Igaunijas prezidents: Latvijas labklājība ir svarīga Igaunijas ekonomikai 0

“Latvija mums ir ekonomiskā lielvalsts, jo 20 procenti mūsu investīciju dodas uz šejieni,” pēc tikšanās ar Latvijas prezidentu Andri Bērziņu atzina Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, kurš vakar Latvijā ieradās triju dienu valsts vizītē.

Reklāma
Reklāma

 

Veselam
Ēdieni, no kuriem labāk izvairīties pirms publiskiem pasākumiem… Tie pastiprināti veido gāzes vēderā
Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 85
Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 31
Lasīt citas ziņas

Attēlā: Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa un viņa kundzes Evelīnas sagaidīšana Rīgas Centrālajā stacijā notika ar militāras cieņas izrādīšanu – tajā piedalījās Nacionālo bruņoto spēku godasardzes rota.

 

Stacijā – 
maz sagaidītāju

Pusstundu pirms Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa ierašanās Stacijas laukumā ritēja ierastā ikdiena, bet uz perona palēnām pulcējās drošības dienesta darbinieki, kā arī gatavojās godasardzes rotas vīri. Viens no retajiem “cilvēkiem no tautas” sagaidītāju vidū bija pensionārs un rīdzinieks Vitauts Jēkabsons, kurš teicās atnācis paskatīties uz prezidentu. “Igaunija mums ir draudzīga valsts. T. H. Ilvesu uzskatu pārāku par mūsu prezidentu. Īpaši šodien ieplānoju atnākt šeit,” teica sirmais vīrs. Starp sagaidītājiem bija arī trīs skolēni – Roberts Čalijs, Aleksandrs Dubovskis un Roberts Semjonovs, kuriem rokās bija atspirdzinošo dzērienu iepakojumi. Pie stacijas ieraudzījuši rosību un, ziņkāres vadīti, atnākuši sagaidīt Igaunijas prezidentu. “Ieraudzīju godasardzes rotu un sapratu, ka šeit kaut kas notiks. Esmu šeit, jo tas šķiet interesanti – kā nekā Igaunijas prezidents atbraucis pie mums,” sacīja Roberts Čalijs. Nejaušības pēc uz perona bija ieradies arī Arnis, kurš iebraucis ar vilcienu Rīgā no Jelgavas un pamanījis drošībnieku ņūkli uz blakus perona, tādēļ atnācis palūkoties, kas notiek. “Informācijas par to, ka pie mums brauc Igaunijas prezidents, bija maz, varēja tās būt arī vairāk. Es priecājos par Igaunijas panākumiem, man nav ierastās latviešu skaudības,” teica Arnis.

 

Latviski saka – “Sveiks”

CITI ŠOBRĪD LASA

Amizantu skatu varēja novērot vēl pusstundu pirms vilciena ierašanās, šur tur stacijas darbinieki piekrāsoja rūsu uz metāla stieņiem pie sliedēm. Dažiem no drošībniekiem līdzi bija suņi. Ap plkst. 13.25 stacijā piestāja Rīgas vagonu rūpnīcā ražots Igaunijas dzelzceļa vilciens.

 

Mašīnists apstājās mazliet par tālu un viņam bija jāpabrauc mazliet tuvāk, lai vilciena durvis, pa kurām izkāps prezidents, būtu pretim sarkanajam paklājam. Izkāpjot no vilciena, Igaunijas prezidents, ar kuru kopā bija viņa kundze Evelīna, stacijā sanākušajiem teica: “Sveiks!”

 

Prezidents sasveicinājās ar “Latvijas dzelzceļa” valdes priekšsēdētāju Uģi Magoni, kā arī Igaunijas vēstnieku Latvijā Mati Vārmanu. Tālāk prezidents un viņu pavadošā delegācija devās uz Stacijas laukumu, kur iesēdās automašīnā un mēroja ceļu uz oficiālo ceremoniju pie Rīgas pils, kur viņu sagaidīja Valsts prezidents Andris Bērziņš un viņa kundze Dace Seisuma. Uz Latvijas un Igaunijas robežas vilcienā bija pievienojies satiksmes ministrs Aivis Ronis, kurš brauciena laikā ar Igaunijas prezidentu apsprieda ātrgaitas vilcienu līnijas “Rail Baltica” projektu. Šī ir pirmā reize pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, kad kāds no valstu vadītājiem oficiālā vizītē ierodas ar vilcienu.

 

Rūp latviešu labklājība

Pie pils Igaunijas prezidents sasveicinājās ar Latvijas Valsts prezidentu Andri Bērziņu un citām amatpersonām. Vēlāk T. H. Ilvess parakstījās viesu grāmatā, kā arī pārsprieda abu valstu aktuālos jautājumus ar Latvijas prezidentu. Pēc tikšanās prezidents A. Bērziņš atzina, ka abu valstu attiecības ir izcilas un aicināja no formālām attiecībām pāriet uz dziļākām. A. Bērziņš atzīmēja, ka ticis apspriests Visaginas AES projekts, kā arī runāts par eiro jautājumiem un Eiropas daudzgadu budžetu, par kuru abu valstu vadītājiem ir vienota un skaidra pozīcija. Prezidents arī aicināja nodrošināt, lai Valgas arodskolā būtu arī latviešu plūsmas apmācība. Tikmēr T. H. Ilvess sarunā žurnālistiem atzina, ka abas valstis savā starpā ir bijušais saistītas 800 gadu kā Livonijas administratīvās vienības sastāvdaļas, kaut arī paši latvieši un igauņi to neesot varējuši pārvaldīt.

Reklāma
Reklāma

 

“Mans kolēģis, Rīgikogu ārlietu komisijas vadītājs Marko Mikhelsons aicina skatīties uz Āziju. Taču es saku, ka Latvija Igaunijai ir ekonomiskā lielvalsts, jo 20 procenti no mūsu investīcijām dodas uz šejieni. Tādēļ Latvijas labklājība ir svarīga Igaunijas ekonomikai,” sacīja Tomass Hendriks Ilvess.

 

Viņš arī uzsvēra, ka Latvijai nepieciešams būt eirozonā, jo tur ir drošāk. Viņš uzsvēra arī kopīgu infrastruktūras objektu nozīmi, piemēram, “Rail Baltica”. “Ja vēlamies, lai Baltijas valstu sadarbība būtu vairāk nekā lozungs, mums nepieciešams veikt ieguldījumus kopējā infrastruktūrā, tas būs apliecinājums, ka spējam sadarbību padarīt dziļāku,” teica Ilvess.

 

Interesē līvu kultūra

Vakar T. H. Ilvess nolika ziedus pie pirmā Latvijas prezidenta Jāņa Čakstes pieminekļa, bet vakarā notika Valsts prezidenta Andra Bērziņa un viņa kundzes Daces Seisumas rīkotās vakariņas par godu T. H. Ilvesa un viņa kundzes E. Ilvesas vizītei Latvijā. Šodien prezidentam iecerētas dažādas tikšanās ar Latvijas amatpersonām, kā arī dalība Latvijas – Igaunijas biznesa foruma atklāšanā. Ceturtdien T. H. Ilvess dosies uz Kolku. “Savās oficiālajās vizītēs apmeklēju arī vietas ārpus galvaspilsētas. Latvijā neesmu bijis Kurzemē. Igaunijai lībiešu kultūra ir ļoti interesanta, jo mūsu valodas ir ļoti līdzīgas,” teica T. H. Ilvess, kurš izmeta arī joku par līvu separātismu. “Kad bijušais Lietuvas prezidents Antans Smetona pirms kara no Latvijas un Igaunijas lūdza divus tankus parādei, lai atzīmētu Lietuvas 20 gadu neatkarības jubileju, latvieši savus tankus nedeva, jo tie bija Kolkā un sargāja līvu tautas namu. Laikam, lai izvairītos no līvu separātisma,” pajokoja Igaunijas prezidents.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.