Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
30. aprīlis, 2015
Drukāt

Valsts iestāžu un citu institūciju speciālisti dalās zināšanās un pieredzē ar skolēniem

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča padomnieks Viktors Makarovs Rīgas 34. vidusskolā desmito klašu skolēniem stāsta par ES, tās uzbūvi, priekšrocībām un Latvijas prezidentūru. Vairāki skolēni pēc ministra uzstāšanās atzina, ka tā bijusi noderīga un izdevies uzzināt ko jaunu par ES.

Kopš marta beigām līdz 22. maijam Latvijas skolās norisinās akcija “Atpakaļ uz skolu”, kurā ap 100 valsts iestāžu, nevalstisko organizāciju un ES ekspertu dalās savās zināšanās ar skolēniem. Šonedēļ Rīgas 34. vidusskolā viesojās ārlietu ministra Edgara Rinkēviča padomnieks Viktors Makarovs.

Uz tikšanos ar ministra padomnieku bija sapulcēti desmito klašu skolēni, un Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāvis stāstīja par Latviju Eiropas Savienībā, kā arī Latvijas lomu kā prezidējošai valstij. V. Makarovs uzstājoties runāja latviešu valodā. Piebildīšu, ka jaunieši šajā skolā mācās bilingvāli un lielākoties ir no krievu ģimenēm. “Mums ir divi datumi, kurus maijā atzīmējam Eiropas kontekstā. 8. maijā mēs pieminam Otrā pasaules kara beigas un uzvaru pār fašismu, bet 9. maijs ir kaut kas daudz pozitīvāks – tajā mēs atzīmējam Eiropas dienu, kurā cildinām vienotas Eiropas ideju,” skaidroja V. Makarovs. Viņš atgādināja, ka ES radusies uz kara drupām un eiropieši toreiz sprieduši, kā vairs savā starpā neplēsties, bet dzīvot mierā un labklājībā. Makarovs akcentēja Robēra Šūmaņa nopelnus, kurš izveidoja Eiropas ogļu un tērauda kopienu, kas bija pamats ES. Runājot par Latvijas kā prezidējošās valsts lomu, ĀM pārstāvis atzina: “Esot prezidentūrā, esam spiesti uzvesties neitrāli, mazāk paust savu viedokli un panākt, ka politiskais process strādā.”

Jāteic, ka skolēni šajā sarunā vairāk bija klausītāji un mazāk aktīvi iesaistījās debatēs. Novēroju, ka aizmugurējās rindās sēdošos jauniešus vairāk interesēja saturs mobilajos tālruņos nekā ārlietu ministra padomnieka uzstāšanās. Kad V. Makarovs jauniešu auditorijai uzdeva jautājumu, vai Latvija ir ieguvēja no dalības ES, kāda skolniece atbildēja, ka vairāk esot zaudējumu. “To spriežu pēc tā, kas pašlaik notiek Latvijā, jo krīze pie mums joprojām it kā ir. Ja nebūtu ES, nebūtu krīzes. Krīze ir tādēļ, ka mēs budžeta naudu ieguldām ES,” pamatoja runātāja. Makarovs to centās atspēkot, skaidrojot, ka valsts savu nacionālo budžetu veido pati un izvēlas, kurās jomās investēt līdzekļus. Viņš arī uzsvēra, ka krīzē Latvija nonākusi pati, jo cilvēki ņēmuši kredītus un veidojies “burbulis” nekustamo īpašumu jomā, kurš plīsa. “ES neaicināja ņemt šos kredītus. Kad Latvijai bija problēmas ar budžetu, ES nāca palīgā ar finansiālu atbalstu,” sacīja ĀM pārstāvis, piebilstot, ka Latvija veic minimālas iemaksas ES budžetā, bet pretim saņem vairākas reizes lielāku atdevi. Turklāt dalība ES Latvijai nesusi arī investīciju pieaugumu.

Akcija “Atpakaļ uz skolu” norisinās visā Latvijā. To rīko Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā sadarbībā ar jaunatnes organizāciju “Klubs “Māja” – jaunatne vienotai Eiropai” un biedrību “Eiropas kustība Latvijā”.

Viedokļi

Zane Šime, Aizsardzības ministrijas Aizsardzības politikas departamenta aizsardzības politikas un stratēģijas nodaļas vecākā referente: “Kopā ar kolēģiem šomēnes viesojāmies Rīgas Kultūru vidusskolā un stāstījām par Latvijas tautas vienotību kritiskos brīžos – kā piemērus minējām Baltijas ceļu un barikāžu laiku. Diskutējām arī par to, kā aizsargāt valsti un pilsonisko sabiedrību. Skolēnus iepazīstinājām ar mūsu Nacionālo bruņoto spēku uzbūvi, aizsardzības spējām un mūsu karavīru iesaisti starptautiskās misijās. Mums bija arī diskusija ar skolēniem par to, kas ir labāks – profesionālais militārais dienests vai obligātā karaklausība. Priecēja, ka jauniešiem radinieki ir iesaistījušies jaunsardzē un zemessardzē.”

Irita Lukšo, Finanšu ministrijas Metodoloģijas un grāmatvedības politikas nodaļas vadītāja: “Akcijā piedalos jau trešo reizi. Šoreiz devos uz Rankas pamatskolu, kur satikos gan ar sākumskolas, gan pamatskolas skolēniem. Pastāstīju, piemēram, kā mēs braucām no Zviedrijas cauri visai Eiropai uz Portugāli, stāstījumā iekļaujot ziņas par dažādām valodām, kādās cilvēki runā ES. Pastāstīju arī par Finanšu ministriju, kā arī par to, kāpēc nepieciešams maksāt nodokļus un kur tie tālāk nonāk. Sākumskolas skolēni bija vairāk klausītāji, bet pamatskolas skolēni uzdeva arī jautājumus. Skaidroju par ES būtību, par to, ka ES pilsoņiem visās dalībvalstīs ir tās pašas pamattiesības, piemēram, uz veselības aprūpi, kā arī par izglītības iespējām ES. Dalība šajā projektā prasa piepūli, bet tā ļauj gūt arī vērtīgu atgriezenisku saiti. Ir gandarījums, ja ar saviem padomiem un informāciju varu palīdzēt un parādīt iespējas citiem.”

Pievienot komentāru

Rietumu sabiedrībās populisma sezona, notikušo Itālijā komentē eksperts (1)Pašlaik nevajadzētu pārspīlēt ar prognozēm par Itālijā notikušā referenduma sekām, jo Rietumu sabiedrības ir nonākušas “salīdzinoši lielā populisma sezonā”.
Pārsteigums! Taksometrā atrod "Kinder Surprise" olu ar narkotikāmRīgas Pašvaldības policijas (RPP) darbinieki taksometrā pie taksista un trim pasažieriem atradusi "Kinder Surprise" olu ar narkotikām.
Draugiem Facebook Twitter Google+