Mobilā versija
Brīdinājums -0.4°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
3. maijs, 2013
Drukāt

Horvātu zemniekus Eiropas Savienība nebaida


Foto - Ina StrazdiņaFoto - Ina Strazdiņa

Ar šā gada 1. jūliju par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti kļūs Horvātija, kļūstot par 28. bloka dalībnieci. Lai gan pieteikumu dalībai ES valsts iesniedza jau 2003. gadā, tās iedzīvotāji par ieguvumiem vai zaudējumiem, pievienojoties ES, joprojām nezina pārāk daudz.


Gleznainais ciemats ar nosaukumu Brodski Stupnika dienvidaustrumu Horvātijā ir vieta, uz kurieni acis, sirdi un arī garšas kārpiņas pamielot brauc gan paši tautieši, gan tūristi no visas pasaules.

Pašvaldība, kurā mīt aptuveni 3000 iedzīvotāju, ir pazīstama kā valsts vīna darītavu un mazo viesnīcu centrs. Skaistā apkārtne ar vīnogulāju laukiem pakalnu nogāzēs radījusi iespēju vietējiem veidot visai sekmīgu biznesu un arī bez pārlieku lielām bažām sagaidīt valsts iestāšanos Eiropas Savienībā (ES).

“Darīt vīnu – tas ir kā veidot mākslas darbu, mēs iztēlojamies, kāds tas būs, un tas piedzimst tieši tāds,” teic viesnīcas, restorāna un vīna darītavas īpašniece Višņa Zdjelareviča, izrādot savu vīna pagrabu, kur lielās koka mucās guļ pērnais vākums.

Viņas pagrabos ir vieta 250 000 litru vīna, ko rada no 50 hektāros iekoptajiem vīna dārziem. Te top gan baltvīns, gan sarkanvīns, un iepriekšējie gadi Višņas produktiem nesuši arī vairākas balvas.

Vīnu Zdjelareviči eksportē uz Poliju, Bosniju un Hercegovinu, Krieviju un Lielbritāniju. Par to, ka, atverot lielos ES kopējā tirgus vārtus, Višņas vīniem varētu rasties būtiska konkurence, viņa pagaidām neuztraucas. Horvātiem patīkot vietējie ražojumi, un arī tūristi, kas ierodas no tālienes, protams, ir šeit, lai nobaudītu nevis ievesto, bet tepat, no Brodski Stupnikas pakalniem ievāktās ražas spiesto vīnu. “Vīns ir vietējais produkts, un, to dzerot, jūs sajūtat visu – augsni, sauli un visu tikai šim reģionam īpašo,” secina Višņa, “arī es pati, dodoties citur, vēlos baudīt tikai vietējo ražojumu. Līdz ar to es nedomāju, ka pēc iestāšanās ES mēs piedzīvosim lielas atšķirības.”

Gundinci ciematā Ivans Kadičs tuvākajā laikā laidīs tirgū mājās žāvētas desas, šķiņķi un speķi. “Pagaidām tas pašu lietošanai, tad vietējam tirgum, par ārzemēm vēl nedomājam,” stāsta smaidīgais saimnieks, stāvot pie vienkāršajā, bet modernajā žāvētavā kārtīgās rindās sakarinātajiem kūpinājumiem. Kadičiem ir vēl 100 hektāru zemes un lopi.

Ivans vaļsirdīgi atzīstas, ka par Eiropas Savienības lietām daudz nezina un līdz ar to nevar īsti prognozēt, ko viņam kā zemniekam gaidīt. “Dzīvosim, redzēsim,” viņš saka namā, kas pieredzējis vismaz četras Kadiču paaudzes.

Horvātijā ir ļoti liels skaits mazu saimniecību, kurās vai nu nav vairāk par trim, vai ir no trim līdz 20 hektāriem lielas zemes platības. Kā saka paši horvāti, pie zemes tur skaistā daba un senčos mantotais darba tikums. Horvātijas laukos dzirdu sakām, ka daudzi zemnieki pēc neatkarības saimniekošanu sākuši bez lielām priekšzināšanām un pieredzes trūkst joprojām. Horvātiem nepatīkot veidot kooperatīvus un apvienības, pulcēties pieredzes apmaiņā, tas atgādinot par aizgājušajiem režīma laikiem. Savukārt daudzi lielo fermu īpašnieki smagi cīnās ar lieliem kredītiem un maksājumiem bankām.

Līdz šim Horvātijas valsts zemniekiem maksājusi hektāru subsīdijas – aptuveni 300 eiro (210 latu) par hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Taču pēc iestāšanās Eiropas Savienībā situācija mainīsies. Horvātiem iedalīti vairāk nekā 300 miljonu eiro nākamajiem septiņiem gadiem, kas būs jāsadala zemniekiem hektārmaksājumiem. Lauksaimniecības ministrijas pārstāvis Tugomirs Majdaks stāsta – ja ar Eiropas naudu nepietiks, Horvātijai ļauts trūkstošo daļu pielikt no reģionu attīstībai domātās naudas, tā, lai zemnieki pēc iestāšanās Eiropas Savienībā nezaudētu.

 

Horvātija

Galvaspilsēta Zagreba

Vairāk nekā 4 miljoni iedzīvotāju

Pieteikumu dalībai ES Horvātija iesniedza 2003. gadā

2011. gadā Horvātija pabeidza iestāšanās sarunas ar ES un decembrī parakstīja pievienošanās līgumu

2012. gada 22. janvārī Horvātijā notika referendums par pievienošanos ES, ko atbalstīja 66 procenti vēlētāju.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+