Citplanētieši patiesībā nemaz nav zaļi! Zinātniekiem jaunas versijas, kādi tie izskatās 28
Zaļā krāsa ir plaši izplatīta uz Zemes, bet uz citām planētām ar atšķirīgiem dzīves apstākļiem lietas var būt citādas. Citplanētieši, ja tādi vispār pastāv, varētu būt purpursarkanā krāsā, nevis zaļā krāsā, kā parasti tiek uzskatīts. Pie šāda secinājuma savā jaunajā pētījumā nonākuši Kornela universitātes (ASV) zinātnieki.
Viņi atzīmē, ka cilvēku ieradums saistīt dzīvību ar zaļo krāsu ir saistīts ar mūsu planētas īpašajiem apstākļiem. Zeme saņem daudz Saules gaismas, kas baro augus: notiek fotosintēze, pateicoties zaļajam pigmentam hlorofilam, kas piešķir augiem krāsu.
Zinātnieki atzīmē, ka dzīves apstākļi uz citām planētām var būt pilnīgi atšķirīgi. Piemēram, gaismas trūkuma apstākļos var notikt fotosintēze neredzamā infrasarkanā starojuma patēriņa dēļ.
Šajā gadījumā augiem un baktērijām būs nevis zaļi, bet violeti pigmenti. Tas ir, tā būs “violeta pasaule”.
“Violetās baktērijas var attīstīties dažādos apstākļos, padarot tās par vienu no galvenajiem pretendentiem uz dzīvību, kas varētu dominēt dažādās pasaulēs,” sacīja pētījuma līdzautore Fonseka Koelju.
Tiek atzīmēts, ka šī informācija zinātniekiem pirmām kārtām ir svarīga, lai efektīvāk meklētu ārpuszemes dzīvību un nepalaistu garām citu dzīvo pasauli tikai tāpēc, ka tā nemaz nav tāda kā mūsējā.
Līdz šim astronomi ir apstiprinājuši vairāk nekā 5500 eksoplanētu, tostarp vairāk nekā 30 potenciāli Zemei līdzīgas planētas. Šobrīd notiek darbs pie pietiekami jaudīgu teleskopu izveides, kas varētu pētīt šo planētu ķīmisko sastāvu.
Tiek atzīmēts, ka līdzīgus purpursarkanos augus un baktērijas var atrast daudzās vietās uz Zemes, kur Saules gaismas nav vai tās ļoti trūkst.
“Violetā fotosintēze” ir mazāk efektīva nekā zaļā fotosintēze, un tāpēc uz Zemes dominē zaļie augi, un tikai vismazāk piemērotās planētas daļas paliek violetas.
