Gunārs Nāgels: Jūnija cerberi 0
Jūnijs – vasara, Jāņi, siltums, prieks. Brīvdienas, latviešu ieplūdums Latvijā no trimdas un diasporas zemēm. Vasaras prieki – Dziesmu un deju svētki, 3×3, 2×2…
Un tieši pa vidu, kā tādi cerberi mūsu tautas kopīgai atmiņai ir vispirms 14., un pēc tam 17. – Latvijas ilgās okupācijas sākums.
Vienā pusē šiem datumiem – gandrīz mitoloģizēta starpkaru neatkarīgā Latvija, bet otrā pusē – okupācija, ciešanas, Sibīrija un holokausts. Daudziem, diemžēl,
cerbers pārāk labi ir veicis darbu un pasargājis no jebkādas daļas no kopīgās atmiņas par okupācijas periodu.
Bet šī pasargāšana ir pa daļai iluzoriska, jo Zigmunds Freids jau brīdināja par izstumtām atmiņām, un kā tās, kā neredzams rēgs, tomēr apdraud līdzsvarotu garīgo dzīvi. Tā mēs arī netiksim atbrīvoti no šiem pagātnes rēgiem, kamēr neesam tos konfrontējuši, sapratuši un nolikuši savās vietās.
Zināšanas par okupācijas laiku ir svarīgas no trim viedokļiem – pirmkārt, lai vienkārši saprastu mūsu tautas vēsturi, otrkārt, lai saprastu mūs pašus un mūsu iedzimtos kompleksus, un, treškārt, lai ņemtu vērā brīdinājumu, ka bezrūpīgā dzīve var pēkšņi pārtapt par Golgatas ceļu, ja nelīdzsvarojam vasaras priekus ar drošības pasākumiem.
Tieši šis līdzsvars mums bieži trūkst, un nesaprotam, ka pasaulē normālā situācija ir daudz bēdīgāka nekā Eiropā pieņemtā. Ar visām problēmām, kuras mums ir, mūsu dzīve tomēr pašos pamatos atšķiras no Austrumukrainas vai Sīrijas iedzīvotāju apstākļiem. Par Eiropas un Austrālijas izredzētiem apstākļiem liecina kaut vai tas, ka ievērojams skaits cilvēku ir gatavi riskēt ar savu dzīvību, dodoties pārpildītās laivās tieši uz šiem kontinentiem.
Mūsu miermīlīgais kaimiņš (kurš neesot agresors, kā izteicās viens prezidenta kandidāts) ir sagrābis Ukrainas daļu Krimu un jau draud tur izvietot kodolieročus. Austrumukrainā karo Krievijas armijas vienības, bet bez pazīšanās zīmēm. Neuzskaitīšu, cik daudz starptautisku līgumu te ir pārkāpti, bet tikai atgādināšu, ka Latvijai bija Savstarpējais palīdzības pakts ar Maskavu – parakstīts 1939. gada 5. oktobrī un pārkāpts jau kādus 8 mēnešus vēlāk.
Būsim garīgi līdzsvarota tauta – priecāsimies, bet reizē pasargāsim sevi, neļaujot jūnija Cerberam nogriezt ceļu uz atmiņām, kuras stāv aiz 14. un 17. datuma. Izmantosim pagātnes mācības, lai paši sevi stiprinātu un lai apgaismotu citus par to, kas vēl arvien ir iespējams, bet kas nedrīkst atkārtoties.
Gunārs Nāgels
Laikraksta “Latvietis” redaktors
2015. g. 16. jūnijā
