Mobilā versija
-3.3°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
1. marts, 2015
Drukāt

Guntis Ščerbinskis: Ātrās naudas sekta (21)

Foto - Thomas Ruffer/CARO/SCANPIXFoto - Thomas Ruffer/CARO/SCANPIX

Rakstu šīs rindas cerībā, ka šo viedokli neizdaiļos uzbāzīga ātro kredītu firmu reklāma. Laikam gan utopiski, jo tagad šī reklāma ir visur. Lai gan, manuprāt, šī pakalpojuma reklamēšana būtu pilnībā aizliedzama.

Recepšu zāles, kuras savā reizē ir ļoti derīgas un nereti vienīgais veids, kā glābt cilvēka dzīvību, reklamēt taču nedrīkst. Un tas ir pašsaprotami, jo zāļu lietošana nevietā var nest lielu postu. Arī ātra nauda, kas kā “glābšanas riņķis” tiek pamests uz neprātīgi augstiem procentiem (caurmērā ar 200% gada likmi), cilvēkam būtu izsniedzama tikai ārkārtas gadījumos. Savā ziņā arī tās ir zāles, kuru lietošanai nevietā iestājas smagas sekas. Tāpēc arī šā pakalpojuma reklāma ir aizliedzama, jo tā kultivē kaitīgu dzīvesveidu. Tas nes postu ne tikai katram ātrās naudas slazdā iekļuvušajam, tas atspēlēsies visai valstij.

Ir acīm redzams, ka pēc ātro kredītu dzīrēm agri vai vēlu maksās visa sabiedrība. Labklājīgu valsti neuzcelsi uz nabadzīgu iedzīvotāju pamata. Vēl jo mazāk tas iespējams, kad jau tā trūcīgi pilsoņi ierauti neprātīgu parādu jūgā. Plašs ātrās naudas tīkotāju loks ir jauni cilvēki, mūsu divdesmitgadnieki. Pat, ja viena jauna cilvēka parādsaistības ir samērā nelielas, teiksim, 500 vai 700 eiro, bet to atdošana sagādā grūtības, tas nozīmē sabojātu kredītvēsturi, kas ietekmēs viņa finanšu iespējas nākotnē. Nespēja atpelnīt ātrās naudas uzskrūvētos procentus šeit uz vietas Latvijā, saprotams, veicina arī cilvēku došanos peļņā uz ārzemēm. Lai arī ātrie kredīti šobrīd silda patēriņu, tas nav ilgtspējīgs pienesums Latvijas tautsaimniecībai.

Lai arī jau šobrīd noteikts, ka ātro kredītu reklāmas nedrīkst mudināt bezatbildīgu aizņemšanos, tas ir ļoti grūti kontrolējams. Pat neiespējami. Kurš gan izsvērs, kurā brīdī patīkams emocionāls fons (bezrūpīga dzīve, jautra gaisotne, problēmsituācijas atrisinājums) jau nozīmē reklāmai noteiktā ierobežojuma pārkāpumu? Vēl vairāk, ātro kredītu masīvā reklāmas kampaņa kopumā jau sāk atgādināt sektas darbošanos, rekrutējot savu sekotāju pulku – cilvēkus, kuri svēti tic idejai, ka aizņemties uz neprātīgiem procentiem ir vienīgais pareizais dzīvesveids. Faktiski tas nozīmē ticēt tam, ka raupjš parādu cilpas striķis ir maiga zīda kaklasaite, kuru rotā cēls “brīvības” sauklis.

Sekotāju mobilizēšanai atrasti arī ienaidnieki, proti, tie, kas mudina ierobežot ātro kredītu rūpala turētāju negausīgo peļņas kāri. Tas esot uzbrukums “brīvībai”. Notiek pat reklāmas kampaņa, lai nomelnotu Patērētāju tiesību aizsardzības centru, apgalvojot, ka šīs institūcijas darbība vērsta uz legāla biznesa iznīcināšanu. Jābrīnās, ka šādi apgalvojumi reklāmās ir atļauti un neviens uzraugs nekādus pārkāpumus te nesaskata ne Reklāmas likuma, ne Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma ietvaros. Būtībā ātro kredītu izsniedzēji šādi bravurīgi demonstrē savu patieso pozīciju: “Nekādu ierobežojumu! Nekādas patērētāju tiesības! Svarīga ir tikai mūsu peļņa!”

Valsts līdz šim nav izrādījusi pietiekamu vēlmi šo uzņēmējdarbības veidu ielikt saprātīgos rāmjos. Jā, pēc mediju ziņām, par kredītu slazdos ievilinātiem nelaimīgiem līdzcilvēkiem arī amatpersonas paudušas satraukumu. Tomēr būtiskām pārmaiņām pietrūcis gribas vai arī tā apslāpēta. Nav īsti skaidrs, vai pati valsts jau nav iepīta šajā sektā un kāda ir tās attieksme pret tās pilsoņu neprātīgo aizņemšanos, ja pat valsts uzņēmumā, kāds ir “Latvijas Pasts”, ātro naudu arī sviež pakaļ. Drīzumā redzēsim, kādās pozīcijās tad stāv mūsu Saeimas deputāti, kuriem jālemj par ātro kredītu procentu likmju ierobežošanu. Bēdīgi, ka tas jau sen nav izlemts, vēl skumjāk, ja tas neizdosies arī tagad.

Pievienot komentāru

Komentāri (21)

  1. Man uz e pastu arī nāk piedāvājumi no SMS kredit. Reklamē un bāžas virsū kā traki suņi.

  2. Policija brīdina par krāpniecību ātro kredītu apstākļos . Kāpēc valdība šo rūpalu neaizliedz ? Tātad , kādam ir uzņēmumi šādā nodarbē . Jaunā Latvijas pasē būšot ievietots pases īpašnieka pirkstu nospiedums . Kāpēc izdodot naudu netiem pieprasīts pat paraksts ?! Ja cilvēks ir tik trūcīgs , ka viņam jāaizņemas izdzīvošanai 300 Eiro , tad nekāda ziņā nedrīkst viņam aizdot šo naudu ! Šī aizdošana cilvēku ievilks nākošā parādu purvā . Nebanku kredīts . Jebkura klienta datus var uzzināt , ja labi pacenšas un kas tad ir noticies , ja tik ļoti ievajadzējies šādu samērā nelielu summu ?! Tad jādomā , kā mēs Latvijā dzīvojam ! Viens saņem atalgojumā 30 000 un pat divas reizes vairāk mēnesī , bet cits , lai samaksātu par dzīvokli ( tā nebanku kredītreklāmā , kāds vīrs ” priecīgs ” stāsta ) viņš aizņemas šos 300 Eiro . Katra cilvēka ieguldījums valsts izaugsmē ir atšķirīgs , bet vai tik liela mērā ?! Ir Banku sistēmas , kuras valsts pilnībā nav spējusi un nez vai spēj kontrolēt un kāpēc gan mums vajadzētu blakus tam vēl šos nebanku kredītu mānus ?! Nevajag !

  3. Jā, un, nu jau spiež uz pensionāru smadzenēm! Es tiešām gribētu satikt pensionāru, (kurš pēc reklāmas spriežot), ar minimālo pensiju regulāri ņem ātros kredītus! Nedod Dievs, ka kāds nabaga pensionārs arī noticēs šīm reklāmām!

    • Piekrītu , bet viņi sūta īsziņas , ka kredīts piešķirts un psiholoģiski izdara spiedienu uz cilvēkiem .

    • Krieviem vismaz ir .. , kur salīdzināt aizdevējus pēc GPL, latviešiem šķiet, ka nekas tam līdzīgs nav redzēts.

  4. Lai dzīvo vārda Brīvība ! 🙂

  5. Guntim Ščerbinskim Atbildēt

    Gunti ! Tu uzraksti rakstu , bet avīze ieliek Tavu rakstu tā , ka nevar to vairs atrast ! Iespējams , ka atkal kāds ir devis rīkojumu rakstu nolikt malā .
    Ja Tu piedāvāsi šo rakstu Delfiem , tad jādomā , ka būs liela atsauksme . Tevis aprakstītās nebanku kreditēšanas firmas uzmācas cilvēkiem ar savam isziņām . Sūta isziņas , ka piešķirts kredīts , bet cilvēkiem nav vajadzīga vinu nauda ! Ļoti daudzi cilvēki ir saņēmusi sādas isziņas un ir ļoti neapmierināti . Meklēšot sev līdzīgos un iesot uz TV sūdzēties ! Pamēģini Delfos .

  6. atrie krediti serga valsti.

  7. Kādas tiesības ir kredītu firmām nosūtīt vēstules uz manu mājas adresi ar maniem personas datiem un piedāvāt kredītu, kurš man ir it kā piešķirts. Kādas tiesības ir sūtīt telefona īsziņas un piedāvāt visādus kredītus nepārtraukti bez mana lūguma? Kāpēc ir tādi likumi?

  8. Zem raksta greencredit reklāma 🙂 Kur loģika?

  9. Pazīstami cilvēki sūdzējās , ka dažas šīs firmiņas ir sūtījušas uz mobīliem telefoniem īsziņas , ka aizdevums esot veiksmīgi piešķirts , bet īsziņu saņēmēji nav lūguši piešķirt aizņēmumus ! Cilvēki esot zvanījuši uz firmām un skandalējušies par šo faktu . Kā tas var būt , ka cilvēki piezvanot pa mobīlo telefonu un nosaucot personas datus , kā arī kādas bankas kontu , var uz šo kontu neklātienē pieprasīt aizņēmumu ! Jebkurā uzņēmumā iestājoties ir jāraksta šie dati un kur būtu garantija par katra ierēdņa godīgumu ?! Uzliek tev uz rēķina aizņēmumu pie esošā bankas noguldījuma un ja cilvēks sevisķi nepēta savus ienākumus , tad skaties , pēc dažiem mēnesiem parādnieks esi ! Tā nedrīkst būt , ka naudu var saņemt netieši , bez pases , bez parakstiem un citiem dokumentiem ! Šādas nebanku sistēmas rīkojas ļoti aizdomīgi . Piekrītu , ka mums Latvijā nav vajadzīgas šādas nebanku kredītiestādes !

  10. ja ņem kredītu, nekad arī neuzkrās, uzkrāj tas, kas dod kredītu. Kamēr ir neuzrakta zeme…..

  11. Katra reize, kad dzirdu Baibas Fromanes vaimanas reklāmā, ka valsts nepalīdz godīgajiem kredītu devējiem, man atgādina, ka šajā valstī kaut kas nav kārtībā. Intereses pēc apskatieties lursoftā, cik vienam no lielākajiem no šiem godīgajiem aizdevējiem AS 4finance (SMS credit) ir bijusi neto peļņa pēc nodokļiem 2013 g un iepriekš. Tā ir virs 50% no apgrozījuma!! Jebkurš, kas kaut nedaudz orientējas finansēs jums pastāstīs, ka salīdzinoši citās nozarēs uzņēmēji jau ir priecīgi par 5-10% pēc nodokļiem. Lūk jums godīgie kredītu devēji un biznesa ētika. Un nevajag teikt, ka kredītdevēji ir savādāka nozare un to nevar salīdzināt ar citām. Ja no ~50 mioEUR procentu ienākumiem vairāk kā 50% ir peļņa, tas ir absurds un valstij šī nozare būtu jāregulē. Lieki ir piebilst, ka tas nav uz turīgāko valsts iedzīvotāju rēķina. Var teikt, ka katrs pats jau izvēlas – aizņemties, vai nē, bet valstij ir jāpasargā savi iedzīvotāji no lietām, ko tie nesaprot. Tad jau noņemam visas ātruma ierobežojošās zīmes un ļaujam braukt pa ceļu kā katrs uzskata par pareizu.
    Diežēl izskatās, ka bagātie kā vienmēr pasūta mūziku, t.sk valsts pārvaldē un likumdevējam.

    • Tāda norūpējusies balss intonācija , kā mīlošai māmuliņai . Pirmo reizi , kad dzirdēju pa radio šo reklāmu , gandrīz apraudājos no aizkustinājuma !

  12. Ne jau reklāmā ir problēma. Bet faktā, ka valstī dzīvo tik daudz trūcīgu cilvēku, kuriem, lai izdzīvotu līdz nākamajam pabalstam vai algai, pietrūkst naudas pašam nepieciešamajam.
    Bet valsts pārstāvji izliekas šo faktu ne redzam, ne dzirdam. Labāk miljonus novirzīs bezdarbnieku konsultācijām pie psihologa vai karjeras konsultanta, nevis palīdzēs iegūt labu izglītību vai darbu. Un tā ik uz soļa. Labāk veiks pētījumus par tūkstošiem un miljoniem, nevis ieguldīs naudu darba vietu radīšanā. Paskatieties, kā dzīvo ļaudis laukos! Labi, ja vēl kādā mājā ir pensionārs, tad arī pārējiem tiek maize, bet citādi – lielākā daļa ir bezdarbnieki un nabagi. Aizbrauks tie uz ārzemēm, vecīši nomirs, un varēs Latvijas laukos vest ķīniešus vai Amerikas briežus.

  13. genocida forma-aborigenu paklaushanai

  14. Pilnībā parakstos zem katras domas, kas izskan no raksta. Es personīgi pazīstu vairākus cilvēkus, kam “ātrie kredīti” sabojājuši dzīvi neatgriezeniski. Protams, katrs pats pie tā ir vainīgs, bet tomēr kaut kādām reklāmas robežām ir jābūt. Šādus kredītus lielākoties ņem trūcīgie, kuriem nav iespējams neko uzkrāt no savām mazajām aldziņām. Ja kādam ir vajadzīgs aizdevums pārsimt eiro apmērā, tad taču var to saņemt savā bankā ar normāliem nosacījumiem, nevis tiem milzīgajiem procentiem. Reklāmās minētie bonusi, lojalitātes programmas, loterijas utt. ir pilnīgs murgs, uz ko uzķerties var cilvēks, kurš vispār neko no reālās dzīves nesaprot. Esmu pārliecināta, ka šīs reklāmas ir jāaizliedz tāpat kā tas izdarīts ar alkoholisko dzērienu, cigarešu un zāļu reklāmām. Nedrīkst muļķot lētticīgos, neapdomīgos un jau tā dzīves “stūrī” iedzītos ļautiņus!

  15. ja tev banku nevajag, nu neej uz turieni

  16. ................. Atbildēt

    nu, glupie tur darbojas, viņu problēmas, tikai pabalstus nevajag dot, jo viss aiziet ‘kredītdevējiem’.

  17. Baņķieru rijība ir neaprakstāma.Par depozītiem nemaksā neko,bet kredītus izsniedz par milzu %.Nākošais baņķieru solis būs depozītu turētājus likt bankai maksāt pat to ka nogulda tur naudu.prātīgi ir neveidot naudas uzkrājumus vispār un neturēt tos bankās,atgriezties pie bartea,lai baņķieri aizrijās un nobeidzas.

  18. Dažos Latvijas medijos reklāmu sniedz kādas no bankām neatkarīgas nebanku kreditēšanas apvienības , kuras liekas ir no kādas labdarības lielorganizācijas veidotas . Nobažījusies balss liecina , ka viņi patiesi rūpējas par grūtībās nonākušiem Latvijas iedzīvotājiem , kuriem šie labdari sniegs palīdzību , izsniedzot aizdevumu līdz 300 eiro bez maksas un bez papildnoteikumiem .
    Tikai viņi rūpējoties par cilvēkiem , kam vairāk nav kur meklēt palīdzību , jo valsts necīnoties ar visādiem negodīgiem ārzemju un vietējo aprindu mahinātoriem . Arī patērētāju aizsardzības biedrība neko nedarot lietas labā , bet viņi palīdzot cilvēkiem no sirds . Kur tad ņems nabadzīgs cilvēks pēķšņi savajadzējušos naudu ? Bankā ? Tur taču lieli procenti , bet viņi cilvēkiem palīdzot un tikai viņi ir tie patiesie glābēji . Tas būtu labi , ja tādas nebanku sistēmas rūpētos par pašiem neaizsargātiem iedzīvotājiem . 300 Eiro nav liela summa un nez vai vidēja līmeņa iedzīvotājs aizņemtos tādu summu . Šādu summu aizņemtos paši trūcīgākie iedzīvotāji . Tikai viens jautājums rodas , trūcīgiem 300 Eiro ir milzīga nauda un ja nu tie paši trūcīgākie nevarēs atdot pat gada laikā šādu summu ? Un ja šādi lūdzēji būs simtiem un tūkstošiem ? Grūti spriest , vai labdari izrādīs savu sapratni arī šādos gadījumos , vai tikai izdodot kredītu , bet pēc tam rīkosies atbilstoši izdotā kredīta atmaksas likumdošanas pantiem . Grūti mums pierast pie labdarības , jo nez cik banku sistēmas ir atņēmušas iedzīvotāju uzkrātos līdzekļus . Tāpēc varbūt arī mēs izsakām bažas , bet tās ir labas bažas . Ja jau prestižas mediju firmas reklamē , tad kāpēc neticēt ? 🙂 Vienīgais gan ko vajadzētu darīt , tas būtu noformēt šos kredītus nevis neklātienē pa telefonu nosaucot datus , bet klātienē un kāda valsts juridiska pārstāvja klātbūtnē . Var gadīties , ka kāds izmanto cita cilvēka datus un tad nebanku kreditēšanas labdarības biedrībai var rasties zaudējumi . Tas jādara , lai abam pusēm būtu drošāk . Pa telefonu var daudz ko nosaukt , kas vēlak var izrādīties nepatiess . Trūcīgs cilvēks tik viegli iegūstot 300 Eiro apjuks un varbūt apjukumā aizbēgs ar naudu . Nauda ir nauda un tāpēc darījumiem jābūt korekti noformētiem . P.S. Šīs pārdomas nobeidzot pavīdēja doma , bet ja nu viņi patiesi ir labdari ? Varbūt viņi gūst prieku palīdzot cilvēkiem grūtības pārvarēt ! Nu ja , uz ielas Eiro neviens neiedos , bet vini tā uzreiz pa telefonu , svešam un nezināmam cilvēkam iedod naudu . Tur vēl kāds sievišķis stāsta , ka re , pie pazīstamiem aizņemsies naudu un tik un tā konfekšu kastīte jāatnes . Tad viņa labāk zvanīšot nebanku devējiem . Cik ta maksā konfekšu kārbiņa ? 5 Eiro ? No draugiem aizņemoties 300 Eiro , pēc tam žēl tos 5 Eiro konfekšu kastei ? Varbūt draugi arī trūcīgi cilvēki ? Nu tādas ir tās šaubu domas . 🙂 Kā tur tautas teicienā teikts – Bezmaksas siers esot tikai peļu slazdā . Cerēsim , ka viss būs labi .

Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Nauda jāatstrādā

“Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs” par 2,1 miljoniem eiro plāno īstenot projektu “Āfrikas savanna”. Rīgas pašvaldības nākamā gada budžeta projektā “Āfrikas savannai” paredzēti 1,125 miljoni eiro, bet Saeima, apstiprinot nākamā gada budžetu, tā saukto deputātu kvotu ietvaros šim projektam piešķīra 400 000 eiro. Zooloģiskajā dārzā tiks izbūvētas mītnes, āra pastaigu laukumi. Būvprojekts paredz veidot jauktu ekspozīciju, kurā apmeklētājiem vienlaikus tiktu rādītas žirafes, zebras, antilopes, surikāti un degunragputni, kā arī iekļauta huzārpērtiķu sala. Āfrikas savannas ekspozīcija iecerēta aptuveni 3000 kvadrātmetru platībā.

Egils Līcītis: Tumsa zūd, ja "Delna" slēdz gaismu (2)Ja "Delna" būtu ar garāku pastāvēšanas vēsturi, to noteikti uzaicinātu pie Daugavas rakšanas un upes gultnes maģistrālās līnijas vilkšanas.
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (7)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Vai jums nācies saskarties ar nelojāliem pedagogiem?
Draugiem Facebook Twitter Google+