foto: Ilmārs Stūriška

Hokejs Ķīnas laukos. Ērika Ševčenko sezona 0

Līdz ar Pekinas olimpisko spēļu tuvošanos Ķīna aktīvi mēģina sevi pieteikt hokeja pasaulē, izveidojot vairākas komandas un aicinot talkā arī darba spēku no Latvijas.

Reklāma
Reklāma
Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 5
Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 27
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 178
Lasīt citas ziņas

Aizvadītajā sezonā Krievijas čempionātos spēlēja četri Ķīnas klubi – KHL otro sezonu cīnījās Pekinas “Kuņluņ Red Star”, paliekot ārpus izslēgšanas spēlēm. Līmeni zemāk – Augstākajā hokeja līgā bija divas vienības – Dzjiliņas “Tsen Tou” un Heilundzjanas “KRS”, bet jaunatnes līgā – “KRS Junior”. Pekinā spēlēja Artūrs Kulda, Dzjiliņā– Ēriks Ševčenko un Nikolajs Jeļisejevs, īsu brīdi arī Krists Apsītis, bet junioros Ēriks Zohovs un nedaudz arī Viktors Jasunovs. Par “Kuņluņ Red Star” prezidentu sezonas gaitā kļuva latvietis Raitis Pilsētnieks, kurš kluba sistēmā uzaicinājis strādāt Renāru Freibergu.

“Mūsu komanda nebija saistīta ar “Kuņluņ Red Star” organizāciju, sākumā galvenais uzdevums bija viņus uzvarēt, par play off neviens nerunāja. Mēs viņus divreiz pārspējām, vēl vācām punktus un ambīcijas auga, vadība pateica, ka tomēr grib tikt izslēgšanas turnīrā. To arī izdarījām,” stāsta Ševčenko. “Būtu vairāk spēlētāju, tiktu augstāk. Mums bija tikai 15 hokejisti. Ar organizāciju bija drusku bēdīgi, viņi vēl tikai mācījās, kas un kā jādara.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Atšķirībā no Heilundzjanas vienības, kuras sastāvs bija multinacionāls, Dzjiliņas komandas krāsas atskaitot latviešus un dažus ķīniešus pārstāvēja tikai Krievijas hokejisti. “Kolektīvs bija labs, līdzīga mentalitāte. Spēlējām trijās maiņās, ceturtās nemaz nebija – pieci ķīnieši, bet viņus nelaida laukumā. Ja kāds dabūja traumu, vispār divarpus maiņās spēlējām, gaidījām pretinieku kļūdas,” atklāj 33 spēlēs desmit rezultativitātes punktus (1+9) guvušais aizsargs. “Mēģinājām mājās pēc iespējas vairāk punktus vākt, jo visi pretinieki pie mums lidoja 20 stundas, tāpat mēs uz izbraukumiem – sākumā divas stundas ar autobusu, tad ar lidmašīnu uz Pekinu, tālāk Maskavu un tad uz spēles vietu. Ceļošana nebija viegla, bet tāda ir hokeja dzīve, jāpierod. Treniņi bija labi izplānoti, treneri ņēma vērā arī lielo lidošanas faktoru.”

“Dzjiliņā ir četri miljoni iedzīvotāju, pēc Ķīnas standartiem – lauki. Sadzīves apstākļi labi – visi spēlētāji mita pieczvaigžņu viesnīcā, ēšana trīs reizes dienā, autobuss veda uz un no treniņiem. Pats ar taksi pa diviem eiro varēji visu pilsētu apbraukt. Brīvajā laikā bieži braucām uz astoņus stāvus augsto tirdzniecības centru. Pastaigājām pa veikaliem, paskatījāmies, kā vietējie dzīvo,” teic Ševčenko. “Līdz Pekinai ar ātrvilcienu jābrauc četras stundas. Brīvā laika gan nebija daudz, jo divas nedēļas dzīvojām Ķīnā, divas – Krievijā, kur pavadījām visu decembri, lai nevajadzētu lidot. Tad uz trim nedēļām arī ģimene bija atbraukusi – sieva un meita, kurai maijā būs gadiņš.”

Ēriks norādīja, ka ar finansiālo pusi palicis apmierināts – alga bijusi aptuveni tāda pati kā Rīgas “Dinamo” un arī korekti izmaksāta. Ne visur Krievijas augstākajā līgā tā notiekot. “Uz nākamo sezonu viņi centīsies savākt lielāku budžetu, arī mani grib redzēt komandā. Skatīšos, vai būs vēl kādi piedāvājumi,” sacīja 26 gadus vecais Ševčenko, kurš šobrīd trenējas ar izlasi, cerot aizbraukt uz pirmo pasaules čempionātu. “Centīšos aizķerties sastāvā, ja labi spēlēšu, tad būs iespējas.” Pirmās pārbaudes spēles valstsvienībai rīt un parīt izbraukumā pret Norvēģiju.

Pekinā olimpiskās spēles notiks 2022. gadā un Ķīnai būs jāpiedalās arī hokeja turnīrā, tādējādi tiek meklēti veidi, kā attīstīt šo viņiem eksotisko sporta veidu.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.