Sports
Hokejs

Jaks: Iemest pēc Riharda piespēles, nenormālas emocijas!2


Rihards Bukarts (pa labi) apsveic Jāni Jaku ar pirmo vārtu guvumu pasaules čempionātos.
Rihards Bukarts (pa labi) apsveic Jāni Jaku ar pirmo vārtu guvumu pasaules čempionātos.
Foto: SCANPIX/REUTERS/LETA

Visu bērnību ar Rihardu Bukartu spēlējām kopā, sapņojām kādreiz pārstāvēt izlasi, tāpēc pirmos vārtus gūt pēc viņa piespēles bija kas neiedomājams – Latvijas hokeja izlases aizsargam Jānim Jakam vārtu guvums mačā pret Zviedriju bijis ļoti emocionāls.

Mača 44. minūtē Jānis noslēdza perfektu uzbrukumu, Latvijai izvirzoties vadībā ar 3:2. Turpinājumā gan milzis atkal nostājās uz abām kājām, sarūpējot mūsējiem zaudējumu ar 4:5.

“Skumīgi pēc šāda zaudējuma. Bet cerpuri nost čaļu priekšā, neviens nepadevās, cīnījās līdz beigām, parādījām, ka varam spēlēt ar Zviedriju, ar jebkuru. Šodien nepaveicās, cerēsim, ka nākotnē izdosies. Ir, kur augt,” sacīja 23 gadus vecais Jaks, kuram šis ir trešais pasaules čempionāts.

Pretī bija 21 NHL spēlētājs, bet jūs trešajā periodā bijāt vadībā. Kā to var dabūt gatavu?

Visi izlikās vairāk kā par simts procentiem. Nevaru nosaukt nevienu, kurš neatdeva visu sirdi. Prieks par spēlētājiem, neko nevaru pārmest.

Pastāsti par savu vārtu guvumu – tu pats to uzbrukumu sāki ar tālu piespēli no savas zonas.

Atdevu Laurim (Dārziņam), viņš ar Rihardu uztaisīja labu momentu un viss, kas man atlika – iesist tukšos vārtos.

Iemest pēc Riharda piespēles tev droši vien ir kas īpašs?

Protams, visu laiku no bērnības kopā spēlējām, iemest pirmos vārtus izlasē pēc viņa piespēles – nenormālas emocijas. Kad bijām mazi, sapņojām spēlēt izlasē, un tagad šādi vārti – neko labāku nevar vēlēties.

Uzreiz saprati, ka ir jāskrien uz priekšu, nevis piesardzīgāk jānospēlē?

Saistītie raksti

Treneri visu laiku saka, ka jāpieslēdzas un es automātiski arī aizskrēju. Ļoti labs taimings, sanāca iemest.

Tavam pāriniekam Uvim Balinskim arī patīk pieslēgties uzbrukumam. Kā esat sadalījuši uzdevumus?

Skatāmies pēc situācijas – ja redzu, ka viņš priekšā, tad iet, ja viņš redz, ka es – tad es eju. Mums ir ļoti laba saikne. Ceturtais gols bija ļoti nelaimīgs, Uvim nūja saplīsa. Bet visi čaļi noticēja, gāja ārā, varbūt sākumā likās, ka būs grūti, bet ar katru periodu jutām, ka varam, un viens otru uzmundrinājām.

Pēdējai spēlei pulveris pietiks?

Viss būs kārtībā.

LA.lv