Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
28. oktobris, 2014
Drukāt

Solveiga Boicova: Kāpēc stāstniecība? (1)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

“Kāpēc stāstniecība?” Mums, Vidzemes kultūras un mākslas biedrības “Haritas” pārstāvjiem, tas bieži ir vaicāts, kad iepazīstinām ar savas organizācijas darbības jomām un stāstniecības kustības attīstību Vidzemē norādām kā vienu no prioritātēm.

Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana un atmiņu kultūras kopšana ir viena no nozīmīgākajām kultūras politikas prioritātēm pasaulē. Tradīciju loma un to veicināšana ar dažādiem pasākumiem un jaunām formām ir kļuvusi par nozīmīgu kultūras dzīves un kultūras identitātes veidošanas daļu.

Kā jau tas dažkārt ar cilvēkiem gadās, vieglāk ir ieraudzīt un sajūsmināties par lietu norisi un procesiem ārvalstīs, nevis palūkoties, kas šajā jomā notiek tepat pie mums, Latvijā.

Biedrība “Haritas” jau kopš 2007. gada ir saistīta ar stāstniecības projektiem starptautiskā līmenī. Kopš 2007. gada dažādos ES projektos esam guvuši pieredzi par stāstniecību, tās procesiem, attīstību desmit ES valstīs (sīkāka informācija: http://commonstoriesofeurope.wordpress.com, http://attic.tryavna.biz). Mūsu starptautiskā pieredze liecina, ka stāstniecība dod iespēju dažādu paaudžu cilvēkiem radoši izpausties un savstarpēji komunicēt, iegūt jaunas zināšanas, prasmes un iemaņas.

Daudzas pasaules valstis pašlaik piedzīvo stāstniecības atdzimšanu. Tā dēvētais “Storytelling” ir populāra kustība daudzviet pasaulē, īpaši jau ASV, kur tā radusies pirms vairāk nekā 100 gadiem. Tomēr arī Eiropā notiek vērienīgi un plaši stāstnieku festivāli. Daudzās valstīs stāstnieks ir profesija. Par stāstniekiem nereti kļūst izglītības un kultūras darbinieki, kā arī seniori, kas vēlas būt aktīvi un radoši. Stāstnieki tiek aicināti uz dažādiem pasākumiem un stāstnieku organizācijas, festivāli un grāmatas kļūst arvien populārāki.

Taču tagad atgriezīsimies Latvijā un palūkosimies, kas pie mums notiek stāstniecības jomā. Viens no senākajiem un nozīmīgākajiem stāstniecības pasākumiem Latvijā ir stāstnieku konkurss bērniem un jauniešiem “Teci, teci, valodiņa”, kura ideju un norisi gandrīz 20 gadus uztur stāstniecības eksperti Māra Mellēna un Guntis Pakalns. Pieaugušajiem Latvijā stāstniecības joma sāka vairāk attīstīties ap 2006. gadu, kad Latvija iesaistījās ES projektos. Zināmākie un senākie stāstniecības pasākumi ir “Ziņģētāju un stāstnieku vakars” Viļānos, “Zivzup” festivāls Kuldīgā, Zemgales stāstnieku festivāls “Gāž podus Rundālē”. Stāstu stāstīšanas tradīcija ir spēcīga Kurzemē un Latgalē. Stāstniecības attīstībā Latvijā būtiska nozīmē ir UNESCO LNK iniciatīvai – bibliotēku tīkla “Stāstu bibliotēkas” izveidei 2009. gadā, kas šobrīd apvieno jau 33 bibliotēkas visā Latvijā (www.stastubibliotekas.com)

Vidzemē līdz šim nav notikuši lielāki stāstnieku pasākumi, ir tikai atsevišķas iniciatīvas. 2013. gada sākumā definējām, ka mūsu organizācija vēlētos izveidot stāstniecības skolu Vidzemē, kā arī organizēt vietējos un starptautiskus stāstnieku festivālus, popularizēt stāstniecības kustību un rosināt cilvēkus izmantot tās piedāvātās iespējas. Tāpēc jo īpašs prieks par to, ka šogad izdevās izveidot Vidzemes stāstnieku skolu, kuras pirmais izlaidums būs 8. novembrī Valmiermuižā. Gan topošajiem stāstniekiem, gan pasniedzējiem – ekspertiem Mārai Mellēnai un Guntim Pakalnam – ir konkrētas ieceres turpmākai sadarbībai.

Tas būtu labs pamats stāstniecības tradīciju kā nozīmīgas nemateriālā kultūras mantojuma daļas saglabāšanas attīstīšanai un tālāknodošanai nākamajām paaudzēm. Pulcējot dažādu paaudžu un pieredžu cilvēkus, vēlamies atdzīvināt stāstīšanas tradīciju paaudžu starpā un saliedēt vietējo kopienu.

Stāsti ik dienu ir ap mums, tikai jāiemācās tos sadzirdēt un ieraudzīt. Ja iemācīsimies būt uzmanīgi un vērīgi klausītāji, tad varam cerēt, ka kļūsim par lieliskiem stāstniekiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Priek par neyzbāzīgum bet informatīvu popularizēšanu 🙂

Objektu Dobelē saista ar 11. septembri; dome aicina nedramatizēt (5)Sociālajos tīklos izraisījusies diskusija par Dobeles pilsētas domes fasādeis piestiprināto lidaparāta astes daļas mulāžu, kas daļai vērotāju likusi atcerēties 11. septembra notikumus ASV. Domes pārstāve Dzintra Matisone aicina šo instalāciju skatīties kontekstā ar ikgadējo Lielo sniegavīru saietu un nesaistīt ar traģēdijām.
Draugiem Facebook Twitter Google+