Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
1. marts, 2013
Drukāt

Ikauniece desmitniekā, Jeļizarovai Latvijas rekords

foto: LETAfoto: LETA

Latvijas sportiste Laura Ikauniece (attēlā) piektdien izcīnīja desmito vietu Zviedrijas pilsētā Gēteborgā notiekošā Eiropas vieglatlētikas čempionāta telpās pieccīņas sacensībās. Garo distanču skrējēja Poļina Jeļizarova 1500 metru skrējiena pusfinālā sasniedza Latvijas rekordu, taču ar to nepietika, lai iekļūtu finālā.

Piecu daudzcīņas disciplīnu summā Laura Ikauniece ieguva 4224 punktus, kas deva desmito pozīciju starp 13 sacensības pabeigušajām dalībniecēm. Uzvaru ar 4666 punktiem izcīnīja Antuanete Ima Džimou no Francijas.

Latvijas sportiste 60 metru barjerskrējienā distanci veica 8,67 sekundēs, kas viņai deva 980 punktus. Tas Ikauniecei atvēlēja 13.vietu 15 sportistu konkurencē. Savukārt augstlēkšanas sacensībās latviete ar pārvarētiem 1,75 metriem uzrādīja devīto rezultātu un tika pie 916 punktiem. Viņa sacensības sāka no augstuma 1,75 metri, kuru pārvarēja ar pirmo mēģinājumu, bet 1,78 metrus augsto latiņu nepārvarēja nevienā no trim lēcieniem.

Neveiksmīgāk Ikauniecei klājās lodes grūšanas sacensībās, kur viņa labākā mēģinājumā uzrādīja rezultātu 11,91 metrs. Tas deva pēdējo, 15.vietu, šajā disciplīnā un 655 kopvērtējuma punktus.

Tāllēkšanas sacensībās Ikauniece uzrādīja 12.labāko rezultātu – pieci metri un 92 centimetri -, iegūstot 825 punktus. Noslēdzošajā disciplīnā – 800 metru skrējienā – Latvijas pārstāve sasniedza piekto labāko rezultātu starp abu skrējienu dalībniecēm. Par to Ikauniece saņēma 848 punktus, savu kopvērtējuma rezultātu uzlabojot par divām pozīcijām.

 

Krīt deviņus gadus vecs rekords

Garo distanču skrējēja Poļina Jeļizarova 1500 metru skrējiena pusfinālā sasniedza Latvijas rekordu, taču ar to nepietika, lai iekļūtu finālā. Jeļizarova sasniedza piekto ātrāko laiku savā skrējienā – četras minūtes un 15,10 sekundes, vairāk kā par pusotru sekundi labojot iepriekš Innas Poluškinas 2004.gadā sasniegto rekordu. Finālskrējienā iekļuva katra no trīs pusfināla skrējienu divām labākā rezultāta īpašniecēm, kā arī nākamās trīs ātrākās sportistes visu dalībnieču konkurencē.

Augstvērtīgāko rezultātu starp visām skrējējām uzrādīja otrā pusfināla skrējiena uzvarētāja Abeba Aregavi no Zviedrijas, kas finišēja pēc četrām minūtēm un 11,38 sekundēm.

Tikmēr 800 metru distances priekšskrējienā vīriešiem piektdien Renārs Stepiņš izcīnīja 24.vietu 28 sportistu konkurencē, nekvalificējoties pusfinālam. Savukārt trīssoļlēkšanā 17.vietu 19 dalībnieču konkurencē izcīnīja Santa Matule, nesasniedzot finālu. Savā labākajā mēģinājumā Matule veica 13 metrus un 33 centimetrus augstu lēcienu.

Arī augstlēkšanā Latvijas pārstāvis Jānis Vanags neiekļuva finālā. Savā labākajā mēģinājumā viņš pārvarēja divu metru un 18 centimetru augstumā novietotu latiņi, kas viņam deva 20.pozīciju.

Lauma Grīva ierindojās 13.vietā tāllēkšanas sacensībās. Kvalifikācijas sacensībās Grīva pirmajā mēģinājumā uzrādīja rezultātu 6,26 metri, otrajā mēģinājumā aizlēca 6,18 metru tālumā, bet pēdējā, trešajā, lēcienā uzrādīja rezultātu 6,34 metri. Sasniegtais rezultāts latvietei ļāva ieņemt 13.vietu 19 sportistu konkurencē, bet kvalifikācijas normatīvs finālsacensībam bija 6,65 metri, ko gan neviena sportiste neizpildīja. Lai iekļūtu astoņu finālsacensību dalībnieču vidū, Grīvai bija jālec par 18 centimetriem tālāk. Kvalifikācijas sacensībās labāko rezultātu uzrādīja Krievijas sportiste Darja Klišina – 6,62 metri. Iepriekšējā čempionātā Parīzē 2011.gadā Grīva ieņēma 11.vietu.

Latvijas astoņu vieglatlētu delegācija ir atkārtota plašākā Eiropas čempionātu vēsturē kopš 1992.gada. Iepriekš arī 1992., 1996., 1998. un 2007.gadā Latviju pārstāvējuši pa astoņiem vieglatlētiem. Latvija čempionātā sākotnēji bija plānojusi piedalīties ar desmit sportistiem, tomēr savu dalību atsauca barjerskrējējs Staņislavs Olijars, kurš pielicis punktu profesionālajām gaitām, un Jānis Baltušs, kuram bija plānots starts 400 metru distancē.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+