Egils Līcītis: Igauņiem daudz, latviešiem par maz 1
Internetā publicēja apskatu, kāds ir biedru skaits politiskajās partijās Igaunijā, kāds – Latvijā. Atkal izrādījās, ka igauņiem ir daudz vairāk aktīvistu nekā latviešiem.
Vienā pašā Centra partijā ar 15 000 biedriem (vai Reformu partijā ar 12 000) ir lielāks avju ganāmpulks nekā Latvijas “varenākajos” politiskajos spēkos kopā – “Saskaņai” 3500, ZZS un “Vienotībai” knapi pāri 2000 galvām. Ap šo skaitli saceltajā disputā iesaistījās mazāki vietējie politiskie kazragi un centās izspiest no sevis nožēlas asaru – vai šajā apstāklī, partiju lielākā biomasā, neslēpjas igauņu panākumu zvaigzne? Atbilde ir kategorisks “nē”.
Igaunijā cilvēki elementāri vairāk apveltīti ar prasmi sadarboties, kamēr Latvijā – kur divi latvieši, tur trīs partijas, un tās mantas mums nudien netrūkst.
Kopš komunistu vienpartijas laikiem tiek kultivēta daudzveidība ar neskaitāmu pasugu varietātēm. Reģistrētas pāri 60 partijām, par laimi, liela daļa no tām bez dzīvības pazīmēm.
Beigta un pagalam pat Sieviešu sporta savienība. Daži tūkstoši entuziastu, kuri nebaidās tikt laikabiedru un novadnieku izsmieti vai kaunināti par sadarbību ar blēžiem, arī ir ierobežotā skaitā, un daudzi, meklējot īstās, piemērotās “vērtības”, ceļojuši no viena “spēciņa” uz otru un trešo.
Daudz kur, kur kādreiz slējās daiļš, latviskā kolorītā stipri būvēts partijas nams, pāri palikusi vien sačurnējusi ēciņa, plēves būda vai krāsmatās pārvērties grausts.
Uz daudziem bijušajiem līderiem atmiņu tēlojumā attiecināmas skumīgās dzejrindas:
“No tevis biedri bēgs, tu stāvēsi tik viens,
Un partija tu būsi pats par sevi,
Bet slavēs tādēļ tevi nākotne.”
Tad tvitera dialogā reaģēja un ar savu sakāmo pie stagariem ienāca “lielā zivs”, Jauno konservatīvo partijas priekšsēdētājs Jānis Bordāns. Balvenietis apelēja pie sirdsapziņām – “Aicinu katru pilsoni nekurnēt, bet izvēlēties sev tuvākās vērtības – sociālistiskās, liberālās vai konservatīvās – un pievienojoties sākt “pievilkties” līdz EE līmenim. P.S. Žurnālistu un “sabiedriskās domas” par partijām viedokli vienkārši ignorējiet. Dariet SAVU izvēli!”
Ko tautas masām atbildēt uz iesaukumu, it kā Jānis vilinātu slazdā kaķi, kurš atsaucas uz Minc, Minc, Minci, vai pilinātu bezpartijiskai publikai mērglāzītē gardumgardu zivju eļļu?
Nav šaubu, ka uzrunātājs ir pašlaik godīgākās partijas pārstāvis, kurš aicina augt pretī dievišķai gaismai, taču jādzēš arī šis cerības stariņš, jo diez vai uzaicinātie Pēteris, Jurītis un Anniņa tūliņ kritīs ap kaklu, kliegdami, a) gribu būt konservatīvais, b) ar sirdi un dvēseli piederu ultraliberāļiem, c) rot front! Interneta komentētāji tā arī atsaucas Jānim – “partijām nav mugurkaula”, “jo vairāk iepazīstu partiju vērtības, jo vairāk saprotu, ka tādas nav” un “partijas ir priekš 10 vadošajiem puišiem, pārējiem atvēlot statistu lomu”.
Jāpiezīmē, ka arī Bordāns tikai ceturtajā politiskajā projektā pēc kārtas, kuru beidzot dibinājis pašrocīgi, atradis savu laimi un īsto vietu.
Latviešos joprojām nav atjaunots zemu nolaistais uzticības līmenis politiskajiem spēkiem, un vēl vakarrīt Latvijas galvenā medmāsiņa Ilze Ortveina rezumēja, ka Saeimā nav cilvēku, kuri ar kompetenci spētu pieņemt valstiski atbildīgus lēmumus. Tas ir jūtams, ka vieniem partijniekiem vēsture, ģeogrāfija ir raķešzinātne, bet otriem – ķīniešu ābece. Daudzi biedri skaitīt māk labi ja līdz simtam un biezākas grāmatas par brošūrām nav sanācis rokā turēt.
Kurā partijā ciena smaržīgu konjaku un labu cigāru, nevis liek ierindas liberāļiem un konservatīvajiem jozt apkārt, mēli izkārušiem, izplatot skrejlapas? Pie kuriem ideoloģiskajiem kreisajiem, labējiem ir spožas karjeras iespējas jauniešiem un izredzes, ka tos kādreiz uzklausīs pie pirmā galda sēdošie vīri?
Diemžēl partiju čaļiem domāšanas aparāts nekad nav bijis īsti kārtībā un programmās ir biezputra.
Tā, piemēram, kurš vēlētājs priekšvēlēšanu programmatiskajos materiālos pamanīja kaut ar pušplēstu vārdu minētu vajadzību septiņkāršot finansējumu partijām?
Līdz ar to, darot SAVU izvēli, brauciet lēnām pār tiltu, draugi. Jūs varat iekrist lamatās! Kas grib tikt pielaulāts partijai – lai vēl gaida! Kas nekait dzīvot kā bezpartijiskam civilistam, nevis pastāvīgi tikt ierautam politiskā karadarbībā.
