klasē skolēni pastiprināti apgūst krievu valodu, stāsta direktora vietniece Elīna Bārda.

Arī paraugoties, kā matemātikas centralizētajā eksāmenā klājies skolēniem, kuri mācās skolās, kur ir padziļinātās matemātikas programmas, redzams, ka ne viemēr rezultāti ir izcili. Pat otrādi: piemēram, pērn Jūrmalas Valsts ğimnāzijas absolventi matemātikas eksāmenu vidēji nokārtoja, saņemot vien 39,29 procentus, kamēr valstī vidējais rādītājs bija 40,7 procenti, bet ğimnāziju absolventi vidēji sasniedza pat 55,4 procentus. Ğimnāzijas direktore Sandra Rone gan teic, ka pēc pēdējiem rezultātiem vien par skolas līmeni nevajadzētu spriest. Pērn ğimnāzijai, lai varētu pretendēt uz Eiropas struktūrfondu finansējumu, strauji nācies audzēt skolēnu skaitu, uzņemot 12. klasē arī skolēnus, kam nebija tik augsti mācību sasniegumi. Par vienu otru nācies priecāties jau par to vien, ka viņš matemātikas eksāmenu vispār nolicis. Turklāt proğimnāzijas klašu labākie matemātiķi, sākot ar 10. klasi, mēdzot aiziet uz Rīgas ģimnāzijām. Pēc direktores domām, Izglītības un zinātnes ministrijai vajadzētu novērtēt valsts ğimnāzijas un vairāk domāt par to, ko tām varētu iedot, nevis par to, ko atņemt.

“Gribam redzēt atdevi no palielinātā koeficienta, bet ne vienmēr redzam,” tomēr teic K. Šadurskis. Viņš stāsta, ka ir plāns izstrādāt kritērijus, kuri skolām būs jāizpilda, lai saņemtu papildfinansējumu.

“Nākamgad jādomā, kā efektīvāk kārtot finanšu saimniecību. Piemēram, valsts ģimnāzijās izglītības programmas arī finansē pēc paaugstināta finansējuma – 1,1, taču ğimnāzijām, lai saņemtu paaugstināto koeficientu, jāizpilda prasības gan par minimālo skolēnu skaitu, gan par centralizēto eksāmenu rezultātiem, kam jābūt vismaz par 12 procentiem augstākiem nekā vidējais rezultāts.”

Pētot, kā tieši skolas, kurās ir padziļinātās pro­grammas, tērē papildfinansējumu, IZM noskaidrojusi, ka lielākoties nauda tiek izmantota, lai skolēnus dalītu grupās, taču dažkārt arī tiek paaugstināts skolotāju atalgojums.

Kādi tieši kritēriji tiks izvirzīti specializētajām skolām, gan pagaidām nav zināms. Viens no kritērijiem arī šajā gadījumā varētu būt augsti sasniegumi centralizētajos eksāmenos attiecīgajā mācību priekšmetā, taču šādu kritēriju ne vienmēr būs iespējams piemērot, jo daļa skolu, kurās ir padziļinātās pro­grammas, nav vidusskolas klašu, tāpēc tajās centralizētos eksāmenus nekārto. Citās savukārt padziļinātās progammas ir mākslā vai mūzikā, kur centralizēto eksāmenu nemaz nav. Jāpiebilst, ka visbiežāk – 18 gadījumos, skolas piedāvā padziļināti apgūt tieši mūziku.

Bet skolās, kur var iegūt vidējo izglītību, dažviet padziļinātās programmas ir tikai līdz 9. klasei. Piemēram, Jūrmalas Valsts ğimnāzijā, kas saņem papildfinansējumu par padziļinātu matemātikas mācīšanu, papildu matemātikas un arī datorikas stundas ir tikai proģimnāzijas klasēs. Tiesa, sākot ar 10. klasi, ir matemātikas un dabaszinātņu novirziena programma, taču to nefinansē kā padziļināto, bet gan kā ğimnāzijas mācību programmu.

Jāpiebilst, ka skolu satraukums par papildfinansējumu ir saprotams, jo jau nākamajā mācību gadā tas valsts budžetā nav paredzēts. It kā saistībā ar to, ka tiks ieviests jaunais izglītības saturs. Tieši tas arī radīja bažas, ka jaunajā saturā padziļinātās programmas vairs netiks finansētas. Tagad, kad jaunā satura ieviešana atlikta, nauda nākamajam mācību gadam paziļinātajām programmām tiks piešķirta. Valsts budžetā atradīs papildu 2,3 miljonus eiro, no kuriem skolām, kur ir padziļinātā valodu apmācība, piešķirs 1,6 miljonus eiro. Šā gada pēdējiem mēnešiem nepieciešamo naudu ņems no finansējuma, kas rezervēts neparedzētajiem izdevumiem. Bet nākamajam gadam nepieciešamais finansējums valsts budžetā “vēl būs jāatrod”, skaidro K. Šadurskis.

Specializēto skolu un arī skolēnu vecāku pārstāvji uzskata, ka padziļināto izglītības programmu statuss būtu vairāk jānostiprina normatīvajos aktos. Kaut arī ir skolas, kuras jau vairākus gadu desmitus piedāvā padziļinātās progammas kādā noteiktā jomā, to statuss un finansējums nav strikti noteikts.

Bijusī Saeimas deputāte un skolēnu māmiņa Vineta Poriņa secinājusi, ka specializētajām skolām ilgstoši jācīnās par papildfinansējumu, kaut skolas, kurās padziļināti māca angļu, franču un vācu valodu, stiprina Latvijas saikni ar Rietumeiropu.

Jāpiebilst, ka skolas, kurās padziļināti apgūst svešvalodas, dažkārt ne tikai attiecīgajā svešvalodā piedāvā lielāku stundu skaitu, bet arī pasniedz kādu citu mācību priekšmetu svešvalodā.

Tā Rīgas Centra humanitārā vidusskolā, kas padomju gados bija zināma kā 50. vidusskola, jau no pagājušā gadsimta 50. gadiem padziļināti māca angļu valodu, un tagad šajā valodā pasniedz arī daļu citu mācību priekšmetu. Skolā aprēķināts, ka viena bērna apmācība padziļinātajā programmā izmaksā par 10,2 eiro mēnesī vairāk.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Vienotība ar tās pārstāvi Šadurski nevēlas, ka Latvijā būtu izcilības, tāpēc nogriež finansējumu visām labajām skolām! Protams, jo gudrāka tauta, jo grūtāk ar tādu manipulēt un panākt, lai tā ievēl tādus afēristus, kā Vienotība, kas lobē OIK un Stambulas konvenciju!

  2. Kādas muļķības. Dēls mācījās padziļināto matemātiku. Gada atzīme par slinkošanu bija 5 balles, viduvēji. Jo necentās. Tur skolotājs neko nevar padarīt. Eksāmenu nolika visiem par brīnumu B līmenī.Studēja RTU.

  3. Nez kā saites stiprināšana ar eiuropu izpaužas ar tām valodas skolām un kāda ir reālā atdeve. Varbūt deputātes k-dzes rīcībā ir informācija par to, ko ir sasnieguši/paveikuši šie skolu beidzēji vairāk/labāk kā citu skolu beidzēji.

  4. Viss plūst,viss mainās Atbildēt

    Šis process notiek arī pēc vēlēšanām.

  5. Jo vairāk konkrēto priekšmetu reāli mācās, jo vairāk apgūst, nostiprina zināšanas un iegūst, kas tur neskaidrs, ka jātaisa šāda marasms?

Draugiem Facebook Twitter Google+