Ierobežo nesamērīgus līgumsodus; par kavētu atmaksu varēs iekasēt 10% 0
Saeimas deputāti šodien trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma grozījumus Civillikumā, kas nosaka līgumsodu ierobežojumus civiltiesiskos darījumos. Par laicīgu parāda neatdošanu papildus varēs iekasēt ne vairāk kā 10%.
Civillikumā precizēta līgumsoda jēdziena redakcija, nosakot trīs līgumsoda veidus. Likums nosaka, ka līgumsods par neizpildi ir konkrēti noteikta naudas summa vai cita mantiska vērtība, kuru nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā. Savukārt līgumsodu par nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) varēs noteikt pieaugošu, taču kopumā ne vairāk par 10% no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.
Šodien plenārsēdes debatēs atbalstot minētā līgumsoda ierobežošanu 10% apmērā, Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V) norādīja, ka līgumsods nevar augt bezgalīgi, jo tas nedrīkst kļūt par terorizēšanas instrumentu, kas ekonomiski iznīcinātu citus tirgus darbiniekus. Viņa arī minēja vairākus piemērus par pārmērīga līgumsoda aprēķināšanu.
Aizstāvot savu priekšlikumu, kas cita starpā paredzēja izslēgt 10% ierobežojumu, neatkarīgais deputāts Klāvs Olšteins akcentēja, ka runa ir privāto attiecību noregulēšanu. Viņš norādīja, ka šāda ierobežojuma noteikšana nozīmē, ka nākamais solis būs likumā uzrakstīt, ka uzņēmēju peļņa var būt tikai 5% vai 7%.
Deputāti rīkojas absurdi, īstenojot pieeju “Kam mums vajadzīgi uzņēmēji?”. Olšteins akcentēja, ka strādātspējīgu uzņēmēju dēļ ir iespējams dalīt pabalstus, kā arī finansēt pensijas. Viņš norādīja, ka parlamentārieši, šķiet, dzīvo atrauti no ārpasaules, jo sociālie partneri iebilst pret šiem grozījumiem un šī ir tā reize, kad nenotiek pat ieklausīšanās viņos. Politiķis norādīja, ka nepieciešams veikt aprēķinus, kā likuma grozījumi ietekmēs tautsaimniecību.
Olšteinam oponēja deputāte Inese Lībiņa-Egnere (RP), kura norādīja, ka vairāk vēlas runāt par pie frakcijām nepiederošā deputāta priekšlikuma saturu, nevis formu. Viņa norādīja, ka Olšteina ierosinājums paredz ne tikai atteikšanos no 10% ierobežojuma, bet arī no otra ierobežojuma, kas līgumsoda apmēru citos gadījumos nepieļauj lielāku par 100%. Viņa norādīja, ka negrib, lai deputāti, kuri nav iedziļinājušies jautājumā, notic nepamatotām, patosa pilnām runām.
Lībiņa-Egnere pieļāva iespēju labot speciālos likumus, lai attiecībā uz būvniecību, vai, iespējams, vēl citu nozari, noteiktu atšķirīgāku regulējumu.
Savukārt Čepāne vēlāk debatēs aicināja norobežoties no iespējamajām savu sponsoru un ģimenes locekļu interesēm. Viņa gan neprecizēja, kas ar to domāts.
Līgumsodu par nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) varēs prasīt tikai tādā apmērā, kādā tas pārsniedz piedzenamo procentu summu, kas radusies pēc neizpildes iestāšanās brīža. Savukārt līgumsodu par neizpildīšanu vispār varēs prasīt tikai tādā apmērā, kādā tas pārsniedz piedzenamo zaudējumu summu, ja vien nav tieši norunāts, ka līgumsods izslēdz tādu atlīdzību. Noteikts, ka līgumsodam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.
Tiesai noteikts pienākums samazināt pieprasīto līgumsodu līdz saprātīgam apmēram, ja tiesa to atzinusi par pārmērīgu.
Mainītas arī parādnieka atmaksātās naudas summas līdzšinējās sadalīšanas prioritātes. No šiem maksājumiem vispirms tiks segti nenomaksātie procenti, pēc tam dzēsta pamatsumma un tikai pēc tam līgumsods. “Esam vienojušies, ka šāda kārtība varētu stāties spēkā nākamā gada jūlijā, un tas būs labvēlīgi parādniekam, jo, pakāpeniski atmaksājot parādu, vairs nepieaugs procenti un pamatparāds,” uzsver Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V).
Savukārt, lai sabalansētu kreditora un parādnieka intereses un lai jauno regulējumu varētu attiecināt arī uz iepriekš noslēgtiem līgumiem, Tieslietu ministrija kopā ar Saeimas Juridisko biroju apņēmusies izstrādāt priekšlikumus grozījumiem likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”. Juridiskā komisija iepriekš konceptuāli vienojās par trīs gadu pārejas perioda noteikšanu, kurā puses brīvprātīgi, ja būs nepieciešams, varēs vienoties par izmaiņām jau noslēgtajās saistībās.
Patlaban Civillikuma regulējums par vienu un to pašu līguma pārkāpumu pieļauj gan nokavējuma procentus, gan līgumsodu, turklāt līgumsoda apmērs vairākkārt var pārsniegt pamatparāda summu, veidojot nesamērīgas parāda summas.
