Grieķijas lielākās partijas piedzīvo sakāvi parlamenta vēlēšanās 0
Grieķijas divu lielāko partiju koalīcija, kas īstenoja bargus taupības pasākumus, lai glābtu valsti no bankrota, parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās cietusi smagu sakāvi, liecina gandrīz pilnībā apkopotie vēlēšanu rezultāti.
Vēlēšanu rezultāti pakļauj riskam valsts atrašanos eirozonā un apdraud eirozonas parādsaistību krīzes risināšanu. Par abām lielākajām partijām – konservatīvo “Jauno demokrātiju” un centriski kreiso Panhelēnisma Sociālistu kustību (PASOK) – kopumā nobalsojuši tikai 32,1% vēlētāju. Iepriekšējās parlamenta vēlēšanās, kas notika 2009. gadā, abas partijas ieguva 77,4% balsu. Līdzšinējā koalīcija jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 149 no 300 deputātu vietām.
Pārējās vietas izcīnījušas piecas partijas, kas iebilst pret taupības pasākumiem. Pirmstermiņa vēlēšanu iznākums liek bažīties, ka abām partijām būs ļoti grūti panākt, lai to sāktie taupības pasākumi tiek sekmīgi turpināti. Par mata tiesu izbēgot no maksātnespējas pagājušajā gadā, šķiet, ka tagad Grieķijai draud jauna politiskā un ekonomiskā krīze, kas savukārt varētu destabilizēt situāciju arī citās eirozonas valstīs. Pirmajā vietā vēlēšanās izvirzījusies “Jaunā demokrātija”. Otro vietu izcīnījusi Kreiso radikāļu koalīcija (SYRIZA), kas saņēmusi 52 vietas parlamentā. Tas ir trīs reizes vairāk nekā pēc 2009. gada vēlēšanām. Savukārt reiz varenā PASOK palikusi trešajā vietā. 2009. gada parlamenta vēlēšanās PASOK ieguva 43,9% balsu.
Vēlēšanu rezultāti liecina, ka Grieķijas tauta ir sodījusi abas valdošās partijas par tautā nemīlētajiem taupības pasākumiem un daudzajām problēmām, kas nomāc valsti. Vēlētāju izvēle ir sadrumstalojusi politisko ainu, paverot ceļu uz parlamentu vismaz septiņām partijām, kas ir par divām vairāk nekā 2009. gada vēlēšanās. Viens no jaunpienācējiem ir neonacistiskā partija “Chyrssi Avghi” (“Zelta saullēkts”), kas iekļuvusi parlamentā pirmo reizi 40 gadu laikā. Partija ieguvusi 21 vietu parlamentā. Šo politisko spēku raksturo neiecietīga attieksme pret imigrantiem, kurus partija vaino lielajā bezdarbā un noziedzībā.
Jaunajā parlamentā iekļuvusi arī partija “Neatkarīgie grieķi”, kuru martā izveidoja atkritēji no “Jaunajiem demokrātiem”, un komunisti (KKEP). Šie abi politiskie spēki jaunajā sasaukumā ieguvuši 59 deputātu vietas. Aicinot proeiropeiskās partijas veidot nacionālās vienotības valdību, PASOK līderis Evangels Venizels piesauca Dieva palīdzību.
Vairāk nekā 50% grieķu ir atdevuši savu balsi partijām, kas iestājas pret taupības pasākumiem, kas īstenoti, lai glābtu valsti no bankrota. Tomēr “Jaunās demokrātijas” līderis Antons Samarass jau paziņojis, ka centīsies izveidot vienotības valdību, lai paturētu Grieķiju eirozonā un iegūtu labākus nosacījumus no starptautisko kreditoru puses. “Mēs esam gatavi uzņemties pienākumu veidot nacionālās glābšanas valdību ar diviem īpašiem mērķiem: paturēt valstī eiro un labot [Grieķijas tautsaimniecības glābšanas] memoranda politiku,” svētdien paziņoja Samarass. Sagaidāms, ka Samaram pirmdien tiks uzticēta jaunās valdības veidošana.
Saskaņā ar konstitūciju prezidents vēlēšanās visvairāk balsu saņēmušajai partijai dos trīs dienas laika jaunas valdības izveidošanai. Ja tai neizdosies izveidot valdību, šis uzdevums tiks uzticēts otrās vietas ieguvējiem. Ja valdību nespēs izveidot neviena partija, pēc aptuveni trim nedēļām nāksies izsludināt jaunas vēlēšanas. Tikmēr analītiķi jau prognozē, ka sadrumstalotie vēlēšanu rezultāti varētu novest pie nestabilitātes un galu galā jaunām vēlēšanām.
Jau 15. maijā jauno Grieķijas valdību gaida pirmais pārbaudījums. Šajā datumā jādzēš 436 miljonus eiro lielās parādsaistības tiem privātajiem kreditoriem, kas atteicās piedalīties obligāciju apmaiņā, tādējādi daļēji dzēšot Atēnu parādu.
