Izdodas rekonstruēt seju “Rītausmai” no akmens laikmeta 2

Grieķijas un Zviedrijas speciālistu komandai, izmantojot izrakumos atrastu galvaskausu un kaulu fragmentus, izdevies rekonstruēt seju aptuveni 18 gadus vecai meitenei, kas Grieķijas teritorijā dzīvojusi pirms 9000 tūkstošiem gadu, vēsta aģentūra “Reuters”. Meitenes, kam dots grieķu vārds “Avgi” jeb “Rītausma”, atveids tagad apskatāma Akropoles muzejā Atēnās.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

Zinātnieki “Rītausmu” atrada 1993. gadā izrakumu laikā Teopetras alā Meteoru klintīs, Grieķijas vidienes reģionā Tesālijā. Klintis ir apmeklētājiem slēgtas, jo tajās joprojām atrodas vairāki klosteri, taču minētā ala ir tūristiem atvērta kopš 2010. gada. Meteoru klinšu alu sistēma ir kalpojusi par cilvēku apmetnes vietu ap 45 tūkstošus gadu, un tādā ziņā šī vieta Grieķijā ir unikāla. Senie ļaudis tur dzīvojuši gan akmens laikmeta senākajā periodā – paleolītā, gan jaunākajā – neolītā. Arheoloģiskie izrakumi alās pastāvīgi notiek jau pārdesmit gadu. Teopetras alā to gaitā atrasti cilvēku un dzīvnieku kauli, akmens laikmeta darbarīki, arī keramikas lauskas.

“Rītausmai” bija tā laika cilvēkiem raksturīgais, izvirzītais apakšžoklis un, līdzīgi daudziem akmens laikmetā, viņa sirga ar anēmiju un cingu. Meitenei bijušas locītavu problēmas un pārvietošanās grūtības kā sekas. To zinātnieki arī uzskata par viņas agrās nāves veicinātāju. “Rītausma”, kurai vārds tika dots, ņemot vērā, ka viņa dzīvojusi civilizācijas rītausmā, nomira 15 – 18 gadu vecumā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Meitenes tēla atveidotājs un šādās senatnes cilvēku rekonstrukcijās pieredzējušais zviedru tēlnieks Oskars Nīlsons portālam “LiveScience” norādījis, ka sejas rekonstrukcijas procesā nav vadījies no “iekšējās fantāzijas”. Nīlsons stingri turējies pie informācijas, ko sniedza galvaskauss, kā arī visiem savāktajiem zinātniskajiem datiem, kas iegūti no kaulu analīzes – cilvēka iespējamo svaru, cik biezs varēja būt sejas muskuļu un miesas slānis. Vienīgi, attēlojot “Rītausmas” ausis, acis, matus un ādu, viņš ļāvies improvizācijai.