Kas palīdzēs? 0
Esmu dzimusi 1951. gada martā. 2002. gada janvārī saslimu, tagad esmu nestaigājoša 1. grupas invalīde uz mūžu. 2013. gada martā būs jāpāriet uz vecuma pensiju. Vai arī tad saņemšu transporta pabalstu – 112 latus gadā? Vai man nezudīs arī citi atvieglojumi – bezmaksas ārsta apmeklējums un medicīnas pakalpojumi, ko atmaksā valsts?
Dzīvoju privātmājā ar cilvēku, kurš var sniegt man palīdzību, taču manai kopējai nav ienākumu. Cik lielu atbalstu (fiziski, materiāli) varu prasīt no sava vīra (viņš ir SIA direktors), kurš sešus gadus dzīvo kopā ar citu sievieti? Oficiāli neesam šķīrušies, laulībā esam no 1979. gada. Astrīda Līvānu novadā
Labklājības ministrijas Vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļas vecākais referents Jevgēņijs Strebkovs informē, ka cilvēkiem ar invaliditāti noteiktie atvieglojumi nav atkarīgi no tā, kāda veida pensiju tie saņem. Tātad, ja saņemsiet vecuma pensiju, līdz šim izmantotās palīdzības iespējas nemainīsies.
“Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” noteikts, ka pašvaldībai, kuras teritorijā persona reģistrējusi savu pamata dzīvesvietu, ir pienākums nodrošināt iespēju saņemt cilvēka vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību. Sociālā palīdzība ir naudas vai mantiskais pabalsts, kura piešķiršana balstās uz ienākumu un īpašumu novērtēšanu ģimenēm (personām), nevis pēc piederības kādai no sociālajām grupām, piemēram, personām ar invaliditāti.
Sociālās palīdzības mērķis ir sniegt materiālu atbalstu trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm (personām), lai apmierinātu to pamatvajadzības – ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe, obligātā izglītība – un veicinātu darbspējīgo personu līdzdarbību savas situācijas uzlabošanā.
Tātad, lai iegūtu informāciju par iespējām saņemt pašvaldības sociālo palīdzību, jāgriežas savas dzīvesvietas sociālajā dienestā. Tur būs nepieciešams iesniegums, kurā uzrādīta problēma un tās vēlamais risinājums, kā arī iztikas līdzekļu deklarācija, kas noteikta normatīvajos aktos par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu.
Ja jūsu vīrs, ar kuru vairs nedzīvojat kopā, neuzskata, ka sievai vajadzētu palīdzēt, piespiest viņu to tagad darīt obligātā kārtā nevar. Ja jau sešus gadus nedzīvojat kopā, vienīgais, ko varat iesākt – oficiāli šķirt laulību un, ja laulības laikā ir iegādāts kāds kopīgs īpašums, vismaz pieprasīt pusi no tā. Šķirot laulību, iespējams pieprasīt no vīra nodrošināt sev arī iepriekšējo labklājības līmeni – kāds tas bija, kad dzīvojāt kopā.
