Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
31. decembris, 2014
Drukāt

Kā veidojas dabas brīnums – sniegpārsliņas. 10 interesanti fakti

Foto-ShutterstockFoto-Shutterstock

Šķiet, pasaulē nav nekā skaistāka par sniegpārsliņām. Taču, kamēr šo dabas brīnumu vērojam, neaptveram, cik sarežģītu fizikālu procesu gaitā radusies katra sniegpārsliņa. Tos atšifrēt palīdzēja Latvijas Universitātes Vides un tehnoloģisko procesu matemātiskās modelēšanas laboratorijas pētniece TIJA SĪLE.

* Lai saprastu, kā rodas sniegpārsliņas, vispirms jābūt skaidram, kādu procesu ietekmē veidojas nokrišņi. Gaisā, kā zināms, atrodas ūdens tvaiks – aptuveni viena tūkstošā daļa. Silts gaiss satur vairāk ūdens molekulu, bet aukstā gaisā to ir mazāk. Kā piemēru var minēt cilvēka elpu aukstā laikā. Saskaroties ar aukstu gaisu, siltā, mitrā elpa strauji atdziest, un var redzēt, kā notiek ūdens kondensācija. Tādu pašu procesu ietekmē veidojas nokrišņi – siltais gaiss, kas satur vairāk mitruma, vertikāli ceļas augšup, kur atdziest. Notiek ūdens kondensēšanās, un veidojas nokrišņi.

* Otra pamatlieta, kam jābūt skaidrai, ir kristāli un to uzbūve. Vielas parasti atrodas vienā no trim fāzēm. Pirmā, kā zināms, ir gāzveida fāze, kurā, vienkāršā valodā runājot, molekulas brīvi kustas. Otrajā fāzē – šķidrumā – molekulas ir saspiedušās kopā jau daudz ciešāk. Pie trešās – cietvielu – fāzes pieder kristāli un amorfas vielas, kurās molekulas turas viena pie otras ļoti cieši. Ledus pieder pie kristāliem. Tas nozīmē, ka molekulas tajā ir labi sakārtotas un veido kristālisko režģi ar ļoti precīzu struktūru, izkārtotu trīs dimensijās (kā šaha galdiņā vai bišu kārēs).

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+