Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
8. jūnijs, 2013
Drukāt

Kā pareizi lietot slieku biohumusu? (1)

Arhīva fotoArhīva foto

“Esmu ieguvusi slieku biohumusu. Lūdzu, palīdziet man saprast, kā to lietot, lai nenodarītu pāri augiem dārzā un ģimenes locekļiem, kuri ēdīs izaudzēto ražu. Iegūtā humusa analīzes uzrāda pārāk lielu elementu daudzumu (pielikumā nosūtu analīžu rezultātus), lai noticētu internetā rakstītajam, ka biohumusu nevar pārdozēt.” Kā tad īsti ir? 
Liene V.

 

Biohumusa sastāvs (vēstulei pievienotie analīžu rezultāti)

Elements

Saturs pēc analīzes,

mg/l

Saturs pēc sajaukšanas

ar kūdru, mg/l

Optimālais daudzums

gurķiem, mg/l

Optimālais daudzums

tomātiem, mg/l

N (slāpeklis) 205 7,3 180 – 250 120 – 200
P (fosfors) 5123 182 120 – 160 140 – 180
K (kālijs) 12750 455 300 – 450 400 – 600
Ca (kalcijs) 12850 458 3200 – 4200 3200 – 4200
Mg (magnijs) 3610 129 500 – 650 500 – 650
S (sērs) 550 19,6 150 – 200 150 – 250
Fe (dzelzs) 475 17 150 – 250 180 – 300
Mn (mangāns) 280 10 12 – 20 15 – 25
Zn (cinks) 25,50 0,9 8 – 16 10 – 18
Cu (varš) 6,00 0,21 8 – 16 8 – 16
Mo (molibdēns) 0,04 0,001 0,1 – 0,25 0,10 – 0,25
B (bors) 3,7 0,13 1 – 2 1,2 – 2,5
Na (nātrijs) 1280 45,7

Cl (hlors) 1862 66,5 < 300 < 300
pH/KCl 8,47


EC, mS/cm 19,70


Mitrums, % 65,53


Organiskā viela, % 26,98


    

Jāsajauc ar kūdru!

Vermikomposta sastāvs mēdz būt visai atšķirīgs, to nosaka tas, kādas izejvielas – kūtsmēsli, komposts vai augu atliekas – tajā izmantotas. Ļoti labi, ka pirms vermikomposta lietošanas veikta pilna analīze, nosakot arī nātrija un hlora saturu.

Šajā vermikompostā kopējā sāļu koncentrācija (EC) ir 19,7 mS/cm, tātad vidēji 9 – 10 reizes augstāka, nekā būtu piemērota gurķu un salātu audzēšanai, vismaz 7 – 8 reizes augstāka, nekā vajadzētu tomātiem. Skaidrs, ka tīrā veidā šo vermikompostu lietot ir bīstami, tas būtu jāsajauc ar kūdru vai citu materiālu (dārza zemi, smiltīm utt.). Labākais variants būtu kūdra, kas pati par sevi nesatur barības elementus, turpretī jebkurā augsnē, pat it kā tīrās smiltīs, ir kāds barības elementu krājums.

 

Kādās proporcijās?

Vērtējot vermikomposta sastāvu pēc analīzēs uzrādītā barības elementu satura, jābrīnās, kā iespējama tik augsta fosfora (P) un kālija (K) koncentrācija? Acīmredzot sliekām nācies pārstrādāt daudz kūtsmēslu. Arī tad, ja šo biohumusu atšķaidītu desmitkārtīgi (1 : 9), tajā būtu par daudz fosfora un kālija (attiecīgi 512,3 mg/l un 1275 mg/l). Pēc bioloģijas doktora Viļņa Nollendorfa datiem, audzējot dārzeņus kūdras substrātos, optimālais kālija saturs gurķiem ir 300 – 450 mg/l un tomātiem 400 – 600 mg/l. Tātad, lai gatavais augsnes maisījums derētu gan gurķiem, gan tomātiem, vermikompostu vajadzētu sajaukt ar kūdru attiecībā 1 : 27 (šo proporciju iegūstam dalot 12750 mg/l : 450 mg/l = 28).

Diemžēl pēc šādas atšķaidīšanas dabū substrātu, kurā puslīdz normālā daudzumā ir vienīgi fosfors un kālijs (skat. tabulu). Ja atšķaidīšanai izmanto iepriekš neitralizētu kūdru (pH 5,5 – 5,7), iegūtajā substrātā normas robežās būs arī kalcija saturs un skābuma reakcija.

Ja kūdras neitralizēšanai lietots gan krīts, gan dolomītmilti, arī magnija daudzums, visticamāk, būs pietiekams. Visus pārējos elementus – slāpekli, sēru, dzelzi, cinku, varu, molibdēnu, boru – nāksies iedot papildus ar minerālmēsliem. Par mangānu var diskutēt. Pēc aprēķiniem, tā nedaudz trūkst, bet, ja turpmāk substrāta ielabošanai izmantos tikai organisko slāpekli (piemēram, kaulu miltus), arī šāds mangāna daudzums uz citu mikroelementu trūkuma fona var būt pārmērīgs.

Labā ziņa ir tā, ka pēc sajaukšanas ar kūdru augiem nevēlamā hlora un nātrija daudzums samazināsies līdz nekaitīgam līmenim.

 

Ko tālāk?

No praktiskā viedokļa, vienkāršāk un lētāk būtu sajaukt šo vermikompostu ar neit­ralizētu kūdru (attiecībā 1 : 27), kā tas aprakstīts iepriekš, un pēc tam pievienot amonija nitrātu (0,7 kg uz 1 m3 maisījuma). No agroķīmijas viedokļa, pēc sajaukšanas vispareizāk būtu veikt pilnu analīzi un visas korekcijas aprēķināt pēc faktiskā elementu daudzuma (iespējams, ka daļa fosfora un kalcija veidos nešķīstošus savienojumus un nebūs pieejami augiem).

Ja substrātu ražotu tālākai pārdošanai, vajadzētu veikt arī galaprodukta pilnu analīzi, lai skaidri zinātu, kādu informāciju var droši norādīt marķējumā. Ja gatavo substrātu lieto pašu saimniecības vajadzībām, augu papildmēslošanu turpmāk veic pēc ierastās shēmas ar kādu no kompleksajiem mēslojumiem un kalcija nitrātu, kā arī magnija nitrātu. Trūkstošos barības elementus, ja radīsies nepieciešamība, varēs iedot papildus ar piemērotu lapu mēslojumu.

 

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. tad tas tomaats buus zelta veertee.

Draugiem Facebook Twitter Google+