Mobilā versija
+0.2°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
17. decembris, 2013
Drukāt

Izstāde par čekas vajātā garīdznieka Začesta dzīvi nonāk Rēzeknē (2)

latgale

No 17. decembra līdz nākamā gada 11.janvārim  līvāniešu veidotā tematiskā izstāde ”Prelātam Julijanam Začestam – 100” būs apskatāma Rēzeknē, Latgales Kultūrvēstures muzejā. Prelāta Začesta (1913-2004) simtajā dzimšanas dienā – 20.decembrī – plkst.16 muzejā notiks tikšanās ar izstādes autoriem Elgu un Juri Skrebeļiem, informē pašvaldības aģentūras ”Rēzeknes Kultūras un Tūrisma centra” pārstāve Maija Upeniece.

Kā zināms, Začests no 1957. līdz 1960.gadam kalpoja Rēzeknes Jēzus Sirds draudzē.

Izstādē apskatāmi gan prelāta rokraksti, publikācijas un dokumenti, gan vairāki prelāta baznīcas tērpi – sutana, alba, pelerīna un parādes tērps. Izstādes veidošanai izmantoti prelāta daudzie personīgie fotoalbumi, kurus pēc viņa nāves izstādes autoriem atvēlēja Līvānu draudzes prāvests Pēteris Vilcāns. Pētot fotogrāfijās redzamos personāžus un vietas, izstādes veidotāji vizuālo materiālu papildinājuši ar skaidrojumiem no vēstures dokumentiem.

Začesta dzīves gājums no bērnības līdz mūža nogalei izstādē ietverts trīs tematiskos lokos: “Bērnība un jaunība”, “Vajāšanas” un “Līvānu posms”.

Začests dzimis 1913.gada 20.decembrī Ludzas apkaimē. Pēc Ludzas ģimnāzijas un Rīgas Katoļu teoloģijas augstskolas beigšanas 1938.gadā Rīgā, Sv.Jēkaba katedrālē, viņš iesvētīts par priesteri. Kā priesteris Začests kalpojis Rīgas un daudzās Latgales draudzēs – Nautrēnos, Ruskulovā, Augstkalnē, Stoļerovā, Nīdermuižā, Jasmuižā, Kalupē, Arendolē, Ciskados, Rēzeknē, bet visilgāk – 40 gadus – Līvānu draudzē (1964-2004).

Padomju gados prelāts ir piedzīvojis nepārtrauktus padomju varas pazemojumus – vairākkārt mēģināts piespiest priesteri kļūt par čekas ziņotāju, bet neveiksmīgi. Par nepakļaušanos sadarbībai ar čeku 1945.gadā Začestu arestēja par pretpadomju aģitāciju, un trīs gadus viņš pavadīja ieslodzījumā. Par cietumā piedzīvotajām šausmām liecināja priestera uz mūžu sakropļotās rokas.

Začests regulāri tika sodīts ar piespiedu pārcelšanu no vienas draudzes uz citu, par to, ka priesteris neesot pietiekami lojāls pret padomju varu.

1963.gadā pret Začestu tika sākta tiesas prāva par liela skaita draudzes bērnu sagatavošanu pirmajai Sv.Komūnijai. Prelātam nācās piedzīvot arī piespiedu garīgo nošķirtību – kalpojot Līvānos, viņam aizliedza tikties ar citiem garīdzniekiem, viņš nedrīkstēja izbraukt no draudzes bez čekas izsekotāju pavadības. Neskatoties uz visu minēto, Začests bija garīgi stiprs, vienmēr sirsnīgs, pazemīgs un izpalīdzīgs. Viņu mīlēja un cienīja gan ticīgie, gan arī garīdzniecība. 1964.gadā pāvests Pāvels VI Začestu nominēja par Romas Augstpriestera un galma prelātu.

Juris un Elga Skrebeļi ir pārliecināti, ka Začesta dzīvesstāsts ir neatsverams papildinājums Latvijas kopējā kultūras atmiņā: “Začesta 90 gadus garais mūžs ir piemērs, no kā mēs visi varam mācīties, kā mīlēt tēvu, māti un savus skolotājus, dzimto vietu, zemi un savu valsti. Tas ir piemērs, kā patiesi mīlēt Kristu un iemīlēt savu krustu, kā mācīties būt paklausīgam, pacietīgam un būt pazemīgam.”

 

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Cepuri nost sirdskaidriem priesteriem!

  2. Vai mes tagat milam savu zemi,jo esam aizbegusi uz svesam valstim?

Aukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības; sestdien stindzinās pat -16 grādu salsAukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāki simti ar ķermeņa atdzišanu nonākuši slimnīcā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Draugiem Facebook Twitter Google+