Mobilā versija
Brīdinājums +6.0°C
Otīlija, Iveta
Otrdiena, 12. decembris, 2017
16. jūnijs, 2015
Drukāt

Gunārs Nāgels: Jūnija cerberi

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Gunārs Nāgels

Jūnijs – vasara, Jāņi, siltums, prieks. Brīvdienas, latviešu ieplūdums Latvijā no trimdas un diasporas zemēm. Vasaras prieki – Dziesmu un deju svētki, 3×3, 2×2…

Un tieši pa vidu, kā tādi cerberi mūsu tautas kopīgai atmiņai ir vispirms 14., un pēc tam 17. – Latvijas ilgās okupācijas sākums.

Vienā pusē šiem datumiem – gandrīz mitoloģizēta starpkaru neatkarīgā Latvija, bet otrā pusē – okupācija, ciešanas, Sibīrija un holokausts. Daudziem, diemžēl,
cerbers pārāk labi ir veicis darbu un pasargājis no jebkādas daļas no kopīgās atmiņas par okupācijas periodu.

Bet šī pasargāšana ir pa daļai iluzoriska, jo Zigmunds Freids jau brīdināja par izstumtām atmiņām, un kā tās, kā neredzams rēgs, tomēr apdraud līdzsvarotu garīgo dzīvi. Tā mēs arī netiksim atbrīvoti no šiem pagātnes rēgiem, kamēr neesam tos konfrontējuši, sapratuši un nolikuši savās vietās.

Zināšanas par okupācijas laiku ir svarīgas no trim viedokļiem – pirmkārt, lai vienkārši saprastu mūsu tautas vēsturi, otrkārt, lai saprastu mūs pašus un mūsu iedzimtos kompleksus, un, treškārt, lai ņemtu vērā brīdinājumu, ka bezrūpīgā dzīve var pēkšņi pārtapt par Golgatas ceļu, ja nelīdzsvarojam vasaras priekus ar drošības pasākumiem.

Tieši šis līdzsvars mums bieži trūkst, un nesaprotam, ka pasaulē normālā situācija ir daudz bēdīgāka nekā Eiropā pieņemtā. Ar visām problēmām, kuras mums ir, mūsu dzīve tomēr pašos pamatos atšķiras no Austrumukrainas vai Sīrijas iedzīvotāju apstākļiem. Par Eiropas un Austrālijas izredzētiem apstākļiem liecina kaut vai tas, ka ievērojams skaits cilvēku ir gatavi riskēt ar savu dzīvību, dodoties pārpildītās laivās tieši uz šiem kontinentiem.

Mūsu miermīlīgais kaimiņš (kurš neesot agresors, kā izteicās viens prezidenta kandidāts) ir sagrābis Ukrainas daļu Krimu un jau draud tur izvietot kodolieročus. Austrumukrainā karo Krievijas armijas vienības, bet bez pazīšanās zīmēm. Neuzskaitīšu, cik daudz starptautisku līgumu te ir pārkāpti, bet tikai atgādināšu, ka Latvijai bija Savstarpējais palīdzības pakts ar Maskavu – parakstīts 1939. gada 5. oktobrī un pārkāpts jau kādus 8 mēnešus vēlāk.
Būsim garīgi līdzsvarota tauta – priecāsimies, bet reizē pasargāsim sevi, neļaujot jūnija Cerberam nogriezt ceļu uz atmiņām, kuras stāv aiz 14. un 17. datuma. Izmantosim pagātnes mācības, lai paši sevi stiprinātu un lai apgaismotu citus par to, kas vēl arvien ir iespējams, bet kas nedrīkst atkārtoties.

Gunārs Nāgels
Laikraksta “Latvietis” redaktors
2015. g. 16. jūnijā

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Mums nav ko zaudēt, kā tikai savas važas!

Saeimā ceturtdien spraigas debates raisīja priekšlikumi par pielaides valsts noslēpumam automātisku piešķiršanu deputātiem. Rosinājums gan tika noraidīts. Viens no priekšlikumu autoriem, deputāts Valdis Kalnozols (ZZS) sacīja: “Mēs esam tautas priekšstāvji, brāļi un māsas! Mēs neesam kalpi! Esam saimnieki savā zemē! Izslejamies, iztaisnojam plecus, noskurinām visas kalpu dvēseļu paliekas! Parādām piemēru Latvijas tautai, kādiem jābūt labiem saimniekiem savā zemē! Mēs, ne drošības dienesti, esam augstākā vara Latvijā. [..] Mēs, Saeimas tautas priekšstāvji, lemjam, kuriem no Saeimas locekļiem un ministriem liegt pieeju Latvijas valsts noslēpumam, nevis drošības dienests. [..] Ja jums tik ļoti gribas būt kalpam kādam no SAB vadītājiem, man ir grūti atteikt šo mazohismu.”

Vai Latvijas Saeimā ir vieta partijai, kuras kongresā tiek lietota krievu valoda?
Draugiem Facebook Twitter Google+