Mobilā versija
-0.7°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
1. februāris, 2012
Drukāt

Jāciena, jārespektē un jāaizstāv

Foto - LETAFoto - LETA

Referendumā piedalīties un balsot pret otru valsts valodu mudina gan katoļu priesteri, gan LELB arhibīskaps.

 

“Aicinām pilsoņus iet uz referendumu, jo ir svarīgi aktīvi paust savu nostāju, kā to māca baznīcas sociālā mācība, un nepalikt malā svarīgos sabiedriskos procesos,” aicina Romas katoļu baznīcas Rīgas arhidiecēzes priesteri, kuri konferencē Rīgas Garīgajā seminārā ir sprieduši arī par 18. februāra referendumu. Viņi atgādina – katoliskā baznīca mūsu valstī evaņģēliju sludina latviešu, krievu, poļu un lietuviešu, kā arī angļu un itāliešu valodā, piebilstot, ka gatavi sludināt arī citās valodās. Baznīca pieņem ikvienu cilvēku neatkarīgi no valodas, kurā viņš runā. Priesteris Ilmārs Tolstovs uzsver: “Tomēr mēs uzskatām, ka Latvijas valstī latviešu valodai ir jābūt vienīgajai valsts valodai, un tā ir jārespektē, jāciena un jāaizstāv. Jau šobrīd Latvijā dzīvojošās lingvistiskās minoritātes bauda tiesības savā valodā veidot plašsaziņas līdzekļus, dibināt savas skolas un tām ir pietiekami lielas iespējas kopt savu valodu un kultūru.”

Ko saka citu kristiešu konfesiju garīdznieki? Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis teic – žēl, ka politiķu ambīciju dēļ šī lieta tik tālu ir nokļuvusi, un tagad nekas cits neatliek kā iet un piedalīties referendumā, balsojot par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Rīgas Āgenskalna baptistu draudzes mācītājs Edgars Mažis novērojis, ka viņa draudzē vecākās paaudzes cilvēki jūtas aizvainoti, ka tāds referendums vispār notiek, un sākumā apsprieduši nez no kurienes radušos ideju – varbūt, ja daudzi neaizies, tad referendums nebūs uzskatāms par notikušu, bet nu visiem skaidrs, ka referendumā jāpiedalās.

 

E. Mažis spriež: “Parakstu vākšanu par otru valsts valodu es nesauktu par demokrātijas izpausmi. Jo demokrātija – tā ir cieņa, taču parakstu vākšanas kampaņā nebija cieņas pret latviešiem un latviešu valodu. Kampaņa bija agresīva, un tajā neko vairāk kā atriebīga naida izpausmes neredzēju.”

 

Mācītājs secinājis, ka aiz valodas jautājuma slēpjas daudz nopietnāki draudi valstij un situācija liecina, ka jūtamies pret tiem neaizsargāti.

Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags uzsver, ka referendumā jāpiedalās: “Arī pilsoņu starpā, kas aizstāv latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, izskan atšķirīgi viedokļi. Daļa uzskata, ka referendumā noteikti jāpiedalās, citi domā, ka patriotiskāk būtu šādu referendumu boikotēt. Gan vieniem, gan otriem ir argumenti, kas viņus pārliecina. Droši vien te nav pareizo un nepareizo uzskatu, bet saduras divi domāšanas formāti – lokālais un globālais. Lokāli domājot, droši vien referenduma boikotēšana var dot personīgu gandarījumu un arī ir savas nostājas paušana. Tomēr globāli to diez vai pamanīs un sapratīs. Starptautiski redzēs tikai to, ka referendumā atbalsts latviešu kā vienīgajai valsts valodai ir nepārliecinošs. Valodu referendums nav tikai pašmāju lieta. Pieļauju pat, ka tā ir starptautiski motivēta iniciatīva. Tādēļ tagad nedrīkstam domāt lokāli. Ir jādomā par balsojuma starptautisko nozīmi un sekām. Tādēļ es pats noteikti piedalīšos referendumā un domāju, ka tas noteikti jādara katram apzinīgam, patriotiskam pilsonim.

Krievu valodas pastāvēšanu un attīstību Latvijā nekas neapdraud. Latviešu valoda kā valsts valoda ir ļoti nozīmīgs elements Latvijas valstiskajā identitātē. Saprotot, kāda nozīme tam ir latviešu kā nācijas sevis apziņai, latviešu valodai nedrīkst atņemt šo īpašo stāvokli citu valodu starpā. Tādēļ es balsošu pret valsts valodas statusa piešķiršanu vēl kādai citai valodai.”

 

Arhibīskaps aicina visus saglabāt vēsu prātu: “Labas attiecības starp Latvijā dzīvojošajām tautām ir viens no izšķirošajiem faktoriem valsts labklājībai, kurā mēs visi dzīvojam. Diemžēl referendums draud mūs at­sviest atpakaļ konfrontācijas noskaņās, kādas bija Tautas frontes un interfrontes laikā.

 

Referenduma ierosinātāji ir teikuši, ka negaida uzvaru nobalsošanā, bet izmanto referendumu kā līdzekli, lai pievērstu uzmanību problēmām. Ja tas tiešām tā ir, varu tikai sacīt, ka izraudzīties šim nolūkam valsts valodas jautājumu bija izcili neveiksmīga un riskanta izvēle. Tādēļ Latvijas ļaudīm vajadzētu būt gudrākiem par saviem politiķiem un mēģināt saprast, ka latvieši neies uz referendumu balsot pret krieviem un krievi neies uz referendumu balsot pret latviešiem. Īsi sakot, neļausim nevienam referenduma dēļ sevi padarīt citam par cita ienaidnieku.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+