Mobilā versija
-1.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
28. augusts, 2016
Drukāt

“Kāpēc nav atskurbtuves, es gandrīz nosalu…” (2)

Foto - LETAFoto - LETA

Valdība nolēmusi, ka turpmāk Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) būs koordinējošā iestāde atskurbtuvju izveidei pašvaldībās. Veselības ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Iekšlietu ministriju, VARAM un Latvijas Pašvaldību savienību būs jāizstrādā normatīvo aktu projekts par veselības pārbaudes apjomu, personu ievietojot atskurbtuvē, kā arī higiēnas prasībām. Iekšlietu ministrijai jāizvērtē nepieciešamība grozīt likumu “Par policiju, lai precizētu policijas darbinieku kompetenci nogādāt atskurbtuvē personas, kas alkoholisko dzērienu un citu apreibinošu vielu ietekmē atrodas bezpalīdzības stāvoklī.

 

Leonīds Salcevičs, Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs: “Vienmēr aktuāls būs jautājums, kā ierobežot dzērāju rēgošanos publiskās vietās un ālēšanos mājās vai dzīvokļos. Mēs Jēkabpilī pēc ilgāka pārtraukuma esam atjaunojuši pašvaldības policiju, taču tāpēc alkoholiķi kā pēc burvja mājiena grādīgos dzērienus nelieto mazāk. Cita lieta, ka tagad sabiedriskā kārtība ir uzlabojusies, dzērāji ir spiesti pierauties, cenšas tik daudz nerādīties sabiedriskās vietās, nolien kādā klusā pilsētas vai dabas nostūrī. Un iedzīvotāji par pārkāpumiem zvana biežāk, arī paši nebaidās dzērājiem aizrādīt. Par to, ka atskurbtuve patiešām nepieciešama, liecina arī kuriozie gadījumi, kad no tiem, kas bijuši pārdzērušies, vēlāk saņemu pārmetumus – kāpēc Jēkabpilī nav atskurbtuves, es uz ielas gandrīz nosalu… Lielajās pilsētās atskurbtuvei ir jābūt, par to šķēpi nav jālauž. Taču atskurbtuves uzturēšana ir pārāk dārgs prieks, ko Jēkabpils pašvaldība nevar atļauties, jo mums ir daudz citu neatliekamu vajadzību. Ja valsts patiešām vēlas šo jautājumu sakārtot, tad tai ir jānāk palīgā pašvaldībām iekārtot atskurbtuves un jāsniedz lielāks finansiālais atbalsts atskurbšanas pakalpojuma sniegšanai. Īsi sakot, valsts nedrīkst norobežoties, jo runa ir par sabiedrisko kārtību, iedzīvotāju drošību, cilvēku veselību, bērnu un jauniešu audzināšanu.”

 

Ināra Silicka, Kārsavas novada domes priekšsēdētāja: “Ņemšu talkā ironiju – mūsu novadā dzer mazliet mazāk nekā Rīgā, mums bezdarbs ir 22 procentu apmērā, nevaram atļauties tik daudz dzert kā galvaspilsētas krogos. Piegriezies, ka no Rīgas atskan pārgudras balsis, ka Latgalē cilvēki nodzērušies. Tie rīdzinieki, kas atbrauc uz Kārsavu, brīnās, cik pie mums viss ir sakopts, nav nolaists un pa ielām nestaigā dzērāji ar zilu aci. Mūsu un Zilupes novadam ir vienošanās ar Ludzas novada pašvaldību, ka mūsu dzērājus valsts policija nogādā uz Ludzas atskurbtuvi. Dzērāji bezdarbnieki par atskurbšanas pakalpojumu, protams, nemaksā, finansiāli esam zaudētāji, taču no morālā viedokļa – ieguvēji. Arī tajā ziņā, ka daži bezdarbnieki par viesošanos atskurbtuvē tomēr norēķinās.”

 

Loreta Robežniece, Skrundas novada domes priekšsēdētāja: “Mūsu pašvaldības policija vidēji gadā dzērājiem uzraksta 50 protokolus. Tas nav daudz. Lielāko daļu iereibušo policisti nogādā mājās, uz Saldus atskurbtuvi, kas atrodas 25 kilometru attālumā, ved tikai tos, kas atrodas bezpalīdzības stāvoklī. Atskurbšanas pakalpojuma sniegšanā ar Saldus novadu mums ir laba sadarbība, nekādu nepārvaramu grūtību nav. Mūsu cilvēki ir pietiekami neiecietīgi pret dzērājiem, vajadzības gadījumā izsauc policiju.”

 

Guntars Velcis, Ērgļu novada domes priekšsēdētājs: “Mums atskurbtuve nav akūta lieta, dzērāju nav tik daudz, klientūra zināma. Sadarbojamies ar Valsts policiju, palīdz arī tas, ka pašvaldības administratīvajā komisijā strādā bijušie policisti, viņi zina, kā labāk tikt galā ar alkoholiķiem. Par atskurbšanas pakalpojuma atbalstu no valsts puses 15 eiro apmērā teikšu tā: varētu iztikt, ja novados būtu daudz lielāka apdzīvotība un rosīgāka saimnieciskā dzīve. Bet atskurbtuve jau nav vajadzīga katrā novadā, mēs būtu apmierināti, ja lielas un visām prasībām atbilstošas atskurbtuves ar valsts palīdzību iekārtotu Valmierā un Jēkabpilī, tad arī daudzi citi novadi dzērājus varētu vest uz turieni.”

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Kā tikt galā ar bomžiem, jo dzērāji par tādiem paliek.

  2. Tā kā valstij nav naudas priekš visām iespējamajām ekstrām, tad jāievieš normatīvs, ka līdzīgi kā uz cigarešu paciņām, arī uz alkohola pudelēm jābūt uzrakstam (uzlīmei) ar tekstu, ka ja piedzersies tik tāl, ka nonāksi bezpalīdzīgā stāvoklī, neviens neglābs. Ļaus nosprāgt.

Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Nauda jāatstrādā

“Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs” par 2,1 miljoniem eiro plāno īstenot projektu “Āfrikas savanna”. Rīgas pašvaldības nākamā gada budžeta projektā “Āfrikas savannai” paredzēti 1,125 miljoni eiro, bet Saeima, apstiprinot nākamā gada budžetu, tā saukto deputātu kvotu ietvaros šim projektam piešķīra 400 000 eiro. Zooloģiskajā dārzā tiks izbūvētas mītnes, āra pastaigu laukumi. Būvprojekts paredz veidot jauktu ekspozīciju, kurā apmeklētājiem vienlaikus tiktu rādītas žirafes, zebras, antilopes, surikāti un degunragputni, kā arī iekļauta huzārpērtiķu sala. Āfrikas savannas ekspozīcija iecerēta aptuveni 3000 kvadrātmetru platībā.

Egils Līcītis: Tumsa zūd, ja "Delna" slēdz gaismu (2)Ja "Delna" būtu ar garāku pastāvēšanas vēsturi, to noteikti uzaicinātu pie Daugavas rakšanas un upes gultnes maģistrālās līnijas vilkšanas.
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (2)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Vai jums nācies saskarties ar nelojāliem pedagogiem?
Draugiem Facebook Twitter Google+