Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
12. jūnijs, 2014
Drukāt

Kam uzticēt ES vadību?


Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Britānijas valdības vadītājs Deivids Kemerons (no kreisās), Vācijas kanclere Angela Merkele, Zviedrijas premjerministrs Fredriks Reinfelts un Nīderlandes premjers Marks Rute Eiropas Savienības nākotni pārsprieda izbraucienā ar laivu pa ezeru, kas atrodas pie Reinfelta vasaras rezidences Harpsundā.

Britānijas premjerministrs Deivids Kemerons licis skaidri saprast, ka Londona nekādā gadījumā neatbalstīs Luksemburgas bijušo premjeru Žanu Klodu Junkeru Eiropas Komisijas prezidenta amatā. Britu valdības vadītājs, kurš iepriekš pat piedraudēja izstāties no Eiropas Savienības, ja Junkers tiks apstiprināts amatā, to atkārtoti uzsvēra Zviedrijā, kur neformālā saietā bloka politisko virtuvi pārrunāja ar zviedru valdības vadītāju Fredriku Reinfeltu, Nīderlandes premjerministru Marku Ruti un Vācijas kancleri Angelu Merkeli. Tieši ar Merkeli Kemeronam ir lielākās domstarpības par to, kuram uzticēt EK prezidenta amatu. Merkele paudusi atbalstu Junkeram, kurš ir Eiroparlamenta vēlēšanās vislielāko pārstāvniecību ieguvušās Eiropas Tautas partijas (ETP) virzītais kandidāts.

ES lielāko valstu galvaspilsētās EK prezidenta izraudzīšana pēdējās nedēļās kļuvusi par vienu no aktuālākajiem jautājumiem. Britu medijos par “federālistu” dēvētā Junkera kandidatūra šaubas radīja jau pavasarī, kad Eiropas Tautas partija viņu izvirzīja šim amatam. Lielākās iebildes cēlusi tieši Britānija, kuras premjerministrs Kemerons arī iepriekš iestājies pret aizvien lielāku pilnvaru uzticēšanu Briselei. Tradicionāli ES valstu līderi ir izraudzījušies EK prezidentu. Taču pēc 2009. gadā apstiprinātā Lisabonas līguma viņiem tagad ir jāņem vērā arī EP vēlēšanu rezultāti. Maija beigās notikušajās vēlēšanās visvairāk balsu saņēma ETP, un tāpēc tās kandidāts Junkers uzstāj, ka viņam ir piešķirts mandāts kļūšanai par EK prezidentu.

Kemerons uzskata, ka pirms EK prezidenta apstiprināšanas valstīm jāvienojas par bloka turpmāko politisko kursu un tad amatā jāieceļ attiecīga amatpersona, kas viņam deleģēto uzdevumu izpildīs. Kemeronu un citu valstu, tostarp Zviedrijas un Nīderlandes, līderus bažīgus dara Junkera aizstāvētā federālisma ideja. Turklāt Kemerons ir apsolījis saviem vēlētājiem, ka viņš 2017. gadā rīkos referendumu par dalību ES, ja viņa vadītā Konservatīvo partija saglabās varu arī pēc nākamgad paredzētajām Britānijas parlamenta vēlēšanām. Kemerons pārliecināts, ka Junkera apstiprināšana EK prezidenta amatā tikai vairos to Britānijas iedzīvotāju skaitu, kuri referendumā atbalstītu Britānijas izstāšanos no ES. Ziņu aģentūra “Reuters” informē, ka Kemerons mēģinājis pārliecināt pieslieties savai skeptiskajai nostājai pret Junkeru arī Itālijas un Ungārijas valdības vadītājus Mateo Renci un Viktoru Orbanu.

Britu laikraksti, atsaucoties uz avotiem valdībā, norāda, ka Junkeram tiek pārmests ne tikai pārlieks federālisms, bet arī “vecmodīgums”. Vācijas žurnāls “Der Spiegel” raksta, ka Kemerons Merkelei norādījis, ka “astoņdesmito gadu politikas cilvēks nevar atrisināt nākamo piecu gadu problēmas”. Par iespējamiem amata kandidātiem tiek saukti arī Somijas premjerministrs Jirki Katainens un Īrijas valdības vadītājs Enda Kenijs, kuri abi varētu būt kompromisa variants. Tiesa, britu laikraksts “The Daily Telegraph” raksta, ka Kemerons EK prezidenta amatam ir nolūkojis Dānijas premjerministri Helli Torningu-Šmiti. Domājams, ka vienošanās par EK prezidenta amata kandidātu tiks panākta līdz mēneša beigām un balsojums par EP varētu notikt jau jūlija sākumā.

Pievienot komentāru

INFOGRAFIKA. Pieaug atbalsts spīdzināšanaiVai sagūstītos ienaidnieka kaujiniekus drīkst spīdzināt, lai iegūtu svarīgu militāro informāciju? (%)
Draugiem Facebook Twitter Google+