Mobilā versija
+8.4°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
7. janvāris, 2016
Drukāt

“Jāiet līdzi laikam!”

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes profesore Gaida Sedmale “Latvijas Avīzi” izlasa dienā; vakarā interesantāko pārspriež ar dzīvesbiedru, bet vēlāk sakrātās avīzes iedod meitas ģimenei.

“Laiks ir tik piepildīts, ka ļoti rūpīgi izlasīt avīzi nevaru, atskaitot atsevišķus rakstus,” teic Gaidas kundze. “Piemēram, interesanti bija Taivāna kunga apcerējumi par bēgļiem, par visu to filozofiju saistībā ar bēgļiem. Vēl 5. janvārī pārlasīju Valsts prezidenta Jaungada runu un Ministru prezidentes runu.” Gaidai paticis, ka Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa runā galvenais temats – kas ir jādara šodien.

No “LA” žurnālistiem un komentāru autoriem viņa atzinīgi vērtē Franka Gordona, Māra Antoneviča, Egila Līcīša un Māras Libekas publikācijas: “Saista Franka Gordona plašais redzesloks un prasme vērtēt lietas kopsakarībā. Labprāt izlasu viņa rakstus par aktuāliem politikas jautājumiem Latvijā un arī ārpus Latvijas. Arī Māra Antoneviča intervijas ar mūsu politiķiem un vispār par aktuāliem politiskiem jautājumiem sniedz objektīvu ieskatu Latvijas politiskās dzīves norisēs. Man šķiet, ka Egila Līcīša feļetoni ir ļoti precīzi cilvēku un dažādu procesu raksturojumos. Reizēm jāsmejas no sirds.”

RTU Silikātu materiālu institūts ir darbavieta, kurā novērtē pieredzi un zināšanas. Gaida atminas, ka pārmaiņu laikā – deviņdesmitajos gados – bija ātri jāiemācās angļu valoda, jāapgūst dators, angliski jāuzstājas konferencēs: “Var turēties apritē tikai tad, ja ej laikam līdzi. Zinātnē jāseko visam līdzi, jābūt aktīvam, konferencēs jāstāsta par saviem pētījumiem, jāpublicējas starptautiskos žurnālos.” Profesore pērn bijusi zinātniskā konferencē Itālijā. Ir vadījusi ERAF projektu, tagad darbojas valsts pētījumu programmā par to, kā no Latvijas zemes dzīlēs atrodamām izejvielām – māla, dolomīta – veidot jaunus produktus, lietojot jaunas tehnoloģijas. Par pētniecības darba organizāciju gan Sedmales kundzei ir kritisks secinājums: ministrijā strādā pārāk daudz pārraugošo ierēdņu.

Gaida ir dzimusi tajā pašā gadā un mēnesī, kad komponists Raimonds Pauls, tikai dienu vēlāk, un nākamnedēļ svinēs skaistu apaļu jubileju kuplā tuvinieku saimē. Viņai ir meita, dēls, seši mazbērni un divi mazmazbērni.

Kad vaicāju zinātniecei, kas cilvēkam būtu jādara, lai arvien turētos tikpat dzīvespriecīgi un enerģiski kā viņa, Gaida atbild: “Ir daudz jāstrādā un jābūt pozitīvai attieksmei pret lietām. Ir milzīga nozīme tam, kādā vidē atrodies; man darbā ir ļoti labs kolektīvs. Mēs, Mežāži, laikam esam ļoti mērķtiecīgi. Man ir nepieciešams visu laiku būt darbībā – tā kā dzīvoju privātmājā, vasarā kopju dārzu, ziemā – tīru sniegu.”

Pievienot komentāru

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Nu lābi, lābi, varu arī šoreiz es samaksāt…

Veselības rēķini – no aizsardzības budžeta

Valdība vakar atbalstījusi 2,81 miljona eiro pārdali no Aizsardzības ministrijas (AM) budžeta, lai segtu rēķinus par Latvijas iedzīvotāju saņemto veselības aprūpi ārzemēs un segtu līdzekļu deficītu fenilketonūrijas un citu ģenētiski determinētu slimību korekcijas preparātu apmaksai. No AM budžeta programmas “Valsts aizsardzības politikas realizācija” uz Veselības ministriju tiek pārdalīti 341 018 eiro, bet no programmas “Militārpersonu pensiju fonds” tiek pārdalīti 2,36 miljoni eiro. Tā kā Veselības ministrija ir ieplānojusi rēķinu apmaksai novirzīt vēl arī citus līdzekļus, piemēram, no ietaupītajiem līdzekļiem par laboratoriskajiem izmeklējumiem, tad ar piešķirtajiem līdzekļiem no Aizsardzības ministrijas budžeta pietiekot, lai segtu šogad radušos rēķinus.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (1)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (12)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+