Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
10. augusts, 2013
Drukāt

Iedzīvotājus aicina ziņot par atrastiem Ķīnas cimdiņkrabjiem

http://www.rimeis.org/species/eriocheir.htmlhttp://www.rimeis.org/species/eriocheir.html

Dabas speciālisti aicina ziņot par atrastiem Ķīnas cimdiņkrabjiem (Eriocheir sinensis), kas Latvijā ir invazīva suga jeb suga, kas atrodas ārpus sava dabiskā areāla un var būt agresīva pret vietējām sugām. Par atrastiem īpatņiem var ziņot Dabas aizsardzības pārvaldei vai Latvijas Hidroekoloģijas institūtam.

Dabas aizsardzības pārvaldes informācija liecina, ka Ķīnas cimdiņkrabja dabiskais izplatības areāls ir rajons starp Vladivostoku un Dienvidķīnu, arī Japānas piekrastē, Taivānā un Korejā, taču ar kuģu balastūdeņiem šis dzīvnieks ir nokļuvis daudzās Eiropas valstīs.

Pie Baltijas jūras pirmais Ķīnas cimdiņkrabja īpatnis tika noķerts Vācijā 1912.gadā Alleras upē. Mūsdienās Ķīnas cimdiņkrabja atradnes jau ir sastopamas gar visu Baltijas jūras piekrasti, tostarp arī Rīgas jūras līcī, un pie lielāko upju ietekām.

Pēc pirmās Latvijas ūdeņu apsekošanas 1932.-1937.gadā vairāki indivīdi atrasti, piemēram, ezeros ap Liepāju, Daugavā un Lielupē, kā arī Buļļupē un Engures ezerā. Vēl 90.gadu sākumā sugu indivīdu, par kuriem saņemta informācija, skaits Daugavas upē bija samērā mazs, taču patlaban arvien biežāk zvejas tīklos tiek atrasts cimdiņkrabis.

Šī suga ir ļoti izturīga, tā spēj pielāgoties dažādām ūdens temperatūras svārstībām, samazinātam skābekļa, sāļuma un pH daudzumam, ir iecietīga arī pret stipri piesārņotiem ūdeņiem. Dzīvnieki var pārvietoties pat vairākus simtus kilometru pa upes straumi.

Cimdiņkrabja priekšējās spīles klātas ar apmatojumu, bet galvkrūšu vairoga jeb karapaksa izmērs var sasniegt pat desmit centimetrus. Krabis ir visēdājs, iecienītas tā ēdienkartes sastāvdaļas ir dažāda veida augi, aļģes, bezmugurkaulnieki, nelielas zivis, kā arī divvāku gliemenes. Pats krabis kalpo par barību plēsīgajām zivīm, bridējputniem, upju ūdriem un jenotiem.

Galveno savu dzīves daļu krabji pavada upēs. No viena līdz četru gadu vecumam, kas pavadīts saldos vai iesāļos ūdeņos, krabju tēviņi un mātītes migrē lejup pa straumi un iesāļajos ieteku ūdeņos sasniedz dzimumgatavību. Dzimumgatavību Eiropas upēs krabis sasniedz trīs līdz piecos gados, dzimtenē Ķīnā tie ir viens līdz divi gadi. Vienā perēšanas reizē krabju mātītes var veidot 100 000-1 000 000 olu. Olu attīstība notiek ziemā, un to attīstībai nepieciešamais sāļums ir vairāk nekā 18%.

Ķīnas cimdiņkrabis mēdz saķerties tīklos, radot zvejniekiem neērtības, bojājot tīklus un lomu, taču tas var nodarīt arī nopietnāku kaitējumu tieši cilvēkam, jo šie krabji pārnēsā parazītus, kas var apdraudēt cilvēku veselību. Citās jūrās dzīvojošie šīs sugas pārstāvji pamatā pārtiek no gliemežiem, kas bieži vien ir inficēti ar cilvēku veselībai kaitīgu parazītu – plaušu trematodi. Ar šo parazītu jau ir inficējušies vairāk nekā 20 miljoni cilvēku pasaulē, ēdot slikti sagatavotus vai jēlus krabjus. Eiropā un Baltijas jūrā šis parazīts pagaidām vēl nav konstatēts.

Dabas aizsardzības pārvalde un Latvijas Hidroekoloģijas institūts aicina, ja ir izdevies noķert Ķīnas cimdiņkrabi, tad nelaist to atpakaļ dzīvu. Speciālisti aicina uzņemt dzīvnieka foto tuvplānā, atzīmēt precīzu atrašanās vietu, kur dzīvnieks tika noķerts, sasaldēt to vai iekonservēt ar alkoholu un paziņot par krabja atradumu Latvijas Hidroekoloģijas institūtam.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+