Uncategorized

Sāp sirds par latviskumu. Saruna ar Ingunu Sudrabu69

Foto – Karīna Miezāja

Kā veicas bijušajai valsts kontrolierei Ingunai Sudrabai, kura novembra beigās ieintriģēja sabiedrību, paziņojot par gatavību vienot cilvēkus tautas kustībā? Kādas idejas šī kustība piedāvās? Par to ar Ingunu Sudrabu sarunājās žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Dace Kokareviča.

V. Krustiņš: – Viena no socioloģiskām firmām ir pētījusi, ka par jums jau tagad gatavi balsot seši procenti vēlētāju. Cilvēki jums ir ļoti uzticējušies, jo jūsu kā valsts kontrolieres secinājumi ļoti daudziem cilvēkiem ir bijuši pieņemami, simpātiski, un līdz ar to sabiedrība šķiet zinām, ko gaidīt. Kas ceļā uz politiku jau izdarīts?


– Novembrī publiski pateicu, ka esmu gatava politikā ieiet ar savu iniciatīvu un redzējumu. Pēc tam daudzi cilvēki, biedrības, arī šobrīd Saeimā nepārstāvētās partijas, nāca pie manis, vēloties kopā darboties un kaut ko valstī mainīt. Ir daudz iniciatīvas bagātu un pieredzējušu un arī sabiedrībā pazīstamu cilvēku, kuri vēlas darīt labu savai valstij. Nosaucām par tautas kustību, uzsverot, ka iniciatīva nāk no pašas tautas.

– Tas nozīmētu, ka partijas nosaukums varētu būt “Tautas kustība”?


– Pašreiz netop partija. Vispirms ir jānotiek cilvēku un personu grupu vienošanās procesam. Novembrī man vēl nebija ne sponsoru, ne kādas juridiski nodibinātas biedrības. Tagad kopā ar nelielu grupu rakstām pamatnostādnes, ieliekot savu izpratni par pamatvērtībām un to, kādu gribam Latviju redzēt.

Janvāra beigās vai februāra sākumā uzrunāsim cilvēkus plašāk, veidosim internetā mājas lapu, dodot iespēju interesentiem izteikt viedokļus, kontaktēties.

– Vai ir skaidrs, ko kontaktu meklētāji vēlas no jums: vai cilvēku, kas vadīs, koncentrēs spēkus, lūgs, aicinās piedalīties?


– Cilvēki manī saskata personu, ar kuru kopā būtu gatavi iet politikā vai vismaz atbalstīt ar padomu, idejām, zināšanām. Jo nav iespējams izveidot stipru un drošu komandu, ja viens otram neuzticas. Lai uzticētos, ir būtiskas kopīgas vērtības un pārliecība, ka viens otru nenodos. Tie, kas mani uzrunā, šīs vērtības saskata. Tā savulaik veidoju komandu Valsts kontrolē – darbinieki zināja, ka viņus aizsargāšu kā mūris, un es zināju, ka man ir droša aizmugure, ar viņiem kopā ietu kaut izlūkos.

– Kad dibināja Zatlera kunga partiju, kongresā bija liels cilvēku pieplūdums, tauta gaidīja, uzticējās, kaut nebija pat vēl nekādas “bagāžas”, tikai reformu solījumi. Vai šī pieredze neliek domāt, ka jābūt organizētībai, lai tauta neviltos?


– Piekrītu. Cilvēki būs patiešām vienoti, ja sāks ar kopējām idejām un izpratni, kā tās realizēt. Tā nav ilgtermiņa vienošanās, ja saiet kopā tāpēc, ka daži vēlas būt amatos, vēlas gūt individuālu labumu.

Mūsu grupa tagad formulē pamatnostādnes, redzējumu par mērķiem un metodēm un to, ar kādām darbībām var mainīt valsts politiku. Bez izpratnes par darbību saturu neviena kustība vai partija nebūs uz mērķi virzīta un nestrādās ilgtermiņā.

– Vai varam nojaust jūsu ideālu virzienu? Un problēmas, kas būs jārisina?


– Sāp sirds, ka šajā globalizācijas, konkurences laikā varam pazaudēt savu valsti, suverenitāti, latviskumu. Man ir svarīgi, lai Latvijas valsts pastāvētu ilgi un lai mēs paši būtu saimnieki savā zemē. Latvija ir vienīgā vieta, kur latviskums var izdzīvot un tam jāsaglabājas mūžīgi mūžos. Laikmeta virzība Eiropā un pasaulē, dzenoties pēc peļņas, ir likvidēt visu unikālo, kas piesaistīts noteiktai teritorijai. Taču tikai ar savu unikalitāti pasaulē izdzīvosim un attīstīsimies, un dzīve šeit kļūs kvalitatīvāka. Tāpēc kopsim kultūrvēsturisko mantojumu un savu produktu, darbību un dzīvesveidu maksimāli balstīsim kultūrā, vēsturē, tradīcijās!

Akcentēšu visu, kas saistīts ar izglītību. Svarīgi, lai katram cilvēkam būtu izglītība, lai viņš mācītos ne tikai bērnībā un jaunībā, bet mūža garumā.

Esmu pārliecināta, ka uzņēmējdarbībā, izglītībā un citās jomās varam tiekties uz tādu modeli, kur dzīve ritētu kā lielā ģimenē, kur lielāka labuma gūšanai viens ar otru protam sadarboties, nevis konkurēt.

VISU INTERVIJU LASIET ŠEIT!

LA.lv