Hāgā sākas Mladiča tiesas prāva 0
Bijušais Bosnijas serbu armijas komandieris Ratko Mladičs, kurš šodien stājās Hāgas kara tribunāla priekšā, ir atbildīgs par etnisko tīrīšanu Bosnijā, paziņojis ANO prokurors Dermots Grūms.
Mladiča “noziedzīgais mērķis bija etniskā tīrīšana Bosnijā”, uzsvēra prokurors. “Apsūdzības puse iepazīstinās ar pierādījumiem, kas pārliecinoši apliecinās Mladiča kunga saistību ar šiem noziegumiem,” viņš piebilda. Prokurors tiesā demonstrēja kartes, kurās redzama iedzīvotāju etniskā piederība Bosnijā pirms kara un pēc tā. Pēc kara iepriekš dažādu etnisko grupu vai galvenokārt musulmaņu apdzīvotās pašvaldībās pārsvarā dzīvoja vairs tikai serbi. Kā skaidroja Grūms, Mladiča pirmais mērķis bija “atdalīt serbus no pārējām nacionālajām kopienām” – bosniešiem un horvātiem. Savukārt attiecībā uz Sarajevu prokurors atzina, ka šī pilsēta bija “daudzveidības paraugs, tā bija kosmopolītiska pilsēta.” “Bosnijas serbu līderi centās to iznīcināt, sadalīt pilsētu uz pusēm, lai serbi dzīvotu vienā daļā, bet pārējie – otrā,” skaidroja Grūms.
Šodien Hāgā sākās kara noziegumos apsūdzētā Mladiča tiesas prāva. Advokāti gan šonedēļ lūdza uz pusgadu atlikt prāvas sākumu, jo viņiem neesot bijis pietiekami daudz laika, lai iepazītos ar atsevišķiem dokumentiem, turklāt viņiem ir vajadzīgs vairāk laika, lai sagatavotos klienta aizstāvībai. Tomēr tiesa aizstāvības puses lūgumu noraidīja, paziņojot, ka prāva sāksies trešdien, kā iepriekš plānots. Tiesas prāva turpināsies arī ceturtdien, bet lietas izskatīšana pēcāk atsāksies 29. maijā.
ANO Starptautiskais kriminālnoziegumu tribunāls bijušajai Dienvidslāvijai apsūdz Mladiču par genocīdu, cilvēku vajāšanu un iznīcināšanu, slepkavībām, deportācijām, necilvēcīgu rīcību un nežēlīgu izturēšanos, kas pastrādāta nolūkā “likvidēt vai uz visiem laikiem” aizvākt musulmaņus no plašām Bosnijas teritorijām, lai īstenotu sapni par Lielserbiju. Mladičs cita starpā apsūdzēts par Srebrenicas asinspirts rīkošanu. 1995. gadā serbu spēki pārņēma musulmaņu Srebrenicas anklāvu, kuru apsargāja viegli bruņotas nīderlandiešu vienības, kas neizrādīja nekādu pretestību. Vēlāk Srebrenicā tika noslepkavoti aptuveni 8000 musulmaņu vīriešu un zēnu. Šis slaktiņš tiek uzskatīts par smagāko kara noziegumu, kas Eiropā pastrādāts kopš Otrā pasaules kara.
Ja Mladičs tiks atzīts par vainīgu izvirzītajās apsūdzībās, viņam draud mūža ieslodzījums. Mladičs jau pērnajā jūnijā noliedza vainu uzrādītajās apsūdzībās. Mladičs tika arestēts pagājušā gada 26. maijā Serbijā pēc 16 gadus ilgas bēguļošanas. Sākoties Mladiča tiesas prāvai, pie tiesas ēkas šodien pulcējas Srebrenicas slaktiņā bojāgājušo piederīgie – aptuveni 25 sievietes un bērni, kas pārstāv organizāciju “Srebrenicas mātes”. “Viņš ir lielākais miesnieks Balkānos un pasaulē,” ziņu aģentūrai atzina 65 gadus vecā Munira Subasiča, kura Srebrenicā 1995. gadā zaudēja 22 tuviniekus. “Es viņam ieskatīšos acīs un pajautāšu, vai viņš to nožēlo.” “Nav nekā tāda, kas spētu atvieglot mātes ciešanas, taču vismaz būs panākts zināms taisnīgums,” piebilda Subasiča. Pie tribunāla sanākušie protestētāji rokās turēja plakātus ar tādiem uzrakstiem kā “mēs vēlamies taisnīgumu Srebrenicas upuriem”.
