Mobilā versija
Brīdinājums +11.3°C
Eduards, Edvards, Edvarts, Varis
Ceturtdiena, 25. maijs, 2017
12. maijs, 2017
Drukāt

Kaislības ap “Pieci.lv”: vadība aicina spēlēt tikai latviešu popmūziku (2)

Foto-LETAFoto-LETA

Lēmums pārveidot Latvijas Radio 5 (“Pieci.lv”) par kanālu, kurš atskaņo tikai latviešu mūziku, ir tuvredzīgs, aģentūrai LETA pastāstīja mediju eksperts, Latvijas Universitātes (LU) pasniedzējs Rolands Tjarve.

“Es domāju, ka tas ir pilnīgi nepareizs lēmums (..). Brīdī, kad “Pieci.lv” pāries uz latviešu valodu, būs jautājums par šāda kanāla nepieciešamību, jo 99% jauniešu izmanto internetu savu vajadzību apmierināšanai un latviešu mūzikai būtu jākonkurē jau internetā,” sacīja Tjarve.
Viņš uzsvēra, ka kanālu princips ir novecojis un cilvēki jebkurā laikā var iegūt tādu saturu, kādu vēlās patērēt.

Tāpat Tjarve sacīja, ka “Pieci.lv” veiksmīgas darbības pamatā ir tā ētera personības un, viņaprāt, kanāla satura koncepta maiņa ir uzskatāma par administratīvu iejaukšanos “Pieci.lv” darbā. “Ja ētera personībām liks spēlēt tikai latviešu mūziku (..), kanāls “nomirs”. Nevar iegrožot spēlēt tikai (..) [noteikta veida] mūziku, jo tā ir administratīvā iejaukšanās darbā, un jaunieši ir gudri – viņiem patīk tas, kas patīk,” skaidroja eksperts.

Viņš norādīja, ka tā vietā ar latviešu mūzikas popularizēšanu būtu jānodarbojas LR2, kas jau ir veltīts vienīgi latviešu mūzikas atskaņošana. Tjarves ieskatā, LR būtu jāuzstāda latiņa, kādam būtu jābūt latviešu mūzikas kanālam, un vēl viens latviešu mūzikas kanāls nav nepieciešams.

Vienlaikus viņš nosauca lēmumu mainīt kanāla satura konceptu, lai latviešu mūzikai piesaistītu jauniešu auditoriju, par tuvredzīgu. Eksperts uzskata, ka tā ir nepareiza pieeja, jo jauniešiem ir jānodrošina viņiem saistošs saturs, kurā latviešu mūzikas īpatsvars nav liels.
“Nav vērts kopēt tos formātus, ko izveidojuši komercmediji, jo sabiedriskā medija jēga ir nevis pietuvināt, bet pastāstīt svarīgas lietas un aicināt jauniešus domāt,” skaidroja Tjarve.
“Pieci.lv” dzīvotspēja, pēc eksperta domām, ir atkarīga no jauniešiem interesanta satura nodrošināšanas, neatkarīgi no valodas, kādā tas tiek pasniegts. Jaunieši mūsdienās pārzina vairākas valodas, līdz ar to izslēgt citas un padarīt “Pieci.lv” par kanālu, kurā atskaņo tikai latviešu mūziku, nozīmē no auditorijas izslēgt lielu daļu izglītotu jauniešu. “Jauniešiem primārā nav valoda, bet interesants saturs un [to viņi] sapratīs jebkurā valodā,” sacīja Tjarve.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) loceklis Ivars Āboliņš žurnālistiem ceturtdien paziņoja, ka LR valdes locekle Sigita Roķe piedāvājusi mainīt radiostacijas LR (“Pieci.lv”) un LR3 “Klasika” programmu konceptus.

Viņš norādīja, ka Roķe padomei iesniegusi kopumā četrus LR turpmākās attīstības redzējuma variantus, tostarp viens no priekšlikumiem ir pozicionēt LR3 programmu “Klasika” kā kultūrai veltītu radio kanālu, savukārt “Pieci.lv” padarīt par Latvijas populārās mūzikas kanālu.
“Šis kanāls ir jādefinē kā latviešu mūzikas kanāls. Tādējādi mēs gan aizsargāsim, gan saglabāsim, gan stiprināsim latviešu valodu, gan latviešu kultūras vērtības. Turklāt mēs radīsim ļoti spēcīgu un ļoti labu Latvijas mūzikas kanālu,” pauda NEPLP pārstāvis.

Viņš atzina, ka šie priekšlikumi sakrīt ar pašreizējo NEPLP redzējumu un par tiem plānots diskutēt gan LR, gan padomes ietvaros, uzsverot, ka padomei ir jāmaina sabiedriskais pasūtījums attiecībā uz “Pieci.lv”.

Arī NEPLP padomes loceklis Patriks Grīva atzīmēja, ka, ņemot vērā pašreizējo situāciju radio tirgū, ir nepieciešams pārveidot “Pieci.lv” par latviešu mūzikas kanālu, jo Latvijas lielākajās radiostacijās pārsvarā ir dzirdama ārzemju mūzika, savukārt latviešu mūzika, pēc viņa teiktā, skan epizodiski. “Šobrīd ir [pagājuši] jau trīs gadi, kopš šī radio stacija ir strādājusi – radio tirgū tas ir pietiekams laiks, lai vērtētu formāta attīstības iespējas un [vērtētu] rezultātu auditorijas sasniedzamībā,” viņš teica.

Grīva arī atzina, ka “Pieci.lv” pašreizējais formāts nav konkurētspējīgs ar Latvijas vadošajām popmūzikas radiostacijām, līdz ar to, viņaprāt, radiostacijas formāta maiņa ir lieliska iespēja radīt radio kanālu, kurā skan tikai latviešu mūzika. “Latviešu mūzikai ir jāskan vienā konkrētā kanālā, jo, pretēji tam, ka mums ir daudz ārzemju mūzikas staciju, šo [latviešu mūzikai veltīto] kanālu īpatsvars radio ir neliels,” skaidroja NEPLP pārstāvis.

Taujāts, vai jau no LR kanāliem tikai latviešu mūzikai veltīts nav arī LR2, Grīva atbildēja apstiprinoši, norādot, ka LR2 auditorija ir vecumā no 30 gadiem, turpretī “Pieci.lv” auditorija ir jaunieši un viņiem nav konkrēta kanāla, kurā tiktu pārraidīta tikai latviešu mūzika.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Patriks pats parādās vienmēr pirms radio kraha. Fitfm, latviešu radio un tagad pieci. Viņš ir kaut kāds mediu sliktās auras nesējs / postītājs laikam. Populāās mūzikas radio svarīgākais ir atskaņot populāru mūziku, bet latviešu mūzika tāda diemžēl nav. Savukārt klasiskās mūzikas radio nevar padarīt par kultūras radio bez runāšanas – tas nozīmē mazāk klasiskās mīzikas – pazūd kasiskā mūzika vispār no viļniem. Viss sākās jau ar radio Amadeuss, kas bija mans mīļākais radio savulaik. Tagad grib izpostīt arī LR. Laikam ļauni cilvēki strādā tajā NEPLPisā.

  2. CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS Atbildēt

    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze
    CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze CENZORI.la-vīze

Draugiem Facebook Twitter Google+